Studiju laiks Tronheimā, Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju Universitātē

Šis bija lielisks laiks, lai pārbaudītu savu spēju iejusties svešā vidē, pielāgoties jauniem apstākļiem un prasībām. Tā bija ne tikai akadēmiska zināšanu ieguve, bet arī dzīves skola. Atmiņas par Tronheimu ir siltas un gaišas.

No tumsas līdz tumsai. Ierados Norvēģijā janvārī un devos prom decembrī. Tomēr arī ziemas naktīm ziemeļos ir savs brīnums – ziemeļblāzma, kuru Latvijā neredzēt. Studēju Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātē deviņus mēnešus. Šis laiks bija gluži kā ziemeļblāzmas apspīdēts - pasakains un pilns daudzu, mazu raibu mirkļu.

Man bija iespēja izmantot Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes bibliotēkas materiālus un piekļuvi datu bāzēm. Tā bija neatsverama palīdzība, izstrādājot maģistra darbu par jauno mediju mākslas tematiku, jo Latvijā ir ierobežota piekļuve šāda veida materiāliem. Tronheimā, pilsētā, kurā studēju, ik gadu norit arī mākslas, tehnoloģiju un zinātnes pasākumi. Tos organizē Tronheimas Elektroniskās mākslas centrs TEKS. Tā ir iespēja ne tikai teorētiskā līmenī iepazīties ar mediju mākslu, bet vērot tapšanas procesu arī praksē.

Apgūtie lekciju kursi bija saistīti ar kultūras teoriju. Pašlaik viena no aktuālākajām pētniecības jomām ir neirozinātnes filosofija. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. 2010. gada pavasara semestrī pirmo reizi šāds lekciju kurss tika piedāvāts Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātē un man bija prieks to apmeklēt. Kurss sniedza lielisku ieskatu par to, kā veidojas jauni filosofijas un zinātnes virzieni. Pati Tronheima ir Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju centrs studijām piešķīra īpašu atmosfēru.

Daudz runāts par starpkultūru dialogu un tā nozīmību, bet kad pats tiec iemests šādā vidē, pārņem bailes būt nesaprastam vai pārprastam. Par nesaprašanu liecina smaids. Dažreiz mums pašsaprotamas lietas citiem ir jāizskaidro, jo citviet cilvēki rīkojas citādi. Prieks, ka atklāti kādas citas valsts pārstāvja ieradumi. Vislielākais kultūršoks bija par to, ka jādzīvo kopā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem no dažādām pasaules malām: Etiopijas, Ķīnas, Francijas, Polijas un Norvēģijas. Tā bija pārbaude ne tikai nerviem, bet arī spējai atrast kopīgu valodu. Tas nebija viegli. Tomēr vislielākais ieguvums ir sirsnīga draudzība un kopīgi garu sarunu vakari pie tējas tases!

Šis bija lielisks laiks, lai pārbaudītu savu spēju iejusties svešā vidē, pielāgoties jauniem apstākļiem un prasībām. Tā bija ne tikai akadēmiska zināšanu ieguve, bet arī dzīves skola.