WorldSkills 4. diena: konkursa finālā visi darba uzdevumi pabeigti laikā

27.08.2019

Starptautiskā jauno profesionāļu konkursa WorldSkillsKazan 2019 pēdējā diena aizritējusi saspringtā darbā, steidzot pabeigt un izpildīt konkursa uzdevumus. Gala rezultātus un uzvarētājus paziņos 27. augusta vakarā noslēguma ceremonijā, taču jaunieši ir gandarīti par padarīto un savām prasmēm un spēju godam izturēt pasaules līmeņa profesionālus pārbaudījumus. Konkursā gūtā pieredze, pēc jauniešu domām, ir neatsverams ieguldījums viņu profesionālajā izaugsmē.

Restorānu pakalpojumu prasmju konkursa Latvijas pārstāvei Madarai Miņinai, pēc viņas domām, pēdējā konkursa diena bija visgrūtākā un darbietilpīgākā, kad bija jātiek galā ar fine dining jeb visaugstāko viesu apkalpošanas veidu, kas sevī ietver daudz dažādus uzdevumus. No virtuves konkursanti saņēma tikai ēdienu sagataves, porcijas bija viņu pārziņā: bija jāpagatavo uzkodas, jāporcionē zupa un jāflambē strogonovs pamatēdienam, jāsagriež siers. Neizpalika arī vīna pasniegšana, sarkanvīna dekantēšana, deserts un deserta vīna pasniegšana. 

Uzreiz pēc konkursa noslēguma Madara ir manāmi nogurusi, taču gandarīta par savu veikumu: “Esmu diezgan apmierināta ar paveikto. Es izpildīju visu. Protams, vienmēr ir kādi sīkumi, bet kopumā bija labi. Salīdzinājumā ar vakardienu šodien bija ļoti jauki apkalpojamie viesi - arī paši no restorānu sfēras, tādēļ ļoti pretimnākoši un atbalstoši.”

Kopumā vērtējot, Madara atzīst, ka uzdevumu ziņā konkursā bija dienas, kad bija vieglāki uzdevumi, un dienas, kas klājās grūtāk, taču iegūtā pieredze, viņasprāt, ir neatsverama profesionāla izaugsme: “Pilnīgi noteikti jūtos profesionāli jaudīgāka jau šobrīd uzreiz pēc konkursa”. Ieguvums ir arī iepazītie cilvēki un iegūtie kontakti ar citu valstu pārstāvjiem. 

Mēbeļu galdniecības jaunajam profesionālim Kristapam Eglītim 4. dienā bija jāpabeidz būvēt naktsskapītis - jāieliek durtiņas, atvilktne, viss jāiestiprina iekšā korpusā. Puisis atzīst, ka bija ļoti jāsteidzas, lai visu paspētu. Un tieši tempa noturēšana visa konkursa laikā ir bijis lielākais izaicinājums. Visos konkursa uzdevuma izpildes procesos bija jāpārvar kādi sarežģīti momenti. Jebkuras problēmas konkursa uzdevuma izpildē nozīmēja aizķeršanos un laika zaudējumu, un katra aizkavēšanās radīja stresu. Kristaps stāsta: “Pēdējā dienā grūtākais bija izveidot skapīša durtiņas, kas jāveido ar izliekumiem sarežģītos leņķos, arī korpusu salikt nebija vienkārši. Taču viss izdevās labi. Paspēju visu izdarīt. Cerams, ka būs labi.” 

Kristaps  atzīst, ka visa konkursa laikā bija tik ļoti iegrimis uzdevumu izpildē, ka lielie apmeklētāju pūļi nav traucējuši strādāt. Viņš atzinīgi vērtē konkursa materiālu un aprīkojuma nodrošinājumu, kas papildu problēmas nav sagādājuši. “Visvairāk novērtēju draudzīgās attiecības ar citiem konkursantiem, kā arī konkursā iegūto pieredzi par to, kā citās pasaules valstīs manā profesijā strādā, gūt jaunas idejas. Patīk arī apskatīt pasauli, iepazīt Krieviju. Kazaņā ir jauka atmosfēra un draudzīgi cilvēki,” uzsver konkursants. 

Par pēdējā konkursa dienā paveikto arī skatlogu noformēšanas konkursante Luīze Mihailova teic, ka paveikusi labāko iespējamo: “Man patīk mana ideja, patīk mans darbs. Ir, protams, kļūdiņas, kuras es pamanu, taču kopumā man patīk gan toņi, gan ideja. Esmu priecīga par savu darbu un sniegumu. Tas, manuprāt, galvenais.” Viņai konkursa pēdējās stundās bija paredzēts visus sagatavotos elementus tikai salikt kopā skatlogā - visu butaforiju, visus krāsotos un sazāģētos elementus, kā arī apģērbt manekenu, lai iekļautos dotajā 3 h laikā. Taču sanāca vēl pārkrāsot dažus elementus un visu vēl sakarināt, un tas aizņēma ļoti daudz laika. “Es izmantoju katru minūti, strādāju līdz pēdējam brīdim. Tikai pēdējās 5 minūtēs sāku visu vākt nost. Tas bija traki, bet visu paspēju izdarīt, viss ir skatlogā tā, kā biju ieplānojusi,” atklāj jauniete. 

