Inovatīvs pētījums akūtā koronārā sindroma diagnosticēšanā

Akūts koronārs sindroms (AKS) ir plaši izplatīta asinsvadu slimība ar augstu mirstības līmeni. ASV katru gadu to novēro 830 000 cilvēku, turklāt vairāk nekā 40% neārstēto slimnieku attīstās nopietnas komplikācijas, kas nereti beidzas letāli. Pēc Latvijas Kardioloģijas centra datiem Latvijā 2001. gadā akūts koronārais sindroms bija 4 690 cilvēkiem. Līdzīga saslimstība, mirstība un prognoze ir arī citās zemēs. Tas mudina zinātniekus meklēt arvien jaunas AKS ārstēšanas stratēģijas. Pateicoties mūsdienu sasniegumiem zinātnisko tehnoloģiju jomā, kas ļauj efektīvi noteikt plaša spektra biomarķierus, ir radītas iespējas attīstīt pētījumus, kas saistīti ar jaunu klīniski diagnostisko pieeju izstrādi, tajā skaitā, lai prognozētu un novērtētu akūta koronārā sindroma risku.

Asoc. Prof. Pēteris Tretjakovs, projekta vadītājs:

EEZ atbalstīto projektu „Saistība starp neopterīnu un iekaisuma biomarķieriem aterosklerozes pacientiem” Latvijas Universitātē īstenojām laika posmā no 2009. – 2010. gadam.

Šī pētījuma biomarķieriem, kas saistīti ar kardiovaskulārā, arī AKS, riska novērtēšanu, ir īpaša zinātniska aktualitāte medicīnā. Tādējādi projekts nodrošina ne  tikai jaunu, nozīmīgu zināšanu ieguvi, kas saistīta ar koronārās aterosklerozes patoģenēzes mehānismu izpratni, bet arī tālāku pētījuma rezultātu izmantošanu veselības aprūpē, akcentējot iekaisuma procesos iesaistīto biomarķieru (citokīnu, metabolītu u.c.) kompleksu klīniski diagnostisko testēšanu riska pacientiem.

Projektā plānota neopterīna lomas izpēte, jo pašreizējie dati liecina, ka neopterīna koncentrācijas palielināšanās būtiski sekmē koronārās sirds slimības (KSS) attīstību, kā arī būtiski palielina kardiovaskulāro risku. Līdz šim vairāk ir pētīta neopterīna saistība ar C-reaktīvo proteīnu, un ir dažas publikācijas par tā saistību ar atsevišķu citokīnu (IL-6, TNF-alfa, TGF-beta) pārmaiņām KSS pacientiem. Ņemot vērā to, ka neopterīns stimulē celulāro imūno atbildi un var būt būtiski palielināts KSS slimniekiem, savā pētījumā esam ietvēruši seruma neopterīna pārmaiņu izpēti mijiedarbībā ar veselu rindu iekaisuma procesos iesaistītajiem citokīniem. 

Pētījums noritēja 22 mēnešus, un tajā bija iesaistīti astoņi izpildītāji (pieci zinātņu doktori, divi doktoranti un viens dabaszinātņu laborants). Projekta īstenošanai piešķirto finansējumu izmantojām galvenokārt ķīmisko reaktīvu iegādei un atalgojumam.

Pētījuma rezultāti

Analizējot iegūtos rezultātus, pamanījām nozīmīgas likumsakarības, kas sniedz jaunas zināšanas par patofizioloģiskajiem mehānismiem un koronārās aterosklerozes attīstības risku, kā arī par akūta koronārā sindroma risku (rezultātus esam prezentējuši starptautiskās konferencēs, gan arī iesnieguši publicēšanai, piem., European Heart Journal - EURHEARTJ-S-10-04019; International Journal of Cardiology - IJC-D-10-02868).

Tā kā koronārās aterosklerozes attīstību sekmē ne tikai makrofāgu aktivācija, bet arī endoteliālā disfunkcija, projekta rezultāti apstiprināja neopterīna (to sintezē aktivēti makrofāgi) koncentrāciju pārmaiņu saistību ar endoteliālās disfunkcijas biomarķieriem (piem. ar sVCAM-1). Tas nozīmē, ka KSS pacientiem ar stabilu stenokardiju ir palielināta asins seruma neopterina un citokīnu sICAM-1, sVCAM-1 un MPO koncentrācija, bet nestabilai stenokardijai papildus ir raksturīgs vēl izteiktāks MPO palielinājums un būtiski palielināta sE-selektīna koncentrācija, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem.

Projekta zinātniskie un praktiskie ieguvumi

Lai arī projekts bija fundamentāls pētījums, tomēr iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir prognozējams arī praktiskais izmantojums, kas saistīts ar klīniski diagnostisku biomarķieru paneļu izstrādi un ieviešanu veselības aprūpē pacietiem, kam ir palielināts akūtā koronārā sindroma risks. Projektā iesaistītie zinātnieki arī pēc šī pētījuma turpina darbu minētajā virzienā.

Pētījuma rezultātus prezentējām starptautiskā zinātniskā konferencē „5th Santorini Conference Biologie Prospective” (http://www.santorini2010.org/), kas notika 2010. gada septembrī Grieķijā. Vienlaikus esam sagatavojuši publikāciju žurnālā – „Clinical Chemistry and Laboratory Medicine”, 2010 volume 48, number 8, page A56-A60. Kā arī esam saņēmuši piedāvājumu publicēt rezultātus starptautiski citējamā žurnālā „Clinica Chimica Acta”.

Izmantojot citus finansējuma avotus, esam prezentējuši pētījuma rezultātus arī citās zinātniskajās konferencēs, piemēram, „14th Congress of the European Federation of Neurological Societies” (http://www.efns.org/), kas notika 2010. gada septembrī Ženēvā. Kā arī esam pieteikuši prezentācijas konferencēs: „EuroPRevent 2011 Congress”, kas notiks 2011. gada aprīlī Ženēvā (http://escol.escardio.org/MyESC/modules/congress/Abstract/default.aspx), un „4th International Congress on Prediabetes and the Metabolic Syndrome”, kas notiks 2011. gada aprīlī Madridē (http://www2.kenes.com/prediabetes2011/Pages/Home.aspx).

Lai arī EEZ Akadēmisko pētījumu programmas apakšprojektu finansējums ir salīdzinoši neliels klīniskajiem-biomedicīniskajiem pētījumiem, tomēr tas ļauj veikt inovatīvus un pētnieciskus pilotpētījumus zinātnisku hipotēžu pārbaudei, lai tos tālāk turpinātu citu projektu ietvaros.