Sivēntiņa piedzīvojumi Īslandē

15.08.2011

Sivēntiņa piedzīvojumi Īslandē – tieši tā es raksturoju četrus mēnešus, kurus pavadīju aukstajā, brīžiem skarbajā, bet brīnišķīgajā valstī – Īslandē. Jo arī sivēntiņam no A. Milna grāmatas „Vinnijs Pūks un viņa draugi” patika piedzīvojumi, pat ja tie ne vienmēr noritēja gludi. Tāpat kā daudzas lietas manā dzīvē arī šis ceļojums aizsākās ar sapni par pieredzes gūšanu ārpus Latvijas, lai pilnveidotu sevi un savas zināšanas. 

 Kāpēc Īslande? Jau no bērnības mani ir vilinājuši tieši Ziemeļi, varbūt tāpēc, ka esmu dzimusi ziemā, vai vienkārši tāpēc, ka mani vienmēr ir fascinējis sniegs. Līdz šim neviens no RTU studentiem nebija devies uz Īslandi, tāpēc viss bija jāsāk no nulles. Taču tas bija tā vērts! Lieki piebilst, ka tā bija viena no manām laimīgākajām dienām dzīvē, kad saņēmu apstiprinājuma vēstuli no Īslandes Universitātes, un tā vēl vienam manam sapnim tika dota zaļā gaisma. Taču īsto atbildi uz jautājumu – kāpēc tieši Īslande? – es guvu, kāpjot augšup kalna virsotnē netālu no kāda Īslandes ledāja, kad skatījos apkārt uz brīnišķīgajiem kalniem ar ledāju upēm un ūdenskritumiem, lavas laukiem, klintīm un ezeriem un Īslandes mežiem, kuros apmaldīties var pietupjoties vien. 

Reikjavīka, pilsēta, kurā dzīvoju, piedāvā plašu spektru „lielpilsētas plašuma”, tajā pašā laikā saglabājot mazpilsētas skaistumu – mazas mājiņas ar skārda sienām, baznīcu zvans, kas par sevi atgādina ik stundu, koncerti un festivāli, muzeji un izklaides vietas, un daudz, daudz citas lietas.

Ja brauc uz Īslandi, studentam būtu jārēķinās, ka tiešām būs jāmācās. Īslandes Universitāte man piedāvāja starptautisku un tiešām labu izglītību. Profesori bija speciālisti savā jomā un, līdzīgi kā Latvijas „vecā kaluma” skolotāji, vēlas studentiem patiesi iemācīt un nodot savas zināšanas par konkrēto nozari. Tādēļ arī nav jābrīnās, ka mājas darbi un uzdevumi birst kā no pārpilnības raga. 

Īslandiešiem angļu valoda nesagādā problēmas, jo maģistrantūras lekcijas tiek pārslēgtas uz angļu valodu, pat ja klasē ir tikai viens ārzemju students, kas varētu būt par pamatu faktam, ka apmēram 80% īslandiešu runā vai vismaz saprot angliski. Bet, protams, studiju laiks nav tikai mācības, tāpēc nedēļas nogales tika pilnvērtīgi izmantotas, lai izrautos ārpus pilsētas un izbaudītu Īslandes patieso skaistumu. Arī darba dienu vakaros varēja atvilkt elpu – dodoties uz termālo peldbaseinu, uz kafejnīcu pasēdēt dīvānā ar kafijas tasi, apciemojot kādu jauniepazīto draugu vai dodoties uz mājas ballīti. Un dažreiz pat nevar saprast, kā aptuveni 50 jaunieši var satilpt 20 m2 istabā! Tas ir īsto studentu gars, un tieši tas padara šo laiku tik neaizmirstamu!

Svētdienu vakari mūsu viesu mājā tika pavadīti zem „ģimenes” vakariņu zīmes, kad kāds no studentiem gatavoja savu nacionālo ēdienu visiem mājas iedzīvotājiem. Viesu namā „Loki” bijām 10 studenti no 8 valstīm. 

Kad mācību studiju semestris strauji tuvojās izskaņai, un pie loga klauvēja Ziemassvētki, es kravāju savas ceļa somas mājupceļam. Un, lai arī mājās gaidīja ne tikai noilgojušies mājinieki, visu dzirdēt un redzēt gribošie draugi, bet arī sesija, šis laiks bija tā vērts.

Ikvienam iesaku izmantot mums dotās iespējas, jo, tikai mācoties, mēs attīstām un pilnveidojam sevi. Un, lai arī papīru kārtošana paņēma daudz laika un nervu šūnu, šodien esmu priecīga, ka nepadevos!