Apvārsnis 2020 noslēdzošā darba programma - atbalsts 30 miljardu eiro apmērā

14.12.2017

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programma 30 miljardu eiro apjomā ir viena no pasaulē lielākajām publiskā finansējuma pētniecības programmām, kurā ietverti grandiozi plāni zinātniskiem pētījumiem jaunās jomās.

“Apvārsnis 2020”  2018. - 2020. gada darba programma paredz vispārīgu un fokusētu mērķu kopumu un zināmu prioritāšu pārkārtošanu, izceļot sensitīvās drošības un migrācijas jomas un paplašinot aktivitātes, lai piesaistītu ārvalstu pētniekus un nabadzīgākās dalībvalstis.

Eiropas Komisija (EK) ir demonstrējusi tās mērķi finansēt arī augstākā riska augstvērtīgus pētniecības projektus gan kvantu datoru un mākslīgās inteliģences jomā, gan jaunus enerģijas ražošanas, pārveidošanas un akumulēšanas projektus, gan pētījumus par cilvēka šūnu darbību.

2018. – 2020. gada plānā iekļautas misiju vadītas horizontālās tēmas, kas skar tādas svarīgas politiskās prioritātes kā oglekļa dioksīda emisiju līmeņa samazināšana un klimata pārmaiņas, aprites ekonomikas veidošana, Eiropas ražošanas un pakalpojumu digitalizācija un transformācija un drošības savienība. Katrai no šīm jomām tiks piešķirts tāds budžets, kas nodrošinās pietiekamu pētījumu apjomu, dziļumu un plašumu, lai stiprinātu Eiropas lomu šajos pētniecības virzienos.

Vislielākā finansējuma summa - 3.3 miljardi eiro – tiks novirzīta oglekļa dioksīda emisiju apjoma samazināšanai, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķus attiecībā uz globālo sasilšanu. 200 miljonus eiro no šīs finansējuma sadaļas EK paredzējusi investēt, meklējot jaunas akumulatoru tehnoloģijas.

Aprites ekonomikas izpētei, kas nodrošinātu resursu izmantošanu iespējami ilgi un atkārtoti, rezervēts finansējums 941 miljonu eiro apjomā. Savukārt atbalsts digitālajai jomai ir ievērojami audzis, sasniedzot vienu miljardu eiro.

Drošības aspektu izpētei, aptverot visu - sākot no dabas katastrofu gatavības līdz kiberuzbrukumiem, digitālajai drošībai un privātumam, darba programmā paredzēts vairāk nekā viens miljards eiro. Kā norāda EK, lielākā daļa dalībvalstu ir pilnībā atkarīgas no programmas "Apvārsnis 2020" finansējuma drošības pētījumiem, un tas veido pusi no kopējā publiskā finansējuma ES drošības pētījumiem.

Pēdējā laika apjomīgie kiberuzbrukumi ir EK par nepieciešamību palielināt ieguldījumus kibertelpas uzturēšanai. Lai apmācītu un pieņemtu darbā speciālistus, tiks izveidots jauns Eiropas Kiberaizsardzības izpētes un kompetences centrs. Centrs, kas būtībā plānots kā dalībvalstu kiberdrošības pētījumu organizāciju un laboratoriju tīkls, nebūs pilnībā funkcionāls līdz 2020. gadam, taču EK ir ierosinājusi pilotprojektu projektu 50 miljonu eiro apmērā.

ES pētījumi plānoti arī Eiropas sensitīvajās politiskajās jomās – 111 miljoni eiro programmā paredzēti migrācijas cēloņu, ietekmes un seku pētījumiem, bet vēl 139 miljoni eiro tiks investēti tādos pārvaldības jautājumu pētījumos kā ekstrēmisms tuvo austrumu un Balkānu teritorijās, demokrātijas spēks un starptautisko organizāciju pēckara kārtības nākotne.

Liela finansējuma daļa paredzēta jau pazīstamajiem programmas instrumentiem. Eiropas Pētniecības padome turpinās atbalstīt visaugstākā līmeņa zinātni, tās grantiem 2018. gadā paredzēti 1.86 miljardi eiro. Ir atjaunota arī populārā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktā kopējā nozares un universitātes doktora studiju programma ar 2.9 miljardu eiro finansējumu līdz 2020. gadam.

Jaunizveidotā Eiropas Inovāciju padome pievērsīsies spožajām idejām ar nepietiekamu finansējumu, nodrošinot grantus pētniecībai, kuras mērķis ir pilnīgi jaunas ekonomiskās iespējas. Eiropas Inovāciju padome ir izveidota apvienojot četras ļoti augstas konkurences programmas - MVU instrumentu, ātrais ceļš uz inovācijām, FET Open un inovācijas balvas. Šis pilotprojekts pēdējā darba programmā izmaksās 2,7 miljardus eiro, solot nākamajā pētniecības programmā vēl daudz vairāk.

Trīs projektu konkursu veidi paredzēti tieši mazāk attīstīto valstu atbalstam, programmā atkārtoti iekļauti Latvijas pētniekiem pazīstamie chairs, twinning un teaming projektu konkursi, papildus ieviešot arī jaunu widening stipendiju shēmu jaunajiem zinātniekiem, kas vēlas strādāt Portugālē, Luksemburgā vai kādā no 10 dalībvalstīm, kas pievienojās ES pēc 2004. gada. 

Globālie mērķi

Pēdējā “Apvārsnis 2020” darba programmā ir iekļautas arī aptuveni 30 iniciatīvas ārvalstu pētnieku piesaistei ar kopējo budžetu viena miljarda eiro apjomā. Ārvalstu finansējums ES programmā “Apvārsnis 2020” laikā ir strauji samazinājies, līdz pat 2.2 % salīdzinājumā ar ES 7. Ietvara programmu, kuras laikā gandrīz 5 % grantu saņēma pētnieki ārpus ES.

Plānots paplašināt arī tādas eksistējošas starptautiskās sadarbības iniciatīvas kā ES – Āfrikas partnerība pārtikas, pārtikas drošības un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā, ES – Ķīnas sadarbība pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģijas jomā un Atlantijas okeāna pētniecības alianse. Jaunās sadarbības jomas iekļaus, piemēram, datu kopīgošanas iniciatīvu ar Kanādu personalizētās medicīnas jomā.

EK plāno izmantot pētniecības grantu finansējumu arī lai uzlabotu šobrīd saspīlētās attiecības starp Eiropu un Krieviju, atlicinot naudu Krievijas zinātniskajām laboratorijām un nodrošinot finansējumu Eiropas pētniekiem, kuri vēlas apmeklēt šīs laboratorijas Krievijā. 

Darba programmā paredzēts finansējums arī algoritmu, programmatūras, aparatūras un datu analīzes rīku izstrādei sadarbībā ar Meksikas un Brazīlijas partneriem, taču šiem partneriem partnerībā jāpiedalās ar savu finansējumu.

Uzstājoties Vašingtonā, EK Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektors Roberts Jans Smits aicināja Amerikas Savienotās Valstis uz ciešāku sadarbību transporta automatizācijas jomā. Viņš sacīja, ka būtu nepieciešami arī padziļināti pētījumi par sabiedrības uzskatiem un spēju pieņemt automatizācijas procesu.