Mana jaunā klase Slovēnijā

30.07.2014

Laikā no 2014. gada 2. janvāra līdz 2. aprīlim Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klases skolnieks iesaistījās COMENIUS skolēnu individuālās mobilitātes projektā, tā ietvaros pavadot trīs mēnešus Metlikas pilsētā Slovēnijā.

Par dzīvi Spudiču ģimenē, mācībām Metlikas vidusskolā, piedzīvojumiem skolā un ārpus tās stāsta projekta dalībnieks Dāvis Gorbačovs:

Svarīgi, ka šī projekta ietvaros esmu ieguvis daudzus draugus ārpus Latvijas. Iespējams, nākotnē kādu no viņiem arī vēlreiz sastapšu. Šie cilvēki man palīdzēja iejusties jaunajā vidē un pieņemt dažādās kultūras atšķirības.

Šķiet, ka arī manas rakstura iezīmes ir mainījušās - no noslēgta, piekāpīga, esmu kļuvis drošāks, pašpārliecinātāks un atvērts visam, arī ne tik patīkamām situācijām.

Dzīvojot trīs mēnešus ārzemēs, sazinoties ar citiem lielākoties angļu valodā, esmu papildinājis un nostiprinājis savas angļu valodas zināšanas, kas, manuprāt, mūsdienās īpaši noder tālākā izglītībā, vēlāk arī izvēloties nākotnes profesiju. Domāju, ka tieši šīs izaugsmes dēļ vien var iesaistīties šāda veida projektā.

Iepazīstoties ar izglītības sistēmu Slovēnijā, novēroju dažas atšķirības. Latvijā apmeklēju vispārizglītojošu skolu, kur mācos vidusskolas 11. klasē, bet Slovēnijā apmeklēju skolu ar profesionālo ievirzi, tāpēc salīdzināt divas savstarpēji atšķirīgas skolu struktūras viennozīmīgi nevar. Taču varu pastāstīt par to, ko novēroju laikā, kad biju Slovēnijā. Pirmkārt, būtiskākā atšķirība ir tā, ka skolēni tiek vērtēti ne vien ar rakstisko darbu palīdzību, bet ļoti liels īpatsvars ir arī mutiskajai pārbaudei. Otrkārt, nevaru apgalvot par visām skolām Slovēnijā, taču Metlikas skolā mācību process ilga no plkst. 7.00 - 13.00, kas būtiski atšķiras no ierastā stundu laika skolā, kurā es mācos Latvijā. Mācību stunda Metlikā bija 45 minūtes gara.

Tās ir spilgtākās atšķirības, salīdzinot abu valstu skolas. Dažādi izglītības standarti, bet izglītības sistēmas tomēr diezgan līdzīgas, jo kā Slovēnija, tā arī Latvija pieder pie vienotās Eiropas izglītības sistēmas.

Skolā liela daļa mācību stundu noritēja angļu valodā, piemēram, mūzika, psiholoģija, angļu valoda, mākslas stundas, kurās skolotāji centās izskaidrot mācību vielu angliski, lai arī es to varētu saprast. Pārējās mācību stundas norisinājās slovēņu valodā, tāpēc vienojāmies ar mentorēm Latvijā un Slovēnijā, ka lietderīgi būtu apmeklēt tās stundas, kurās mācību viela tiek skaidrota angļu valodā, bet pārējo stundu laikā es pievērsos Latvijas skolas mācību priekšmetu apgūšanai ar interneta starpniecību. Sazinājos ar skolotājiem Latvijā, noskaidroju man neskaidros jautājumus. Būtībā apguvu gandrīz visus Latvijas skolas mācību priekšmetus ar interneta palīdzību.

Ar slovēņu valodas apguvi man veicās diezgan labi, jo tā pieder pie slāvu valodu saimes, tāpat kā krievu valoda, kas ir viena no svešvalodām, kas mums jāapgūst Latvijā. Tāpēc slovēņu un krievu valodai ir daudz kopīga. Saprast slovēņu valodu elementārā līmenī nebija grūti, taču komunicēt slovēniski gan bija ļoti sarežģīti. Tāpēc apmeklēju slovēņu valodas kursus, kuros ieguvu daudz un dažādas zināšanas ne vien par valodu, bet arī par kultūru, tradīcijām u.tml.

Kad ierados Slovēnijā, biju pārsteigts par cilvēku atvērtību, draudzību, izpalīdzību, arī par viņu mentalitāti, kas būtiski atšķiras no mūsu miermīlīgās un nedaudz lēnīgās dabas.

Slovēnijā sastapos tikai ar draudzīgiem, saprotošiem cilvēkiem. Tāda bija arī mana jaunā klase, kas mani uzņēma ar atplestām rokām, tāpēc ātri iejutos jaunajā vidē. Visi klasesbiedri, kā vien spēja, palīdzēja man visdažādākajās situācijās. 

Biju pieradis pie jaunās vides un kultūras, kad jau bija jādodas atpakaļ mājās uz Latviju. Kad atgriezos Latvijā, biju laimīgs ieraudzīt savu ģimeni, kas mani sagaidīja Rīgas lidostā. Ieraugot Latvijas tipisko ainavu, uzreiz sajutos kā mājās, jo nekas jau nebija mainījies - vien es pats biju daudz ko redzējis un piedzīvojis. Tas noteikti noderēs manā turpmākajā dzīvē.

Vislielākais pārsteigums bija tas, ka mani pie mājām sagaidīja klasesbiedri ar klases audzinātāju. Biju pārsteigts saņemt dāvanas, balonus un sveicienus. Tā tik tiešām bija fantastiska sajūta!

Nu jau atkal esmu pilnībā iejuties latviskajā ikdienā. Tas nemaz nebija tik grūti, jo Latvija taču ir manas mājas!

 

Autors Dāvis Gorbačovs