Izveido vienotus biomedicīnas inženierijas studiju standartus

05.03.2012

Rīgas Tehniskā universitātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts kopā ar divdesmit diviem partneriem no Eiropas Savienības un partnervalstīm īstenoja „Tempus” projektu „Curricula Reformation and Harmonisation in the field of Biomedical Engineering” („Studiju satura reformēšana un harmonizēšana biomedicīnas inženierijas jomā”).

Projekta koordinators no Latvijas puses, Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors JURIJS DEHTJARS pastāstīja.

 Kas ir biomedicīnas inženierija?
Biomedicīnas inženierija ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kuras uzdevums ir dažādu zinātņu, piemēram, elektronikas, fizikas, ķīmijas, mehānikas, jaunākos sasniegumus apvienot un izmantot medicīnas nozarē – diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei. Latvijā šī zinātnes nozare sāka attīstīties 1995. gadā ar pirmo biomedicīnas inženierija studiju kursu. Lai būtu saprotamāk, ko pēta šī zinātne, minēšu dažus piemērus. Datortomogrāfija ir viens no spilgtiem paraugiem, kā dažādu zinātņu apvienojums ir radījis medicīnas nozarei ļoti būtisku rīku. Savukārt Latvijā kā piemēru var minēt Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, kurā zinātnieki, apvienojot bioloģijas, ķīmijas un fizikas nozares, veido mākslīgos vīrusus, kurus var piepildīt ar medikamentiem, lai tas atrastu un nogādātu zāles noteiktās šūnās. Lai šis process notiktu efektīvāk un būtu jālieto mazāk medikamenti, kas izraisa blaknes, zinātnieki atrada risinājumu, kā vienai nanodaļiņai piestiprināt daudzus vīrusus un to nogādāt līdz konkrētām šūnām organismā.

Kā rādās doma īstenot šo „Tempus” projektu?
Mūsu projekta ideja radās kādā starptautiskā konferencē vēl 2006. gadā, kad satikāmies ar profesoru Nikolas Pallikarakis no Grieķijas. Tolaik jau vairāk par desmit gadiem Eiropas augstskolās attīstījās biomedicīnas inženierijas studiju programmas. Kad tās sāka veidoties, kopā ar citu valstu kolēģiem mēģinājām iedibināt kopīgus principus šajā izglītības jomā, bet tas nebija viegli, jo katrai augstskolai ir sava filozofija un attīstības prioritātes. Kopumā Eiropas Savienībā šajā jomā ir pieejamas ap 45 studiju programmām.
Diskutējot ar profesoru Pallikarakis tika izvirzīta ideja, ka ir laiks atkal pulcēt kopā kolēģus, lai izvērtētu paveikto un ieskicētu nākotnes vīzijas. Ideja guva plašu atbalstu. Ierosinājām projektā iesaistīt arī tās augstskolas, kas sper pirmos soļus biomedicīnas inženierijas jomā, it sevišķi no bijušās PSRS teritorijas. Rīgas Tehniskā universitāte šajā projektā uzņēmās starpnieka jeb tilta lomu starp Rietumeiropas pieredzējušām augstskolām un jaunajiem partneriem Austrumos. RTU uzdevums bija pārstāvēt arī lietuviešu kolēģus, jo neviena Lietuvas augstskola projektā nepiedalās. Projekta virsvadību uzņēmās profesora Pallikarakis pārstāvētā Patras Universitāte. Kopumā projektā piedalījās 23 universitātes no 20 valstīm.

Kāds bija projekta uzdevums?
Projekta galvenais uzdevums bija atjaunināt pastāvošo studiju saturu biomedicīnas inženierijas jomā, ar nolūku sekot līdz pašreizējām un nākotnes attīstības tendencēm. Šajā jomā strauji attīstās jaunas starpdisciplināras nozares, kas veidojas zinātnisko pētījumu rezultātā, kā arī darba tirgus pieprasījuma ietekmē.
Biomedicīnas inženierijas studiju programmu harmonizācijas uzdevums bija palīdzēt projekta dalībaugstskolām, jo sevišķi tām, kuras ir izglītības sistēmas reformas sākumstadijā, pārstrukturēt savas programmas saskaņā ar Boloņas Deklarāciju un Vienoto Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS).
Projekta papildu uzdevumi bija veicināt studentu un pasniedzēju mobilitāti, jaunu studiju programmu veidošanu partnervalstīs, veikt pētījumus par iespējamu kopīgo studiju programmu veidošanu, kā arī izstrādāt kvalitātes novērtēšanas vadlīnijas, ko izmantot studiju programmu ieviešanas procesā. Paredzējām arī, ka projekta rezultātā universitātēm izveidosies ciešāka sadarbība ar medicīnas iekārtu industrijas uzņēmumiem.

Projekta galvenā mērķauditorija bija studenti, kā arī pasniedzēji un pētnieki.