Luīzes vērtējumā WorldSkills ir ļoti vērienīgs pasākums: “Man patīk, ka šeit ir tik daudz valstu un tautību visapkārt, dažādi cilvēki no dažādām valstīm un tāda lieliska kopības sajūta. Savus konkurentus arī neuztveru kā konkurentus, bet kā lieliskus cilvēkus. Mēs visi esam draudzīgi. Atklāšanas ceremonijā, kad izgājām arēnā un ieraudzījām to cilvēku daudzumu visapkārt, tad radās tā sajūta, ka esmu daļa no kaut kā grandioza.”

Grūtības pārvarēt Luīzei palīdzējis vecāku atbalsts. Tāpat kā citiem konkursantiem arī viņai problēmas radās tad, kad, domājot par to, ka ļoti daudz kas jāpaspēj izdarīt, sāka steigties, padarīto nācās pārtaisīt, kas iekavēja laiku. “Pārstāvēt valsti - tā ir ļoti liela atbildības sajūta, jo nedrīkstu likt vilties. Es to daru arī sevis dēļ - es negribu sevī vilties, un man ir jāizdara viss par 100 %, lai arī citi manī neviļas un lai es parādu visu, ko es varu, jo šis ir pasaules mēroga konkurss un šeit kļūdīties nevajadzētu. Domāju, kopumā - es izdarīju visu, ko varēju,” apliecina  jauniete. 

Vitālijs Voiskovičs, elektrisko instalāciju prasmju konkursants, stāsta, ka pēdējās dienas uzdevums bija pabeigt apgaismes shēmas un saprogrammēt tās. “Es darbojos tik ātri, cik bija manos spēkos, un darīju visu, lai pabeigtu uzdevumu laikā. Laika rāmi kārtīgi izpildīt man izdevās pirmajā dienā un daļēji otrajā dienā. Trešajā un ceturtajā dienā bija vairāk jāpiedomā, lai nepazaudētu laiku sīkumos. Konkursa noslēgumā es biju pilnīgi mierīgs, jo es sapratu, ka man ir pietiekoši laika pabeigt ieplānotos darbus,” stāsta jaunietis. Viņaprāt, konkursa uzdevumos labā savstarpējā līdzsvarā izkārtoti montāžas, vadu un programmēšanas darbi, Visos bija daudz darba, un neko nedrīkstēja izlaist, lai sasniegtu rezultātu. 

Puisis paškritiski atzīst, ka grūtības sagādāja pieredzes trūkums stenda montēšanā un programmēšana.Tieši programmēšana bija lielākais klupšanas akmens šajā konkursā, taču lieti noderējusi līdz šim gūtā profesionālā  pieredze. Vitālija darbu sarežģīja arī konkursa organizatoru nodrošinātie materiāli, kas diemžēl nebija tādā kvalitātē, ar kādu pierasts strādāt. “Kopumā esmu apmierināts ar šo konkursu. Jā, varēja būt labāk, jā, vajadzēja vairāk gatavoties, bet es izdarīju, ko varēju. Tā kā WorldSkills konkursā var piedalīties tikai vienu reizi, tā ir iespaidīga iespēja būt vienīgajam Latvijas valsts pārstāvim savā profesijā,“ uzsver Vitālijs. Viņaprāt, konkursā dominē mājības sajūta, tas palīdz labi justies šajā valstī, kurā ir skaista daba un patīkami cilvēki. Protams, nav mazsvarīgi, ka krievu valodas zināšanas arī ir milzīga priekšrocība komunikācijā ar apkārtējiem.

Laine bija iedomājusies, ka pēdējā diena nebūs tik gara, bet pēkšņi mums paziņo, ka pēc 1. daļas būs vēl 2. daļa, kas ilgs līdz 16.00 pēcpusdienā. Pēc tam izrādījās, ka šādas izmaiņas notika tāpēc, ka vienam no konkursantiem pazuda faili. Pēdējā dienā bija interesanta tēma - par 8. martu. Bija jātaisa lielais baneris un Facebook ieraksti, Youtube baneris, un dotajā papildu laikā bija jāizstrādā interaktīvs buklets. Darbu pabeidzu pirms konkursa fināla signāla. “Kopumā savu darbu vērtēju labi. Uz pirmo trīs vietu medaļām neceru, jo zinu, ka logotipus līdz galam nepaspēju sataisīt tādā pabeigtā un detalizēti izstrādātā versijā. Gribētos ekselences medaļu dabūt." Laine vērtē, ka tehniskās daļas uzdevumiem vajadzētu būt izdevušamies pietiekami labā līmenī, un tas sastāda diezgan lielu punktu skaitu. Viņa piebilst, ka punktus nedaudz zaudējusi 1. dienā, kad iznāca kļūda ar izprintētā materiāla izmēriem, kaut izejas failā viss izdarīts atbilstīgi uzdevumam. Jāņem vērā, ka galā grafiskais dizains ir diezgan subjektīva lieta, un kultūratšķirības starp visas pasaules komandām ir milzīgas. Jauniete paškritiski atzīst, ka nav pārliecināta, vai uzdevumā, kur bija jāizstrādā grezns stils, viņai ir izdevies panākt slāviskajai izpratnei atbilstīgu “dārgo” efektu. 

