IZM paraksta līgumu ar Pasaules Banku par pētījumu jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi

03.12.2013

2.decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, Pasaules Bankas (PB) Baltijas valstu un Polijas menedžeris Ksavjers Deviktors (Xavier Devictor) un Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās parakstīja trīspusēju līgumu par pētījuma veikšanu, kurā tiks izvērtēta starptautiskajā vidē izmantotu augstākās izglītības finansēšanas modeļu piemērotība Latvijai un sniegtas rekomendācijas valsts rīcībpolitikas izstrādei jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

Pasaules Banka pētījuma gaitā izvērtēs Latvijā pastāvošā regulējuma un finansēšanas sistēmas stratēģisko atbilstību. Konsultējoties ar augstākās izglītības nozares pārstāvjiem, pētījuma veicēji modelēs arī iespējamās finansēšanas alternatīvas, ņemot vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan makroekonomiskās attīstības perspektīvu un starptautisko konkurētspēju.

„Latvijas augstākās izglītības sistēmā notiekošie procesi ir būtiski atšķirīgi no citām Eiropas valstīm, jo mūs krīzes ietekmē ir skāris vislielākais valsts finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai  Eiropā, sešu gadu laikā tam sarūkot par 47 procentiem. Ekspertu zināšanas un pieredze palīdzēs izvērtēt dažādu augstākās izglītības finansēšanas modeļu priekšrocības un trūkumu un atrast Latvijai piemērotāko,” atzīst Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Pētījums būs augstākajai izglītībai pieejamā valsts budžeta apmēra un izlietojuma, kā arī tā sagaidāmās efektivitātes skaidrs vērtējums valdībai un Saeimai un pamats tālākai rīcībpolitikas plānošanai. Pragmatiska un pamatota finansēšanas modeļa izvēle būs signāls Eiropas Komisijai, ka Latvijā ir skaidra vīzija par valsts izvēli un politiku šajā jautājumā.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās: "Pētījumam ir vairākas pievienotās vērtības. Pirmkārt,  PB eksperti faktiski turpinās, bet nu jau caur pasaules valstu prizmu un fundamentāli, Latvijā jau fragmentāri aizsākto diskusiju par izplatītākajiem augstskolu finansēšanas modeļiem. Ekspertu zināšanas un pieredze sniegs šo dažādo modeļu priekšrocības un trūkumus, lai diskusija būtu kompetenta un substantīva, un  ekspertu sagatavotajiem ieteikumiem Latvijas modeļa izvēlē būtu Latvijas augstākās izglītības sabiedrības modeļu izvēles „līdzīpašnieka” statuss.

Otrkārt, svarīgi saprast, ka šis pētījums neatrisinās visas augstākās izglītības sistēmas problēmas un jautājumus. Uzstādījums PB ekspertiem ir konkrēti atbildēt uz jautājumu: kā mainīt esošā finansējuma izlietojumu apstākļos, kad nomainījušies daudzi augstāko izglītību ietekmējošie faktori: nepietiekams valsts budžeta finansējums, ļoti plašs augstskolu tīkls, studentu samazinājums.

Treškārt, pragmatiska un pamatota finansēšanas modeļa izvēle būs skaidrs vēstījums valdībām un Saeimai par pieejamā valsts budžeta apmēru un izlietojumu, tā sagaidāmo efektivitāti augstskolās, un signāls Eiropas Komisijai par beidzot nokārtotu parādu: ir sakārtots pamatjautājums, kas ļauj argumentēt investīcijas augstākajā izglītībā, skaidra vīzija par valsts izvēli un politiku šajā jautājumā.

Visbeidzot, modeļa izvēle noteikti iezīmēs daudzus augstskolu kvalitātes vadības un kontroles jautājumus, kas papildus finansēšanas formulai iezīmēs veidus, kā palīdzēt tām sasniegt savus stratēģiskos un akadēmiskos mērķus."

Ministrijai nākamā gada laikā ir jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa koncepcija. Paredzēts, ka Pasaules Banka pētījumu sagatavos deviņu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas ar IZM, savukārt ministrija koncepcijas projektu jauna finansēšanas modeļa ieviešanai MK iesniegs līdz 2014.gada 31.decembrim. Līguma ar Pasaules Banku kopējā summa par pētījuma veikšanu ir 282 000 ASV dolāru.

IZM sadarbību ar Pasaules Banku 19.novembrī ir atbalstījusi Valdība. Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādes nepieciešamība ir ietverta arī Valdības rīcības plānā, Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes rekomendācijās Latvijai, iesakot ieviest vairāk „uz rezultātu orientētu” finansēšanu, kas motivētu augstskolas paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, kā arī veicinātu augstākās izglītības pieejamību.