Pēta biroju tehnikas radīto piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēka veselību

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūtā īstenots projekts „Biroju tehniskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums”, kura ideja, pēc tā īstenotāju teiktā, radusies līdzīgi ābola nokrišani uz Īzaka Ņūtona galvas, kad viņš atklāja gravitācijas likumu.

Mārīte Ārija Baķe, RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece, projekta vadītāja:

Manam darba galdam blakus stāv printeris, ko diezgan daudz lieto, turpretī plauktā atrodas dokumentu vāki, kur ieliktie materiāli bieži ir ievietoti plēves kabatiņās. Es ievēroju, ka uz kabatiņām ir nosēdušās un pielipušas mikroskopiskas putekļu daļiņas, un domāju, ka es taču tās ieelpoju. Par šo nanodaļiņu iespējamo kaitīgumu, kas vēl nav pietiekami izvērtēts, uzzināju, piedaloties Eiropas Savienības 6FP projektā „IMPART”.

Lai izpētītu situāciju, sākām projekta pieteikuma izstrādi Latvijas Zinātnes padomes (LZP) grantu saņemšanai. Diemžēl finansējumu mums atteica, norādot, ka svarīgāk esot pētīt biroja darba ergonomiskās problēmas, nevis analizēt gaisa kvalitāti. Tomēr uzskatu, ka arī šis ir nozīmīgs pētāmais jautājums, un tiklīdz kā biju saņēmusi informāciju par iespēju pretendēt uz Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansējumu, tūdaļ gatavoju pieteikumu un guvu atbalstu.

Ar šī projekta palīdzību vēlējos noskaidrot biroja tehniskā aprīkojuma radītā piesārņojuma (nanodaļiņu un ķīmisko vielu) iespējamo ietekmi uz veselību un izglītot aroda ārstus un darba aizsardzības speciālistus par biroju darba vides riskiem. Tāpēc par galvenajiem uzdevumiem izvirzīju biroja tipa darba vides piesārņojuma līmeņa noteikšanu un tā izcelsmes identificēšanu.

Piesārņojums pārsniedz noteiktās normas

Pēc pieejamības principa, ievērojot konfidencialitāti, kopā ar pārējiem projekta īstenotājiem apsekojām birojus, kuros bija standarta biroja tehnika. Raudzījāmies, lai telpas būtu atšķirīgas gan pēc darbinieku skaita, gan izmantojamo iekārtu skaita. Pētījumā piekrita piedalīties nodarbinātie, kuru galvenās darba funkcijas ir saistītas ar darbu pie datora, dokumentiem un kopējamās tehnikas.

Piesārņojošās vielas darba vides gaisā identificējām, izmantojot modernu mūsdienu aparatūru (šķidruma hromatogrāfu, gāzu hromatogrāfus ar dažādiem detektoriem un spektrofotometru). Ar specifiskiem aparātiem noteicām sīko daļiņu (nanodaļiņu) skaitu un daļiņu virsmas laukumu. Atrasto vielu koncentrācijas salīdzinājām ar noteiktajiem normatīviem – kāda vielas koncentrācija ir pieļaujama iekštelpu un āra gaisā. Normas pārsniegšana ļauj secināt par iespējamo iedarbību uz darbinieku veselību, ko apstiprina arī vairāk nekā 20 % respondentu sniegtās sūdzības par pašsajūtu.

Galvenie piesārņotāji – datori, printeri, kopētāji

Galvenie piesārņojuma avoti birojos ir datori, printeri, kopētāji, taču lielu piesārņojumu rada arī telpu apdares materiāli, piemēram, mīkstais segums, kā arī lietotie tīrīšanas līdzekļi.

Kā rāda pētījuma rezultāti, biroja telpās ar intensīvu kopēšanas/drukāšanas darbu un telpās ar neefektīvu ventilācijas sistēmas darbību, ir divas līdz trīs reizes augstāka nanodaļiņu skaita koncentrācija nekā citās telpās. Tāpat lielāks ir arī aktīvais virsmas laukums gan tām nanodaļiņām, kas nokļūst līdz darbinieka trahejai un bronhiem, gan tām, kas ir vissīkākās un nokļūst pat līdz alveolām. Pētījumā identificējām vienlaicīgu dažādu klašu gaistošu organisku savienojumu klātbūtni biroju iekštelpu gaisā, kuru iedarbību uz cilvēka veselību apstiprina fakts, ka 48,6 % dažādu aldehīdu un 26 % citu organisko savienojumu koncentrācija salīdzinājumā ar vielai rekomendēto normatīvo lielumu ir pārsniegta. Biroja telpās pārlieku lielā daudzumā atrodami raksturīgākie iekštelpu piesārņotāji – oglekļa dioksīds, sēra oksīds, slāpekļa oksīds un ozons.

Projekta ietvaros veicām arī mikroklimata novērtējumu, kas uzrādīja neatbilstību optimāliem apstākļiem. Aptuveni pusē apzināto biroju konstatējām neatbilstošu gaisa mitrumu, nepietiekami zemu gaisa plūsmu. Gaisa temperatūra biroja telpās atbilst MK noteikumos rekomendētajiem lielumiem, taču nesakrīt ar darbinieku komforta sajūtu.