Ēdienu gatavošanas prasmju konkursants Nils Ģēvele atzīstas, ka pēdējās konkursa dienas rītā juties ļoti slikti - prātu esot pārņēmuši lielie eksistenciālie jautājumi. Taču izdevies savākties un atgūt mieru. Tad vēl, gatavojoties darba uzsākšanai, ņemot instrumentus no somas ārā, ar nazi iegrieza pirkstā pēc tam, kad brīdi atpakaļ bija palielījies ekspertam, ka šajā konkursā ir veicies nesagriezt rokas, kas ir neatņemams pavāru profesijas blakusefekts. 

“Domāju, ka es nostartēju labi. Esmu dzirdējis labas atsauksmes par savu veikumu. Galvenais, ka iekļāvos laikā. Ja būtu vēlreiz iespēja, kādas 2 lietas būtu izmainījis: piemēram, mērce iznāca šķidrāka, nekā vajadzētu. Par rezultātiem grūti spriest, jo mūsu profesijā ļoti daudz konkursantu, un ir kādi 10 - 15 jaunieši, kuri strādā kā roboti, nevis cilvēki, piemēram, no tādām valstīm kā Koreja, Japāna, Honkonga. Ja mēs šobrīd atrastos EuroSkills konkursā, es cerētu pirmajā pieciniekā tikt, taču konkurence pasaules līmenī ir daudz sīvāka. Turklāt ir dzirdēts, ka eksperti vērtē ļoti stingri, liek ļoti zemas atzīmes, tā ka jautājums ir, vai vispār kāds saņems ekselences medaļu, līdz kurai ir jāsasniedz noteiktu punktu slieksnis,“ stāsta Nils. 

“Es tiešām izdarīju visu, ko varēju noteiktajā laikā. Katru dienu rūpīgi pārdomāju ēdienkarti, ņemot vērā ierobežoto nodrošināto produktu klāstu. Atšķirībā no treniņiem, kad vari izvēlēties vajadzīgos produktus, konkursā produktu klāsts bija tik ierobežots, ka bija nopietni jāpalauza galva, kā no tā visa pagatavot kaut ko ļoti labu. Bija situācijas, kad pirmajā mirklī liekas, ka ar tiem produktiem neko jēdzīgo nevar pagatavot,“ atzīst jaunietis 

Smago spēkratu apkopes prasmju konkursa dalībnieks Andis Kārkliņš pēdējā konkursa dienā veica automašīnas mehānikas un elektronikas pārbaudi jeb tā dēvēto pirmspārdošanas pārbaudi. Lai to paveiktu, bija pēc saraksta jāiziet cauri visām detaļām un jāpārliecinās, ka viss darbojas. Uzdevumā  apzināti bija iekļauti bojāti elementi, kurus bija jāatrod un jānorāda. “Uzdevums nebija grūts, bet bija jābūt ātram un tajā pašā laikā uzmanīgam, lai kaut kas nepaslīd garām. Šī diena man bija ļoti veiksmīga, jūtos gandarīts un apmierināts ar sevi, izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Uzdevumu pabeidzu laikā, 1 minūte pat vēl palika pāri. Iespējams, ka zaudēju punktus uz darba drošības ievērošanu, piemēram, uzdevumu izpildes laikā darbnīcā aizliegts skriet, jo uz flīzēm var būt kaut kas izlijis vai nopilējis un var paslīdēt. Bet, lai uzdevumu izpildītu laikā, ir nepieciešams ļoti ātrs temps, un tas nozīmē, ka dažkārt darbnīcu šķērsoju skriešus. Esmu gandarīts par konkursa laikā iegūto pieredzi, un, ja vien būs tāda iespēja, tad piedalīšos šāda veida sacensībās atkal,” apliecina Andis. 

Latvijas komandas dalību konkursā WorldSkills 2019 finansē Eiropas Sociālais fonds un līdzfinansē Latvijas valsts projektā “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.

Ceturtās dienas foto galerija pieejama VIAA Flickr kontā