Pieredze, kas veido rītdienu

Neviens piedzīvojums nevar sākties bez drosmes. Drosmes atzīties, piedalīties, neapstāties un izdzīvot katru mirkli. Pieredze, kuru guvu šī semestra laikā, padarījusi mani ne tikai akadēmiski izglītotāku, bet arī dzīves gudrāku, drosmīgāku, apņēmīgāku un pārliecinātāku. Šī pieredze veido ne tikai manu šodienu, bet arī rītdienu.

Neviens piedzīvojums nevar sākties bez drosmes. Drosmes atzīties, piedalīties, neapstāties un izdzīvot katru mirkli. 2010. gada 2. janvāra agrā rītā sākās mans piecu mēnešu ilgais piedzīvojums, kas padarīja mani dzīves gudrāku, drosmīgāku, atklātāku, cerībām pilnāku, pārliecinātāku un laimīgāku.

Man, tāpat kā vēl nepilnam simtam jauniešu no dažādām valstīm, pietika drosmes doties apmaiņas studiju programmā uz Norvēģiju. Šo piecu mēnešu laikā, kurus pavadīju Kristiansandā – Agderas Universitātē, apmeklēju aizraujošas un dinamiskas lekcijas, kas ne tikai uzlaboja manas teorētiskās zināšanas konkrētā studiju jomā, bet arī angļu valodā un svešvalodu terminu lietošanā. Studiju laikā izmantoju iespēju iegūt ieskatu praktiskā zināšanu pielietojumā un dodoties izpētīt Norvēģijas uzņēmuma darbības principus. Lai arī mācību process bija intensīvs un eksāmeni solījās būt smagi, neizpalika arī brīvā laika pavadīšanas iespējas. Šajā laikā iepazinos ar interesantiem cilvēkiem no dažādām valstīm un kultūrām, dažādu skatījumu uz dzīvi un ticību tai. Ar lepnumu gribas apgalvot, ka pāris no šiem cilvēkiem kļuvuši par maniem draugiem uz mūžu. Pamanījos atrast laiku treniņiem sporta zālē, kā arī sadraudzēties ne tikai ar internacionālajiem biedriem, bet arī ar pāris norvēģiem. Apbraukāju Norvēģijas skaistākās vietas, kur paveras elpu aizraujoši skati.

Par lielāko vērtību uzskatu iespēju atklāt daudz interesanta par citām valstīm, tautu paražām un dzīvesveidu, kā arī iemācīties novērtēt laiku un iespējas, kas man ir dotas. Pat it kā maznozīmīgs vakars vēsā autoostā piepildīja prātu un sirdi ar spēcīgu laimes sajūtu. Ir tik vienkārši priecāties par silto džemperi un māsas dāvātajiem dūraiņiem, kad ārā ir mīnus 20 grādi pēc celsija. Krūze karstās šokolādes un garāmgājēja priecīgais smaids spēj iedvesmot visai dienai. Mana piedzīvojuma laikā emociju ir tik daudz, ka neviens mirklis nešķiet nedz garlaicīgs, nedz vientulības pārņemts. Katra minūte šo piecu mēnešu laikā bija kā neaizmirstams mirklis ceļojumā. Katrs no šiem mirkļiem ir tik tīrs, cik to iekrāso katru rītu uz skolu mērojamais ceļa posms, ērtais skolas sols, klusā fona mūzika, norvēģu saldenais brūnais siers, skanīgā valoda un lauzītā angļu valoda (to iespējams dzirdēt neiedomājami daudzos akcentos). Katrs piedzīvojuma mirklis bija tik brīnumains, ka laiks skrēja nemanot. Skrējiens nekad neapsīka un laiks rotaļājās ar mirkļiem. Visas mazās rūpes, kas dažkārt nomāc, bija izgaisušas, un šo mēnešu piedzīvojumi dzīvi iekrāsojuši maigā zemeņu jogurta krāsā. Tik daudz mīlestības pret dzīvi sen nebiju izjutusi. Šo attiecinu uz lietām, kas bija zaudējušas vērtību manās acīs. Kas gan būtu domājis, ka mīlēšu grauzdētu maizes šķēli brokastīs vai kumosu ābola pēc norvēģu valodas nodarbības? Īpaši izbaudot maģiskās pastaigas šaurajās pilsētas ielās, satiekot nepazīstamus cilvēkus, uzsmaidot tiem un izbradājot kārtējo peļķi. Ir tik jauki ilgoties pēc kārtīga kumosa rupjmaizes un „Laimas” šokolādes tāfelītes, kausa mammas gardās zupas vai omes ceptajām kartupeļu pankūkām.

Pieredze, kuru guvu šī semestra laikā, padarījusi mani ne tikai akadēmiski izglītotāku, bet arī dzīves gudrāku, drosmīgāku, apņēmīgāku un pārliecinātāku. Šī pieredze veido ne tikai manu šodienu, bet arī rītdienu.