Lai arī veiktajās darbinieku aptaujās parādījās sūdzības par pārāk sausu gaisu vai paaugstinātu temperatūru, kopumā ar darba vides apstākļiem cilvēki ir apmierināti. Biežākās subjektīvās darbinieku sūdzības (vairāk kā 20 % respondentu) par veselības stāvokli ir nogurušas, sasprindzinātas, sausas, niezošas vai iekaisušas acis un sausa āda, kas varētu būt saistītas ar neatbilstošu telpas mikroklimatu un ķīmisko vielu koncentrācijas pieaugumu telpā.

Projekta ietvaros veiktajā eksperimentālajā pētījumā, kura laikā analizējām darba vides piesārņojuma ietekmi uz žurkām, atklājās, ka eksperimenta dzīvniekiem, ko pakļāvām piesārņojumam, notikušas izmaiņas plaušu un augšējo elpošanas ceļu šūnās, palielinājušies iekaisuma rādītāji un stresa līmenis. Sīki izpētot plaušas, atklājās tūska un tajās noritošais iekaisuma process.

Kā uzlabot gaisa kvalitāti darba vietā?

Būtiski atcerēties, ka dažādu vielu koncentrāciju gaisā ietekmē iekārtu noslogojums, ventilācijas sistēmas un to efektivitāte. Jo lielāka ir gaisa cirkulācija, jo efektīvāk piesārņojums tiek izvēdināts un nenokļūst cilvēka elpceļos. Vēlams kopējamo tehniku un printerus izvietot atsevišķās telpās, nevis kopā ar darbinieka patstāvīgo darba vietu. Tāpat liela nozīme ir gaisa temperatūrai, grīdas segumam un citiem apdares materiāliem telpā, kas var uztvert un noturēt sevī kaitīgās vielas.

Kā viens no projekta rezultātiem bija seminārs, kurā informējām darba aizsardzības speciālistus, arodslimību ārstus, Latvijas toksikologu biedrības biedrus un RSU akadēmisko personālu par pētījuma rezultātiem, norādot uz iespējām izvairīties no biroja tehnikas radītajiem apdraudējumiem cilvēka veselībai.

Turpinās nanodaļiņu ietekmes pētījumus

Nanodaļiņas ir viens no jaunākajiem identificētajiem riska faktoriem darba vidē. Jo sīkākas tās ir, jo lielāka ir to aktīvā virsma un tās var atstāt lielāku ietekmi uz organismu, bet joprojām trūkst vispusīgas informācijas par nanodaļiņu ietekmi uz dažādiem bioloģiskiem procesiem, kā arī nav zināms, cik ātri tās tiek izvadītas no organisma. Tā kā jaunākajās tehnoloģijās nanodaļiņas tiek plaši izmantotas, tad to toksicitātes pētījumi ir ļoti aktuāli. Diemžēl šajā pētījumā laika ierobežojuma dēļ vēl neizdevās veikt pilnu rādītāju spektra analīzi, lai izvērtētu nanodaļiņu ietekmi uz organismu, tomēr turpmākiem pētījumiem ir potenciāls.

Ja līdz šim par vienīgo biroja vides kaitīgo faktoru uzskatīja ergonomiskos riskus, kas saistīti ar nepareizu pozu, muskuļu un redzes sasprindzinājumu, tad šis pētījums norāda uz ķīmisku vielu klātbūtni, izraisot darbinieku diskomfortu un veselības pasliktināšanos. Pētījums parāda nepieciešamību paplašināt biroju darba vides risku vērtējumu jomas un pareizi organizēt biroju tehnikas izvietojumu un ventilāciju telpās, lai sargātu darbinieku veselību.

Projekta realizāciju atvieglo precīzs problēmas formulējums

Pētījuma izstrādē un realizācijā līdzdarbojās vairākas organizācijas. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta speciālisti bija pētījuma organizatori un galvenie izpildītāji. Mortfoloģiskos pētījumos piedalījās RSU Anatomijas un antropololoģijas institūts, oksidatīvā stresa rādītājus noteica RSU Bioķīmijas laboratorija, bet pētījumus šūnu līmenī palīdzēja realizēt LU Bioloģijas katedra, savukārt nanodaļiņu izmērus novērtēja RTU. Papildu tam esam izveidojuši arī sadarbību ar Norvēģijas Nacionālo Aroda Veselības institūtu.

EEZ līdzfinansējuma programmas ir pieejamas uzņēmumiem un pētniekiem, kuriem jau ir iestrādes, skaidra vīzija par problēmu un pētījuma struktūru. Lai arī pētījuma izstrādes gaitā sakarā ar finansējuma aizkavēšanos nācās saskarties ar nelielu stresu, kopumā projekta norise bija veiksmīga. Manuprāt, noderīgas ir arī regulārās (reizi trīs mēnešos) atskaites, jo tās liek pašiem apkopot paveikto un skaidrāk plānot izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.