Kā noritēja studiju programmu harmonizācijas process?
Process bija iedalīts trīs daļās. Vispirms mēs salīdzinājām pastāvošās biomedicīnas inženierijas studiju programmas. Paralēli veicām pētījumu par medicīnas iekārtu industrijas pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Balstoties uz šiem pētījumiem, izveidojām vienotu bakalaura un maģistra studiju programmu satura kodolu, kuru akceptēja visi projekta dalībnieki.
Pēc pirmajām divām projekta dalībnieku kopīgajām sanāksmēs ar gandarījumu konstatēju, ka daudzas problēmas, ko citi partneri gatavojas risināt studiju programmu harmonizēšanas jomā, Latvijā jau ir atrisinātas. 2000. gadā īstenojām „Tempus” projektu sadarbībā ar partneriem no Baltijas valstīm, Lielbritānijas un Zviedrijas, kurā ar Rietumu partneru palīdzību jau ieviesām kredītpunktu pārneses sistēmu un izveidojām mehānismu, kā mūsu studentiem, kas dodas studēt uz citām Eiropas augstskolām, saskaņot studiju programmas. Iepriekšējais „Tempus” projekts mums arī būtiski palīdzēja studiju programmas akreditācijā. Mēs labprāt dalījāmies savā pieredzē ar mūsu jaunajiem sadarbības partneriem.
Vienoties par kopīgu studiju satura ieviešanu starp divdesmit trijiem projekta partneriem bija visai grūti, tādēļ nolēmām, ka ir nepieciešams kāds studiju priekšmetu vai moduļu kodols, kas apmierina visus dalībniekus. Vairāku diskusiju rezultātā, panākot kompromisu, projekta partneriem izdevās vienoties par šādu vienotu studiju programmu kodolu, kas sastāv no medicīnas, inženierzinātņu (matemātika, fizika, konstruēšana, elektronika, mehānika u.c.) un biomedicīnas inženierijas (medicīnisko iekārtu projektēšana, mērījumi, staru terapijas fizika u.c.) moduļiem.

Kādas papildu aktivitātes notika projektā?
Trešo valstu augstskolu pasniedzēji un studenti projekta ietvaros devās uz Eiropas Savienības augstskolām, lai apgūtu Eiropas Savienības augstskolu pieredzi. Partneriem no bijušās PSRS mēs sniedzām konsultācijas, lai viņi varētu veiksmīgāk integrēties Rietumu augstskolu studiju vidē. Viņi vērsās pēc padoma pie mums, jo varam labāk saprasties kopīgās pagātnes, līdzīgās mentalitātes un krievu valodas zināšanas dēļ.
Projektā notika arī tā sauktās darbnīcas (workshops) jeb semināri-konferences, kuru dalībnieki noklausījās pasaulē atzītu zinātnieku lekcijas par biomedicīnas inženierijas jaunākajiem sasniegumiem un atklājumiem.

Kādi ir projekta sasniegumi?
Viens no projekta lielākajiem sasniegumiem ir mājas lapā atrodamā datu bāze par augstskolām, kas piedāvā biomedicīnas inženierijas studiju programmas. Tas būtiski atvieglo studentu iespējas atrast sev piemērotu augstskolu pastāvīgajām un „Erasmus” apmaiņas studijām. Datu bāzē esošās universitātes ir harmonizējušas savas studiju programmas šajā jomā, tādēļ tās ir gatavas uzņemt jebkuras citas projektā esošās augstskolas studentu un nodrošināt kopējiem standartiem atbilstošas studijas.
Liels ieguvums kā no pirmā, tā otrā „Tempus” projekta ir personīgā draudzība, kas palīdz attīstīt sadarbību starp augstskolām. Mēs regulāri tiekamies konferencēs, apmaināmies ar jaunāko informāciju un plānojam jaunus sadarbības projektus. Piemēram, igauņu partneriem ir laba sadarbība ar Somijas kolēģiem, kas apmaksā lektoru braucienus uz Tallinu. Šajās lekcijās igauņi aicina piedalīties arī mūsu studentus.

Kā ieguvumu no „Tempus” projektiem uzskatu arī mūsu studentu sasniegumus. Varam lepoties, ka Latvijas onkoloģijas centrā 90% medicīnas fiziķi ir mūsu audzēkņi. P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Liepājas slimnīcā visi fiziķi ir mūsu absolventi. Tāpat arī mūsu medicīnas inženieri ir sastopami gan daudzās slimnīcās, gan privātos uzņēmumos, gan universitātēs un pētniecības centros Latvijā un ārzemēs. Piemēram, mūsu absolventi strādā Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā un Luksemburgā Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euroatom) birojā.

Vai šim „Tempus” projektam sekos turpinājums?
Mūs aicina piedalīties jaunā projektā Žitomiras tehnoloģiskā universitāte Ukrainā, kas vēlas veidot savu biomedicīnas inženierijas studiju programmu. Esam saņēmu piedāvājumus sadarboties arī no Krievijas augstskolām un partneriem Eiropā.