Ķīna - iespēju valsts Latvijas zinātniekiem

17.12.2019

2019. gadā Kaspars Bērziņš devās studēt uz Ķīnu, kur vēl šobrīd veic savu pētniecisko darbu zinātnes politikas jomā Pekinas Tehnoloģiju institūtā. 2018. gadā Kaspars izmantoja Ķīnas valdības piedāvāto iespēju un pieteicās stipendijai, kura sedz ne tikai studiju maksas, bet arī citus izdevumus. 

Kaspars Bērziņš: “Studiju laikā ASV man bija daudz ķīniešu kursa biedru un draugu, tāpēc sāku iepazīt un interesēties par Ķīnu – kultūru, vēsturi, sabiedrību. Tā kā studēju zinātnes politiku, tāpēc Ķīnu ir interesanti iepazīt arī no šī skatu punkta - kā viņi panākuši tik strauju zinātnes un tehnoloģiju attīstību; kā attīsta universitātes; kā sadarbojas ar “rietumu” zinātniekiem?

Ieraugot, ka izsludināta bilaterālā Ķīnas valdības stipendija, nolēmu, ka tā ir iespēja veikt mani interesējošos pētījumus Ķīnā. Es pētu, kā ārzemēs strādājošie zinātnieki pēc atgriešanās “iedzīvojas” savas zemes institūcijās – kā jūtas, ko dara, ar ko sadarbojas. Ķīnā ir vienreizēja iespēja šiem pētījumiem – aizvien vairāk Ķīnas zinātnieku pēc studijām un darba “rietumu” universitātēs atgriežas mājās. Tāpēc var uzzināt daudz un dažādas pieredzes.

Savus pētījumus veicu Pekinas Tehnoloģiju institūtā. Tur atrodas viens no galvenajiem zinātnes un tehnoloģiju politikas pētniecības centriem Ķīnā. Viņi arī sadarbojas ar maniem doktorantūras pasniedzējiem ASV, līdz ar to bija viegli atrast kopīgu valodu.

Ierodoties no Latvijas, Ķīna pārsteidz ar vērienu. Arī Pekinas Tehnoloģiju institūts, kas ir vismaz trīs reizes lielāks un daudz bagātāks par, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti. Visi profesori aktīvi veic visdažādākos pētījumus – gan fundamentālajā zinātnē, gan valdības pasūtījumus. Sadarbībā ar Ķīnas lielākajām kompānijām viņi izstrādā reālus risinājumus nākotnes automašīnām, lidmašīnām, robotiem, datoriem u.c.

Ķīnas universitātes kļūst aizvien starptautiskākas. Arī Pekinas Tehnoloģiju institūtā lielai daļai profesoru ir izglītība un darba pieredze labākajās ASV, Eiropas vai Japānas universitātēs un institūtos. Viņi veic pētījumus kopīgi ar pasaules top pētniekiem. Ir daudz ārvalstu studentu – gan pastāvīgi, gan apmaiņā, un angliski ir vairāki desmiti programmu gan bakalaura, maģistra, gan doktora līmenī.

Studijas Ķīnā līdzinās ASV pieredzei. Studenti ir daudz pastāvīgāki nekā Latvijā. Daudz spēcīgu studentu, tāpēc, lai noturētos līmenī, ļoti daudz un aktīvi jāstrādā gan nodarbībās, gan ārpus tām. Kampusā paiet visa diena – lekcijas, studēšana bibliotēkās, darbs laboratorijās, dažādas citas aktivitātes – sports, kultūra. Katru dienu kāda vieslekcija.

Pekinas Tehnoloģiju institūtā ir ļoti atsaucīgs Starptautisko studiju departaments, tāpēc pārcelties uz Ķīnu ir viegli. Palīdzēja ar visu – gan formalitātēm, kontaktiem, gan, piemēram, atvērt bankas kontu. Arī akadēmiskais departaments palīdzēja cik spēja – noorganizēja intervijas, ieteica dažādus cilvēkus, kas man varētu noderēt, un palīdzēja ar viņiem satikties.

Sociālajiem kontaktiem te ir milzīga loma – sarunai, pāris ziņām WeChat(ā), kopīgām pusdienām. Padoms noslēgtajiem latviešiem – mēs sarunājamies apmēram 100 reizes mazāk, nekā būtu pieklājīgi un draudzīgi.

Kopumā man ir liels prieks par to, ka pieteicos stipendijai, un kā veicas ar pētīšanu Ķīnā. Būtiskākā atziņa - pasaule kļūst aizvien mazāka. Tas tiešām nav grūti - pārcelties uz Ķīnu, atrast pētniekus, kas interesējas par to pašu tēmu, ir gatavi palīdzēt un strādāt kopā. Pēc dzīvošanas  zuda priekšstats par Ķīnu kā kādu tālu un eksotisku vietu. Šī ir moderna, strauji attīstošās valsts ar izcilām izglītības un pētniecības iespējām.”

Aktuālas stipendijas var atrast mājaslapas sadaļā Valdību stipendijas » Stipendiju piedāvājumi