Eurydice publikācijas 2011. gadā

 

Publikācijas nosaukums oriģinālvalodā

Publikācijas nosaukums latviski

Anotācija

 Saite

 
Structures of Education and Training Systems in Europe, United Kingdom – Scotland, 2009/10

Izglītības un apmācību sistēmas Eiropā: Apvienotā Karaliste – Skotija, 2009./10.māc.g.


Dokumentā aprakstīta Skotijas pirmsskolas, sākumskolas, vidējās  un augstākās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības un profesionālās apmācības nodrošinājums. Aprakstīti izglītības sistēmas finansēšanas, kvalitātes nodrošināšanas un karjeras atbalsta principi. Aprakstu sagatavojis Alans P. Ogs, Viņas Karaliskās Augstības izglītības inspektors. Informācijas atsauces gads: 2009./2010.māc.g.;  56 lpp.
 

 
Structures of Education and Training Systems in Europe, Germany, 2009/10

Izglītības un apmācību sistēmas Eiropā: Vācija, 2009./10.māc.g.


Dokumentā aprakstīta Vācijas pirmsskolas, sākumskolas, vidējās un augstākās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības nodrošinājuma, izglītības satura, vērtēšanas, karjeras atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas jautājumi. Apraksta sagatavotāji ir Vācijas Izglītības un zinātnes ministrijas  Eurydice informācijas birojs, Vācijas federālo zemju Eurydice informācijas birojs, Vācijas Arodizglītības institūts un ReferNet tīkla Vācijas nodaļa. Informācijas atsauces gads: 2009./2010.māc.g.; 64 lpp.
 

Science Education in Europe: National Policies, Practices and Research

 

Dabaszinātņu izglītība Eiropā: valstu rīcībpolitika, prakse un pētījumi

 


Ziņojumā apskatīts, kā Eiropā ir organizēta dabaszinātņu mācīšana un sniegts pārskats par valstu rīcībpolitiku un stratēģijām, kuru mērķis ir dabaszinātņu mācīšanas un mācīšanās pilnveide un veicināšana mūsdienu skolā. Aprakstīti atbalsta pasākumi, kādi skolotājiem un skolām ir pieejami, lai palielinātu skolēnu motivāciju un interesi par dabaszinātnēm. Tiek sniegts arī literatūras pārskats par dabaszinātņu izglītību, pamatinformācija no PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas) un TIMSS (Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskā pētījuma) aptaujām, kā arī rezultāti no pilotaptaujas par pedagogu izglītības programmām. Ziņojumā apskatīta situācija 31 valstī (visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā) 2010./11. mācību gadā.
 

 

Mathematics Education in Europe; Common Challenges and National Policies

 

Matemātikas izglītība Eiropā: kopēji izaicinājumi un valstu rīcībpolitika

 


Ziņojums atklāj rīcībpolitikas un prakses elementus, kas ietekmē matemātikas mācīšanu Eiropas izglītības sistēmās, kā arī pievērš uzmanību matemātikas izglītības satura reformām, pedagoģiskajām un vērtēšanas metodēm un pedagogu izglītībai. Ziņojumā aplūkots, kā valstis risina zemo mācību sasniegumu problēmu un veicina skolēnu motivāciju mācīties matemātiku. Sniegts ieskats literatūrā par matemātikas izglītību, pamatdati no PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) un TIMSS (Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskais pētījums) aptaujām, kā arī rezultāti no Eurydice pilotaptaujas par matemātikas un dabaszinātņu pedagogu izglītības programmām (SITEP). Ziņojumā apskatīta situācija 31 valstī (visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā) 2010./11. mācību gadā.
 

 

Modernisation of higher education in Europe: Funding and the Social Dimension 2011

 

 

Augstākās izglītības modernizācija Eiropā 2011: finansēšana un sociālā dimensija

 


Ziņojumā detalizēti apskatīta augstākās izglītības sociālā dimensija – temats, kas ir aktuāls politikas debatēs gan Eiropas, gan ES dalībvalstu līmenī. Sociālā dimensija augstākajā izglītībā ir šīs izglītības pieejamība pēc iespējas lielākai iedzīvotāju daļai. Ziņojums pievēršas trim pamatjautājumiem: politikas pasākumiem līdzdalības paplašināšanai augstākajā izglītībā; finansēšanas tendencēm; un studentu maksājumu un atbalsta mehānismu ietekmei uz augstākās izglītības sistēmām. Ziņojuma atsauces gads ir 2009./10. akad. g., un tajā ir apskatīta situācija 31 valstī (visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā). 120 lpp.
 

Teachers and School Heads Salaries and Allowances in Europe, 2009/10 Skolotāju un skolu direktoru algas un piemaksas Eiropā 2009./10.m.g.
Uzziņas materiālā salīdzinātas publiskā sektora skolotāju un skolu direktoru darba algas 27 ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā. Tā attiecas uz pirmsskolas līdz pat vidējās izglītības otrā posma (vidusskolas) pedagogiem. Dokumentā salīdzinātas minimālās un maksimālās skolotāju algas, kas noteiktas Eiropas valstīs, kā arī faktiskās algas, ieskaitot dažāda veida piemaksas (par darba kvalitāti, profesionālo pilnveidi u.tml.). Īsumā raksturota katras valsts situācija un galvenās reformas, kas skārušas pedagogu atalgojumu pēdējos gados. Informācijas atsauces gads ir 2009./2010.māc.g. 95 lpp.
 

