Pēta biroju tehnikas radīto piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēka veselību

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūtā īstenots projekts „Biroju tehniskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums”, kura ideja, pēc tā īstenotāju teiktā, radusies līdzīgi ābola nokrišani uz Īzaka Ņūtona galvas, kad viņš atklāja gravitācijas likumu.

Lasīt vairāk »

Ventspils Augstskola attīsta kosmiskās tehnoloģijas

Ventspils Augstskola 2009. – 2010. gadam Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta grantu shēmas „Akadēmiskie pētījumi” ietvaros īstenoja projektu „Pētījums par AIS mikrosatelīta tehnoloģijām, to pielietojumu un būves iespējām Latvijā”.

Lasīt vairāk »

Latvijas zinātnieki izstrādā nākamās paaudzes datu pārraides risinājumus

Rīgas Tehniskās universitātes Telekomunikāciju institūts projektā „Nākošās paaudzes kombinēto optiski blīvēto sakaru sistēmu ieviešanas izpēte” meklēja risinājumus, kādā veidā apvienot divas jau zināmas datu blīvēšanas sistēmas, lai radītu inovatīvu risinājumu informācijas pārraides apjoma palielināšanā šķiedru optikas pārraides sistēmās.

Lasīt vairāk »

Sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski Baltijas valstīs sabiedrības novecošanas kontekstā

Pēc veco cilvēku īpatsvara iedzīvotāju sastāvā Eiropas valstis ir iedalītas trīs grupās: ar zemiem, vidējiem un augstiem iedzīvotāju novecošanas rādītājiem. Balstoties uz 2000. gada datiem, Baltijas valstis pieder pie vidējās grupas, kurā sešdesmitgadīgu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars vidēji ir 19,3%, bet astoņdesmitgadīgu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars – 2,6%. Lai izpētītu, kāda situācija ir šobrīd, kā arī analizētu veco cilvēku dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki realizēja projektu “Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski Baltijas valstīs”.

Lasīt vairāk »

Inovatīvs pētījums akūtā koronārā sindroma diagnosticēšanā

Akūts koronārs sindroms (AKS) ir plaši izplatīta asinsvadu slimība ar augstu mirstības līmeni. ASV katru gadu to novēro 830 000 cilvēku, turklāt vairāk nekā 40% neārstēto slimnieku attīstās nopietnas komplikācijas, kas nereti beidzas letāli. Pēc Latvijas Kardioloģijas centra datiem Latvijā 2001. gadā akūts koronārais sindroms bija 4 690 cilvēkiem. Līdzīga saslimstība, mirstība un prognoze ir arī citās zemēs. Tas mudina zinātniekus meklēt arvien jaunas AKS ārstēšanas stratēģijas. Pateicoties mūsdienu sasniegumiem zinātnisko tehnoloģiju jomā, kas ļauj efektīvi noteikt plaša spektra biomarķierus, ir radītas iespējas attīstīt pētījumus, kas saistīti ar jaunu klīniski diagnostisko pieeju izstrādi, tajā skaitā, lai prognozētu un novērtētu akūta koronārā sindroma risku.

Lasīt vairāk »

Izzina melanomas attīstības risku un tā cēloņus

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem īstenojis projektu “Molekulāri ģenētiskās izmaiņas ādas ļaundabīgās melanomas attīstībā Latvijā”.

Lasīt vairāk »

Plāno uzlabot matemātisko izglītību skolās

Matemātiskā izglītība skolās šobrīd ir formāla, tā nav pielāgota konkrētu bērnu zināšanu un spēju līmenim. Pēdējos gados pazeminās skolēnu prasības un matemātiskās kompetences, par ko liecina Latvijas skolēnu un studentu salīdzinoši zemie rādītāji starptautiskajās matemātikas un programmēšanas olimpiādēs.

Lasīt vairāk »

Pēta ģeofizisko faktoru ietekmi uz demogrāfiskiem procesiem

Katras valsts galvenais resurss vienmēr ir bijuši tās iedzīvotāji, tādēļ būtisks ir jautājums, kā nodrošināt to fizisko un psihisko iespēju saglabāšanu. Tas ir viens no svarīgākajiem telpiskās plānošanas uzdevumiem. Lai izveidotu pamatotu Latvijas teritorijas zonējuma shēmu, kuras ietvaros ņemti vērā telpiskās plānošanas nozīmīgākie aspekti, Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības pētījumu centrs (RTU TURAP) ar Eiropas Ekonomiskās zonas līdzfinansējumu realizēja projektu “Ģeofizisko faktoru ietekme uz demogrāfiskiem procesiem un cilvēka dzīves vides telpisko organizāciju”.

Lasīt vairāk »