Teorēmas un parabolas meklē vecpilsētā

04.02.2015

Projekta “Praktiskā matemātikas mācīšana vietējā kultūrvidē” mērķis ir uzlabot skolēnu matemātikas kompetenci un pamatprasmes, mācot tās vietējā kultūrvidē. Tā demonstrēt tās pielietojamību un saistību ar reālo dzīvi, kā arī paaugstināt matemātikas skolotāju profesionālās kompetences. 

Plānotais projekta rezultāts -  izveidot matemātikas stundu plānus nodarbībām vietējā kultūrvidē. Šajā projektā piedalās Kuldīgas novada pašvaldība, Kuldīgas Centra vidusskola, Ēdoles pamatskola, Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola un SIA „Oz-tops”, Frognas pašvaldība, Dyrlokesenas pamatskola un vidusskola, Seierstenas vidusskola un Norvēģijas izglītības darbinieku savienība.

Tālejošais projekta rezultāts varētu būt tāds, ka šī projekta laikā izstrādātos mācību materiālus varēs izmantot ne tikai projekta partneri, bet, pielāgojot savas dzīves un mācību vides iespējām, izmantos matemātikas skolotāji ikvienā Latvijas pilsētā vai novadā, kur strādā ar 5. līdz 12. klašu skolēniem. Tulkotos materiālus izmantotu arī kolēģi Norvēģijā.


Par projektu stāsta tā vadītāja Lilita Mačtama:

“Pie šī projekta idejas nonācām, vērtējot matemātikas skolotāju darbu un viņu pausto viedokli par to, ka lielākā daļa skolēnu vairumā gadījumu nesaprot, ka matemātika, kas tiek apgūta klasē mācību solā, ir arī aiz klases durvīm. Matemātika ir praktiska, loģiska un pielāgojama. Matemātika attīsta loģisko domāšanu, bet tās pamatprasmju apguvei ir pievienotā vērtība, kuru nevar reducēt tikai uz vienu apgūstamo mācību priekšmetu. Tā saistās ar ķīmiju, fiziku, bioloģiju. Matemātika ir dzīva, ja protam uz šo zinātni pareizi paraudzīties. Jaunieši dažkārt teikuši, ka matemātika ir sausa, neinteresanta, ka naudu veikalā pie kases viņi pratuši saskaitīt jau bērnībā.

Tāpēc citāds skatījums rodas, ja rādām un stāstām, kā matemātiskās zināšanas atspoguļojas vēsturiskajās celtnēs, augstu baznīcu kupolos, kā tās pielietotas, ceļot seno tiltu pāri Ventai Kuldīgā. Tāpat stāstām, kā matemātikas zinātni izmanto tagad, kad, domājot par infrastruktūras pielāgošanu, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek izbūvēti nepieciešamā slīpuma un augstuma pandusi pie veikaliem un sabiedriskajām celtnēm. Uzsveru, ka šim projektam ir arī cita pievienotā vērtība – mudināt jauniešus interesēties par kultūru, vēsturi, apkārtējo vidi un atšķirīgām iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.

Tāpat projekts palīdz saprast, cik liela nozīme izpratnei par matemātikas pielietojumu dzīvē un vidē ir profesijas izvēlē. Matemātika ir klātesoša būvniecībā, inženierzinātnēs, arhitektūrā, vizuālajā mākslā, medicīnā un daudzās citās jomās, kuras jaunieši savukārt saista ar nākotnes profesijas izvēli.”


Atšķirīga pieredze, vairāk ieguvumu

Kuldīgas novada pašvaldībai ir ilgstoša sadarbība ar Frognas pašvaldību Norvēģijā. Sadarbības projekti realizēti dažādās jomās, bet izvēle sadarboties reģionālās partnerības projektā, risinot tik specifiskus jautājumus, kādus nosaka šī projekta definējums, bijis izaicinājums un iespēja interesantu ideju akceptēšanai izglītības jomā.

Lilita Mačtama: ”Mēs bijām definējuši, ka jaunieši jāieinteresē matemātikas pamatprasmju apguvē, liekot saprast, ka matemātika kā zinātne ir mums visapkārt. Vēlējāmies apkārtējo vidi izmantot kā platformu, lai pēc iespējas interesantākā veidā stāstītu par to. Savukārt Norvēģijas partneri minēja citu problēmu, proti, nevis skolēnu matemātikas uztveir atsvešināti no vides, bet pedagogi analizējuši mācību procesā sasniegtos rezultātus un novērtējuši tos kā visai zemus.

