Sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski Baltijas valstīs sabiedrības novecošanas kontekstā

Pēc veco cilvēku īpatsvara iedzīvotāju sastāvā Eiropas valstis ir iedalītas trīs grupās: ar zemiem, vidējiem un augstiem iedzīvotāju novecošanas rādītājiem. Balstoties uz 2000. gada datiem, Baltijas valstis pieder pie vidējās grupas, kurā sešdesmitgadīgu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars vidēji ir 19,3%, bet astoņdesmitgadīgu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars – 2,6%. Lai izpētītu, kāda situācija ir šobrīd, kā arī analizētu veco cilvēku dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki realizēja projektu “Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski Baltijas valstīs”.

Dr.sc.soc, asoc.prof. Ritma Rungule, projekta vadītāja:

Ar šo pētījumu vēlējāmies izzināt un salīdzināt sabiedrības novecošanas izpausmes Baltijas valstīs sociālās aizsardzības, nevienlīdzības, sociālās politikas un nodarbinātības aspektos. Projekta ietvaros analizējām teorētisko literatūru par sabiedrības novecošanu, apkopojām iepriekš veiktos pētījumus un publikācijas par dažādiem sabiedrības novecošanas aspektiem. Tāpat izstrādājām salīdzinošā pētījuma metodoloģiju, nosakot indikatorus, ar kuru palīdzību apzināt veco cilvēku dzīves aspektus Baltijas valstīs – dzīves apstākļi, nabadzība un sociālā atstumtība. Papildus tam apzinājām veco cilvēku nodarbinātības iespējas un riskus pirmspensijas un pensijas vecumā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pētījumu veicām, balstoties uz jau esošo datu analīzi un ekspertu intervijām. Datu analīzei izmantojām vairāku starptautiski zināmu sociālu pētījumu datu masīvus (ESS, EU-SILC), kas ļāva analizēt Baltijas valstu datus gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan Baltijas jūras reģiona valstu kontekstā. Ekspertu intervijās uz sarunu no katras Baltijas valstis aicinājām piecus speciālistus – pētniekus un politikas veidotājus pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju sociālās iekļaušanas, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomās.

Projekta divējādie rezultāti

Projekts tā realizācijas laikā sniedzis divējādus ieguvumus. Pirmkārt, nozīmīgas ir jauniegūtas atziņas un situācijas apraksts, kas ļauj veikt būtiskus secinājumus, salīdzināt veco cilvēku dzīves apstākļus dažādās valstīs un mazināt ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas.

Projekta laikā veicām vairāku salīdzinošu pētījumu datu analīzi, apkopojām un analizējām literatūru par iedzīvotāju novecošanas tendencēm un problēmām, veicām ekspertu intervijas par šo problēmu risināšanas pieredzi Baltijas valstīs, tā rezultātā sagatavojot pārskatu „Veco cilvēku situācijas raksturojums un salīdzinājums Baltijas valstīs nodarbinātības, sociālās nevienlīdzības un sociālās politikas aspektos”, ko drīzumā izdosim grāmatas formātā.

Otrkārt, projekta izstrādes laikā guvām arī lielisku pieredzi individuālo datu iegādē no Latvijas Statistikas pārvaldes un Eurostat, kā arī dziļāk apguvām salīdzinošās datu analīzes metodes. Šīs prasmes būs noderīgas citos pētījumos un turpmākā zinātniskajā darbībā.

Izteikti zems veco cilvēku statuss sabiedrībā

Līdzīgi kā citās postpadomju valstīs arī Baltijas valstīs veco cilvēku statuss sabiedrībā iedzīvotāju skatījumā ir zemāks nekā vecajās ES dalībvalstīs. Pastāv uzskats, ka negatīvā attieksme pret vecajiem cilvēkiem ir saistīta ar ekonomiskā ieguldījuma vērtējumu – jaunu cilvēku ieguldījums ekonomikā ir lielāks un viņi ir piemērotāki vadošām pozīcijām nekā gados vecāki cilvēki. Latvija ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kur pēc Eirobarometra aptaujas (2008) diskriminācija pēc vecuma ir visizplatītākā.

Baltijas valstīm raksturīgi samērā augsti veco cilvēku nodarbinātības rādītāji. Latvijā augsta ir gan vecāku sieviešu, gan vīriešu nodarbinātība, turklāt tā būtiski neatšķiras: 55-64 gadu vecumā strādā 57 % sieviešu un 60 % vīriešu. Lai arī nodarbinātība ir augsta, nevienlīdzība starp vecu un jaunu iedzīvotāju ienākumu līmeni Latvijā ir visizteiktākā. Vidēji Eiropas Savienībā 65 vai vairāk gadu vecu cilvēku ienākumi ir par apmēram sestdaļu (16 %) mazāki nekā jaunāku vecuma grupu ienākumi. Latvijā šīs vecuma grupas cilvēku ienākumi veido tikai nedaudz vairāk nekā pusi (54 %) no jaunāku cilvēku ienākumu līmeņa. Samērā lielas atšķirības vērojamas arī Igaunijā (62 %) un Lietuvā (71 %), tomēr tās nav tik dramatiskas kā Latvijā.



Visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši augsts veco cilvēku nabadzības risks, bet Latvijā tas ir visaugstākais. Vidēji ES 16 % cilvēku līdz 60 gadu vecumam un 18 % cilvēku 60 vai vairāk gadu vecumā dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa. Turpretī Latvijā atšķirība ir milzīga: līdz 60 gadu vecumam nabadzības risks pastāv 20 % cilvēku, bet vecumā virs 60 gadiem – 46 %. Latvijā un Igaunijā aiziešana pensijā izraisa ievērojamu ienākumu un dzīves līmeņa kritumu. Šajā kontekstā ir svarīgi saprast, kādi faktori nosaka nodarbinātības riskus un iespējas pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem.

Nākamais solis – risinājumu izstrāde

Lai arī projekta uzdevums bija izstrādāt veco cilvēku situācijas raksturojumu un salīdzinājumu, tomēr ekspertu intervijās noskaidrojām arī problēmu risinājumus un labas pieredzes piemērus veco cilvēku situācijas uzlabošanai Baltijas valstīs. Piemēram, kā uzsvēra eksperti no Igaunijas, valstī ir izveidots un ļoti veiksmīgi darbojas sociālās aprūpes darbinieku tīkls gados vecāko, īpaši vientuļo cilvēku ikdienas aprūpei. Savukārt Lietuvā aktīvi darbojas gados veco cilvēku tiesību aizsardzības nevalstiskās organizācijas, kuru darbība būtiski ietekmējusi šīs vecuma grupas cilvēku dzīves kvalitāti valstī.

Risinājumu meklēšana varētu būt kā nākamais pētījuma virziens. Ja šajā projektā ir apzināta situācija, kā loģisks turpinājums būtu ieteikumu izstrāde, labo prakšu salīdzinājums un pēc tam jau pētījuma rezultātu realizēšana konkrētās darbībās.

Šobrīd galvenie ieguvēji no projekta ir projekta dalībnieki, jo tā laikā veiktā datu analīze un sagatavotie zinātniskie raksti ir labs pamats zinātniskas monogrāfijas un citu publikāciju sagatavošanai. Projektā sagatavotie materiāli jau ir izmantoti jauna studiju kursa izstrādē, bet iegūtā pieredze un zināšanas būs noderīgas turpmākos pētījumos.