Izzina melanomas attīstības risku un tā cēloņus

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem īstenojis projektu “Molekulāri ģenētiskās izmaiņas ādas ļaundabīgās melanomas attīstībā Latvijā”.

Bioloģijas doktore Dace Pjanova, projekta vadītāja:

Sadarbība ar norvēģiem aizsākās, pateicoties EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta stipendiju grantu shēmas piešķirtajam finansējumam, kas deva iespēju doties nedēļu ilgā vizītē un Bergenas Universitāti, kuras laikā izveidojām sadarbību ar norvēģu kolēģiem. Arī informāciju par iespēju pieteikt pētījumu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta akadēmisko pētījumu programmai saņēmām tieši no Norvēģijas sadarbības partnera.

Kopā ar Norvēģijas zinātniekiem pētījuma gaitā centāmies atrast melanomas pacientu ģenētisko izmaiņu saistību ar slimības attīstību, kā arī iegūt dziļāku izpratni par ādas ļaundabīgās melanomas veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Būtībā meklējām noteiktu gēnu izmaiņu saistību ar slimības attīstības risku.

Vienu gadu ilgušajā pētījumā bija iesaistīti vienpadsmit dalībnieki – no tiem seši zinātnieki ar doktora grādu (no kuriem divi ārsti ar doktora grādu un viens zinātnieks no Norvēģijas), viens ārsts bez zinātniskā grāda, kā arī trīs studenti (viens bakalaura, viens maģistratūras, viens doktorantūras students).

Pētījumam nepieciešamo infrastruktūru nodrošināja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Savukārt, par projekta līdzekļiem iepirkām nepieciešamos reaģentus.

Nosaka melanomas attīstības risku

Pētījumā gaitā atklājām atsevišķus MC1R gēna (nosaka indivīda pigmentācijas fenotipu) variantus, kas paaugstina melanomas attīstības risku Latvijas populācijā, kā arī pirmo reizi Latvijā atradām mutāciju CDKN2A gēnā. Tāpat padziļināti izpētījām ģimenes ar atkārtotiem melanomas saslimšanas gadījumiem un izmaiņām CDK4 gēnā.

Pētījumā iegūtā informācija var palīdzēt atklāt personas ar paaugstinātu melanomas attīstības risku. Šo informācija turpmāk varēs izmantot ārsti ģenētiķi ģenētiskai konsultēšanai. Ārsts ģenētiķis pēc ģimenes anamnēzes un analīžu rezultātiem, skaidro slimības attīstības risku, proti, kāda ir varbūtība attīstīties konkrētai slimībai un kā to var attālināt vai izvairīties no tās.

Pētījuma rezultātus varēs izmantot turpmākajiem pētījumiem. Pārbaudot atrasto variantu saistību ar prognozi, varēs prognozēt slimības attīstību. Rezultātus ir iespējams izmantot arī melanomas ģenētiskā testa izveidei.

Paplašina starptautisko sadarbību

2010. gada jūnijā projekta dalībnieki apmeklēja melanomas ģenētikas konsorcija „GenoMEL” konferenci Anglijā, Līdsā, kurā ziņoja par pētījuma rezultātiem un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs plāno iekļauties jaunveidojamā konsorcijā „BiogenoMEL” un attīstīt sadarbību ar šo organizāciju.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā izveidota jauna melanomas ģenētikas pētniecības grupa. Taču, manuprāt, viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir izveidotā sadarbība ar Bergenas universitātes kolēģiem, kas varētu turpināties arī pēc projekta noslēguma. Tā kā „melanomas ģimenēs” mutācijas CDK4 gēnā ir retas, mums ir iecere projekta gaitā iegūtos rezultātus apvienot gan ar norvēģu kolēģu rezultātiem, gan citām grupām, kas darbojas šajā jomā un paplašināt sadarbību.   

Principā EEZ akadēmisko pētījumu programmas finansējums deva iespēju veikt pētījumu Latvijā, nevis doties strādāt uz ārzemēm. Turklāt man personīgi šis finansējums deva iespēju uzsākt patstāvīgus pētījumus. Galvenais vajag uzdrošināties, pat ja liekas, kas izredzes saņemt atbalstu projektam nav lielas.