Norvēģiem ideja par vides izmantošanu matemātikas apguvē un atbilstošu stundu plānu izstrāde šķita aizraujoša, atzīstot, ka viņu mācību stundu specifika ir citāda. Viņi mācību stundās daudz laika velta praktiskajai matemātikai, maz izmantojot matemātikas apguvei pat skolas apkārtni. Mēs jau meklējam šīs matemātikas iespējas dabā. Projektā sadarbojamies jau vairāk nekā gadu un esam sapratuši, ka ir lietas, ko norvēģu kolēģi mācās no mums, ir lietas, ko apgūstam no viņiem. Idejas, ar kurām maināmies, pēc būtības ir visai līdzīgas, bet pieeja ir atšķirīga. Mēs no norvēģu kolēģiem mācāmies pacietību. Nodarbību laikā viņi skolēniem ļoti ilgi ļauj pētīt situāciju un nonākt līdz rezultātam. Viņi netaupa laiku izziņas procesam. Piemēram, ja 4. klases skolēnam jāuzbūvē piramīda no dažādiem elementiem, tad pieaugušajam ir skaidrs, ka pamatam ir jābūt taisnam. Mūsu pedagogi uz to noteikti norādītu, bet norvēģu bērnus pedagogi risinājuma meklējumos nesteidzina. Mēs secinājām, ka ir ļoti būtiski ļaut skolēnam risinājumu, pat visai radošos veidos, meklēt, jo tas rada papildus interesi par mācību procesu,” analizēja Lilita Mačtama.


Projektu vērtē partneri

Divu gadu laikā realizējamajā projektā jau ir notikušas vairākas aktivitātes. Konferencē, kurā tika aicināti piedalīties visas Latvijas matemātikas skolotāji, runāts par dažādām tēmām - matemātiku ārpus telpām, par to, kā matemātikā nošķirt praktiskās un teorētiskās zināšanas. Daudzpusīgi analizēts arī jautājums, kā matemātika izmantojama, meklējot cēloņu un seku sakarību, loģiskās domāšanas ķēdes aspektā.

Apmaiņas braucienu laikā gūto pieredzi atzinīgi vērtējušas abas puses. ”Āra nodarbībās pārliecinājāmies, ka skolēni tiešām pilda dotos uzdevumus ar lielu atbildības sajūtu. Ļoti godīgi, cits citam palīdzot ar padomu, izskaidrojumu, bet nekādā gadījumā nesakot priekšā. Skolēni paši kontrolē klasesbiedru atbilžu un risinājumu pareizību. Skolotājs ir tuvumā un nepieciešamības gadījumā sniedz padomu,” tā pēc vienas no aktivitātēm Drebokas skolā, Frognas pašvaldībā Norvēģijā, atzinusi projekta koordinatore Kuldīgas novadā Gunta Jankovska. Savukārt norvēģi vērtējuši:” Kuldīgas, Ēdoles skolotāji mums parādīja, ka veiksmīga āra nodarbība ne vienmēr ir atkarīga no moderna aprīkojuma pieejamības. Apkārtne pati par sevi bieži var kalpot par āra nodarbības vietu. Kabiles biotops un tur iekārtotais stends, kur nodarboties ar praktisku matemātiku dabā, mūs dziļi iespaidoja.”

Kabiles biotops ir vieta, kuru iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī tūristi. Tur iekārtotā āra klase ir vieta, kur interesanti risināt ne tikai matemātikas uzdevumus, bet arī pievērsties bioloģijai un ģeogrāfijai. “Šis objekts bija jau pirms projekta. Šobrīd tas ir pilnveidots ar matemātikas stendu, un attīstītais objekts būs pieejams visiem interesentiem. Objekts ir īpaši saistošs gada siltajā laikā. Vasarās Kabiles biotopā notiek arī bērnu nometnes,” paskaidroja Lilita Mačtama.


Projekta materiāli interesentu rīcībā

Projekta plānotais rezultāts bija izveidot matemātikas stundu plānus nodarbībām vietējā kultūrvidē. Stundu plāni ir gatavi, pabeigta arī to tulkošana. Tagad jānokārto autortiesību jautājumi, lai stundu plāni kļūtu par projekta produktu un īpašumu, kas vēlāk elektroniskā versijā būs pieejami katram Latvijas matemātikas skolotājam. Pieeja būs ikvienam, kas vēlas organizēt mācību darbu klasēs, ievērojot principu - matemātiku var mācīt vietējā kultūrvidē.