Structures of Education and Training Systems in Europe, Poland 2009/10

Izglītības un apmācību sistēmas Eiropā: Polija 2009./2010 mācību gads Dokumentā aprakstīta Polijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās  un augstākās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības nodrošinājuma, izglītības satura, vērtēšanas, karjeras atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas jautājumi. Aprakstu sagatavojusi Polijas Eurydice nodaļa. Informācijas atsauces gads: 2009./2010.māc.g. 66 lpp.

Structures of Education and Training Systems in Europe, Norway, 2009/10 Izglītības un apmācību sistēmas Eiropā. Norvēģija, 2009./2010.gads

 

Dokumentā aprakstīta Norvēģijas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības organizācija, kā arī tālākizglītības nodrošinājuma, izglītības satura, vērtēšanas, karjeras atbalsta un kvalitātes nodrošināšanas jautājumi minētajās izglītības pakāpēs. Aprakstu sagatavojusi Norvēģijas Izglītības un zinātnes ministrijas Politiskās analīzes, mūžizglītības un starptautisko lietu departamenta Eurydice nodaļa. Informācijas atsauces gads: 2009./2010.māc.g. 40 lpp.

 

 

 

 

Adults in Formal Education: Policies and Practices in Europe

 

 


Pieaugušo iespējas formālajā izglītībā: politika un prakse Eiropā

 

Ziņojums apraksta situāciju, kas izriet no Rīcības plāna pieaugušo izglītībai „Mūžu dzīvo – mūžu mācies” (It is always a good time to learn) (Eiropas Komisija, 2007) izpildes. Uzmanība pievērsta Rīcības plāna mērķim nodrošināt pieaugušos ar iespējām "pakāpties soli augstāk" un pilnveidot savu izglītību. Ziņojumā apskatītas nepietiekoši kvalificētu pieaugušo iespējas iegūt formālu izglītību, un tas sniedz pārskatu arī par valstu rīcībpolitiku, kas veicina pieaugušo atgriešanos formālās izglītības sistēmā un augstākās izglītības apguvē.

 

 

 

Grade Retention during Compulsory Education in Europe: Regulations and Statistics

Mācību gadu atkārtošana obligātajā izglītībā Eiropā: normatīvais regulējums un statistika

Apskats salīdzina, kā mācību gada atkārtošana jeb skolēnu atstāšana uz otru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs un uzskaita pastāvošo normatīvo regulējumu un izplatītākās prakses. Situācija dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga – mācību gada atkārtošana ir vairāk atkarīga no valstij raksturīgās pedagoģiskās kultūras un skolotāja veiktā novērtējuma, nevis no bērna sekmēm. Situācija salīdzināta visās ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā. 84 lpp.

 

 

 

Teaching Reading in Europe: Contexts, Policies, Practices Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse

 

Pirmo reizi visu Eiropu aptverošs pētījums sniedz vispusīgu lasītprasmes ainu un identificē vairākus pamatfaktorus, kuri ietekmē lasītprasmes apguvi 3 līdz 15 gadus veciem bērniem un jauniešiem. Pētījumā aplūkotie četri galvenie temati ir mācīšanas metodes, lasīšanas grūtību novēršana, pedagogu izglītība un lasīšanas veicināšana ārpus skolas. Katrs no šiem tematiem tiek aplūkots saistībā ar akadēmiskajiem pētījumiem, starptautisko izglītības aptauju jaunākajiem rezultātiem un valstu nacionālās politikas, programmu un labākās prakses paraugiem. Pētījums atklāj, kā rīkojas valstis, lai uzlabotu lasītprasmi – un kur to centieni ir nepietiekami.

 

Situācija aplūkota 31 valstī (ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā). Ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums darbā, ko veic augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības jomā. Plānots, ka 2012. gada vidū grupa iesniegs savus priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem. Ziņojums tiks tulkots latviešu valodā.

 

 

Key Data on Learning and Innovation through ICT at School in Europe 2011 Pamatrādītāji par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās, 2011

 

Izmantojot jaunākās starptautiskās aptaujas un informāciju par 31 Eiropas valsti (ES dalībvalstīm un Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Turciju), ziņojums atklāj, ka caurmērā nedēļā 83% piecpadsmitgadnieku izmanto datorus savam priekam, bet 46% - mājasdarbu veikšanai. Ziņojums atklāj, ka tikai 20% skolēnu datorus skolā izmanto mācību eksperimentiem, lasīt un rakstītprasmes apguvei vai svešvalodu apguvei.

 

Skolas Eiropas Savienībā rūpējas par nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) – vismaz 50% skolēnu apmeklē skolās, kurās katriem diviem skolēniem ir pieejams viens dators. Ziņojumā pausts, ka daudzām skolām Eiropā ir grūtības atrast kvalificētus IKT skolotājus un lielākajā daļā valstu šo topošo skolotāju prakses periods darba vietā ir pārāk īss.

 

 

National system overviews on education systems in Europe and ongoing reforms, 2010 Edition Īsi apraksti par izglītības sistēmām Eiropā un notiekošajām reformām

Šī sērija īsumā apraksta izglītības sistēmas katrā no 31 ES dalībvalstīm no pirmsskolas līdz augstākas izglītības līmenim. Regulāri atjaunojot tiek sniegtas ziņas arī par notiekošajām reformām un debatēm izglītības jomā.

Dokuments tiek aktualizēts katru gadu. Pašlaik pieejami dati par 2010.gadu.