Par apmaiņas semestri 2010. gada pavasarī Norvēģijā

No 2010. gada janvāra līdz jūnijam ilgušais apmaiņas studiju laiks Norvēģijā bija lieliska iespēja izbaudīt citādāku sadzīvi nekā mājās, kā arī bija viens no dzīves eksāmeniem man pašai. To, manuprāt, nokārtoju ar labu vērtējumu. Ne mirkli nenožēloju, ka izmantoju iespēju pavadīt šo laiku, mācoties ārpus Latvijas. Studijas bija interesantas, vide, kurā dzīvoju - pasakaini skaista, daudz brīnišķīgu piedzīvojumu un, protams, īpaši bija satiktie cilvēki - katrsar savu odziņu.

Mācīties Modles Augstskolā (Molde University College) bija ļoti patīkami. Ja arī radās kādas grūtības, tās tika pārvarētas nemanot (iespējams, tādēļ man prātā nav palikusi neviena). Skola bija pietiekami maza, salīdzinot ar manu mājas universitāti RTU. Taču tā piedāvāja plašas iespējas gan vietējiem, gan apmaiņas studentiem, jo ieguvusi statusu kā vienīgā specializētā loģistikas skola Norvēģijā. Mācības notika angļu valodā, jo tiklīdz klasē ir kāds apmaiņas students, visi mācās angliski. Arī vietējie norvēģi bija draudzīgi un atsaucīgi. Patīkami, ka klases nebija lielas, lekcijās nebija vairāk par 30 cilvēkiem. Tas satuvināja pasniedzējus un studentus. Visi pasniedzēji bija atraktīvi, draudzīgi, atsaucīgi, izpalīdzīgi un patiesi vēlējās, lai mēs saprastu mācību vielu, pat radīja iespēju sarunāt atsevišķas tikšanās, lai paskaidrotu nesaprastās lietas. Manuprāt, ļoti daudz no tā pietrūkst pasniedzējiem Latvijā.

Augstskola atradās vietā ar fantastisku skatu uz fjordiem. Ēkas arhitektoniskais risinājums ļāva šo skatu izbaudīt un radīja īpaši mierīgu un mācībām atbilstošu vidi, gan lekciju telpās, gan modernajā bibliotēkā.

Pirmais iespaids, ierodoties Moldē janvāra sākumā, bija pārsteidzošs – sniegiem klāta un skaista ainava. Lai gan biju ziemeļos, patiesi auksts laiks bija tikai dažas pirmās dienas. Laikā, kad Latvijā bija mīnuss 25 grādi, Norvēģijā sildījāmies mīnuss 5 līdz mīnuss 10 grādos.

Pirmajās dienās iepazinām ne īpaši lielo pilsētu, to varētu salīdzināt ar Cēsīm, kā arī apguvām ceļu līdz augstskolai. Tā kā sabiedriskais transports Norvēģijā ir dārgs, turpmāk ceļu uz augstskolu mēroju kājām. Tas deva iespēju vēl vairāk izbaudīt apkārtējo dabu un skaistos skatus. Pilsēta tika dēvēta par Rožu un Džeza pilsētu -  rozes manījām daudz, bet nesagaidījām to ziedus, savukārt džeza festivāls notiek jūlijā.

Dzīvoju studentu dienesta viesnīcā pilsētas centrā, kas sadalīta dzīvokļos. Katrā mājoklī kopā dzīvojām seši studenti. Tā, protams, bija internacionāla vide, kur nekad nebija garlaicīgi. Vienmēr kas notika - kāds rīkoja ballīti, gatavoja maltīti, vakaros skatījās filmas vai naktīs sarūpēja pārsteigumus dzīvoklī. Varēja būt par 90 % drošs, ka, izejot no istabas, kāds jau ārā būs. Tas bija patīkami. Šādā vidē varēju gan pārbaudīt savas spējas dzīvot patstāvīgi, gan arī darboties savdabīgā komandā.

Visiem studentiem tika nodrošināta sagaidīšana lidostā. Pirmajā nedēļā apmaiņas studentu koordinatore organizēja ievadlekciju, iepazīstināja ar augstskolu, bibliotēku, noteiktumiem, palīdzēja reģistrēties iekšējā skolas tīklā, kā arī informēja par citām nepieciešamām formalitātēm. Vienmēr pēc palīdzības un padoma varēja doties pie ESN (Exchange Student Network) biedriem. Lai gan viņu rīkoto pasākumi studentiem nebija daudz, piektdienas vienmēr varēja pavadīt augstskolas studentu klubā. Mūsu apmaiņas studentu draudzīgais kolektīvs vienmēr parūpējās par saviem pasākumiem.

Devāmies arī iepazīt un apceļot tuvākās pilsētas un reģionu. Norvēģijas daļā, kurā ietilpst mūsu studiju pilsēta Molde (More og Romsdal), apskatāmi arī visi lielākie dabas tūrisma objekti, piemēram, Geirangera fjords, līkumotais Troļļu ceļš un citi.

Pēc atgriešanās mājās vēl ilgi nepameta sajūta, ka rudenī atkal jāsāk mācības Norvēģijā, ka atvadas bija tikai uz laiku. Studiju laikā vieta un cilvēki bija kļuvuši tuvi, pazīstami un mīļi. Šis piedzīvojums noteikti atbalsoties manā dzīvē arī nākotnē. Iesaku katram izmantot iespēju pavadīt semestri, mācoties ārzemēs.

Atpakaļ