Laiks, kas pieaudzis pie sirds
Norvēģijā pavadītais laiks man patiešām ir „pieaudzis pie sirds”, pateicoties ilgajām stundām, kas pavadītas mācoties un stresojot, izklaidējoties, atpūšoties, ceļojot, sportojot, ciemojoties, dejojot salsu, sarunājoties un diskutējot lekcijās.
Informācija
Projekts:
Stipendiju grantu shēma
Projekta īstenotājs:
Vita Vietniece, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes Angļu-latviešu-krievu valodas tulkošanas programmas studente
Mērķis:
Apmaiņas studijas Agderas Universitātē
Norises vieta un laiks:
Norvēģija, 2009. gada pavasara semestris
Šis bija vienkārši neaizmirstams ceļojums uz Norvēģiju. Man jāsaka milzīgs paldies manai kursa biedrenei, kura ierosināja painteresēties par stipendiju.
Pusotru stundu ilga lidojums līdz Oslo, izmantojot aviokompāniju „AirBaltic”. Elpai aizrauties lika piecu stundu garais brauciens ar vilcienu pa vienu no skaistākajiem dzelzceļu maršrutiem pasaulē līdz Kristiansandai. Es nespēju atraut skatienu no loga šo grandiozo ainavu priekšā - majestātiski kalni un meži, viss zem biezas sniega segas un milzu kupenām. Izkāpjot no vilciena, sals uzreiz sāka kniebt degunā.
Dzelzceļa stacijā mani sagaidīja divas studentes, kuras laimīgi aiztransportēja mani uz jauno dzīvesvietu.
Šo piecu mēnešu laikā es uzzināju ārkārtīgi daudz jauna par Norvēģiju - politiku, arhitektūru, tradīcijām un dzīvi vispār, jo gan pasniedzēji, gan studenti ir neticami inteliģenti, dzīvespriecīgi un interesanti cilvēki.
Ļoti grūti bija aprast ar Norvēģijā nopērkamo pārtiku, bet ar laiku pieradu pie norvēģu tradicionālā ēdiena. Kolīdz vairāk orientējos Kristiansandā, pētīju skaistākās šīs mazās pilsētiņas vietas.
Daudzi fantastiski vakari brīnišķīgā atmosfērā pavadīti, ciemojoties pie pasniedzējiem un jauniegūtajām paziņām.
Tā pagāja stundas un dienas, nedēļas un mēneši. Līdz pēkšņi secināju, ka lekcijas beigušās un eksāmeni jau klauvē pie durvīm. Arī došanās mājup nav vairs aiz kalniem.
Norvēģija noteikti ir viena no manām mīļākajām valstīm. Tā ir mājīga un jauka, bet arī pietiekami dinamiska un dzīvīga - pateicoties mežonīgajai dabai, pilsētām un īpaši bohēmiskai gaisotnei. Mani apbūra mazās mājiņas un šaurās ielas, laimīgie cilvēki. Apskatīju interesantus muzejus, izbaudīju pastaigas pa sniegotiem mežiem, kalnus un varenos skatus uz jūru, pilsētas.
Šis ceļojums uz Norvēģiju ir lielisks noslēgums vienam dzīves posmam un dod jaunus spēkus dzīvei mājās.
Apmaiņas programmas laikā komunicēju ar dažādu kultūru pārstāvjiem un sapratu, ka katrs no mums ir unikāls un lielisks savā veidā, katram piemīt arī savas vājības. Tieši tāpēc, ka esam tik dažādi un atšķirīgi, veidojam lielisku vidi.
Es vēlētos ieviest norvēģu prieku un mieru arī Latvijā! Mūsu latviešu dzīvesveids un uztvere vienkārši nobāl. Kārtējo reizi pārliecinājos, cik laimīga esmu, jo varu pateikties Dievam par tik daudzām lietām. Man šķiet, ka bez šīs pateicības sajūtas dzīve zaudētu daudz savas burvības.
Norvēģijā dzīvoju skaistā pasaulē, bet tagad esmu atpakaļ Latvijā un jābūvē jauna vecās vietā. Mājās atkal gaida mamma, brālis, māsa, mani draugi, radi, pašmāju mežs un jūra. Augstskola, svētki mājās, darbs un mācības, piedzīvojumi, garšīgas maltītes, sports, ziņas un TV pārraides man saprotamā valodā, garāmgājēji uz ielas, kuri vairs neuzsmaidīs tāpat vien.
