Pētījums: finansēšanas kārtība neļauj augstskolām pilnībā īstenot augstākās izglītības politikas mērķus

30.04.2014

Nepietiekamais valsts finansējums pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām, secināts Pasaules Bankas (PB) 2.ziņojumā.

2014.gada 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) organizēja diskusiju par PB pētījuma 2.posma ziņojumu, kurā vērtēta augstākās izglītības finansēšanas atbilstība stratēģiskajiem mērķiem un plānotajiem rezultātiem, analizēts, kā pašreizējais finansēšanas modelis sekmē Latvijas politikas plānošanas dokumentos paredzēto rezultātu sasniegšanu. Ziņojumā arī sniegti priekšlikumi finansēšanas principu pilnveidošanai, vadoties pēc Eiropas valstu prakses.

PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa “visiem pa druskai”, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Lai gan augstākās izglītības sektors bauda ievērojamu finanšu autonomiju, ne visas augstskolas sekmīgi izmanto šo potenciālu, atzīst eksperti. Finanšu autonomija dod iespēju uzņemties iniciatīvu, piesaistot papildu līdzekļus, īstenojot stratēģisko specializāciju un veidojot sadarbību ar uzņēmējdarbības vidi. Augstskolu iniciatīva ir stimulējama ar valsts finansējumu, kas ļautu ienākumus no privātā sektora novirzīt attīstībai. Eksperti arī norāda, ka, lai gan stratēģiskajos dokumentos pausts augstākās izglītības mērķis palielināt dabas un inženierzinātnēs studējošo īpatsvaru, ir bažas par studentu zemo sagatavotības līmeni un atbiruma tendencēm, tādēļ, lai attaisnotu ieguldījumus šajā jomā, ir nepieciešams stiprināt potenciālo studentu sagatavošanu studijām.

Pētījumā atzīts, ka augstākās izglītības finansēšanas saskaņotība ar stratēģiskajiem rīcības virzieniem un plānotajiem rezultātiem ir tautsaimniecības izaugsmes pamatā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izvirzīti priekšlikumi finansēšanas optimālai sasaistei ar stratēģiju:

  • palielināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei;
  • veicināt studiju un pētniecības finansējuma integrāciju; 
  • ieviest uz sniegumu un konkurenci orientētus komponentus finansēšanas mehānismā, veidot efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzībai;
  • veidot papildu fondus noteiktu stratēģisku mērķu sasniegšanai, radot telpu inovācijām; 
  • ieviest finansēšanas instrumentus, kas motivē augstskolas paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem, sekmējot augstskolu ienākumu dažādību;
  • veidot finansēšanas mehānismus jauna akadēmiskā un pētnieciskā personāla piesaistei;
  • nodrošināt uz sociālām vajadzībām (nevis tikai sasniegumiem) vērstu studējošo atbalstu;
  • pārskatīt esošo divplūsmu sistēmu (maksas un budžeta studenti).

Pētnieki izvirzījuši arī priekšlikumus sektora pilnveidošanai finansējuma mērķtiecīgai izmantošanai:

  • veicināt institucionālo un resursu konsolidāciju un intelektuālās kritiskās masas pieaugumu;
  • piešķirt augstāku prioritāti augstākās izglītības un zinātnes cilvēkresursu politikai kopumā, veicināt akadēmiskā darba tirgus caurskatāmību;
  • pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas darbību.

Ziņojumā, vadoties pēc autoru izstrādātas metodoloģijas, tuvāk apskatīti vairāki izglītības finansēšanas aspekti: publiskā finansējuma instrumenti, finanšu avotu diversifikācija, augstskolu finansiālā autonomija un atbalsts studējošajiem. Vērtēta minēto aspektu atbilstība deviņiem stratēģiskajiem rīcības virzieniem: paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un saikni ar darba tirgu; paaugstināt pētniecības kvalitāti un (starptautisko) konkurētspēju; veicināt augstākās izglītības sektora efektivitāti; attīstīt tehnoloģijas, inovācijas, radošumu un uzņēmējdarbību; atjaunot un attīstīt augstskolu cilvēkresursus; veicināt augstākās izglītības pieejamību; veicināt augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību; stiprināt augstākās izglītības finansēšanas bāzi; izveidot jaunu un caurskatāmu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Kā diskusijā norādīja eksperti, augstākās izglītības rīcības virzienu uzskaitījums ir pētījuma autoru subjektīvs skatījums uz Latvijas augstākās izglītības politiku, kas izriet no politikas dokumentos paustajām nostādnēm. Tika uzsvērts, ka Latvijas augstākās izglītības politikas veidotājiem un augstākās izglītības sektoram ir jānosaka šo stratēģisko uzdevumu sakārtojums prioritārā secībā un jāizvēlas piemērotākie finansēšanas instrumenti, ar kuru palīdzību tie ir īstenojami.

Par pētījuma gaitu un secinājumiem diskusijā stāstīja Nīderlandes Augstākās izglītības politikas pētniecības centra direktors, Pasaules bankas finanšu eksperts Hans Vosenšteins (Hans Vossensteyn), Tamperes Universitātes pasniedzējs, Pasaules bankas finanšu eksperts Jussi Kivisto (Jussi Kivistö), Pasaules bankas izglītības speciālists Džeisons Vīvers (Jason Weaver). Diskusijā piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Sanda Liepiņa un atbildīgo departamentu vadītāji – Līga Lejiņa, Gunta Arāja, Agrita Kiopa, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, valsts augstskolu rektori, augstākās izglītības sadarbības partneri.

Plašāka informācija par pētījumu, kā arī 2.ziņojuma pilns teksts pieejams VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Pētījums: Augstākās izglītības finansēšana”, kā arī IZM mājaslapā www.izm.gov.lv.