Sadarbojoties Latvijas un rietumu augstākās izglītības iestādēm top jauna studiju programma

17.10.2012

Tempus ir Eiropas Savienības programma, kura atbalsta augstākās izglītības modernizēšanu Austrumeiropā, Centrālajā Āzijā, Rietumbalkānos un Krievijā. Konkrētais projekts, kur iesaistīta arī Latvijas Universitāte, tiek īstenots kopā ar Krievijas Federācijas augstskolām. Projektā ir astoņi mērķtiecīgi izvēlēti partneri, četri no tiem jau ir sadarbojušies trīs citos iepriekš realizētos Tempus projektos.

Latvijas Universitātei un Leibnica Hannoveres universitātei sadarbība ir jau kopš 1989. gada, kad universitātes noslēdza zinātniskās sadarbības  līgumu, kas bija pirmā šāda veida sadarbība starp Latvijas un rietumu augstākās izglītības iestādēm. Projekta ietvaros paredzēts: izstrādāt studiju programmu, virkni studiju kursu, lekciju konspektu un mācību materiālu (angļu un krievu valodās); aprobēt izstrādātos kursus doktorantu un jauno pasniedzēju auditorijā minētajās Krievijas universitātēs; uzstādīt apmācībai nepieciešamo aparatūru un datortehniku, kā arī sniegt tās apgūšanai nepieciešamo atbalstu Krievijas partneraugstskolās; nodrošināt iespēju doktorantiem un jaunajiem pasniedzējiem no minētajām Krievijas universitātēm praktizēties energoefektīvu tehnoloģiju jomā Eiropas Savienības augstskolās.

Stāsta Latvijas Universitātes profesors Dr. Phys. Andris Jakovičs: „Toreiz, 1989. gadā, tā bija tāda pionieru situācija. Tagad, kad Leibnicas Hannoveres universitāte aicināja mūs sadarboties Tempus projektā, mēs jau zinājām, ko viens no otra varam sagaidīt, ar ko varam rēķināties.

Latvija tika uzaicināta piedalīties projektā, jo mums ir liela pētnieciskā pieredze matemātiskajā modelēšanā. Tempus programma man bija pilnīgi svešs lauks, jo pirms tam nebiju realizējis nevienu projektu šīs programmas ietvaros.”

Netehniskās universitātes pievienotā vērtība

 „Mēs neesam tehniskā augstskola. Mūsu loma šajā projektā ir tradicionālajās inženierzinātņu pieejās ienest mūsdienīgās multifizikālās modelēšanas metodes. Tātad, pirmkārt, šos procesus, kas norit dažādās iekārtās, pēta kā savā starpā saistītus, nevis atrautus un, otrkārt, izmanto matemātisko modeļu sistēmu, kas ir procesus aprakstoši vienādojumi, ko bieži redz attēlotus krāsās, skaitļos, bildēs. Tās ir specifiskas metodes un programmatūras, ar kurām mēs strādājam.

Nozīmīgs aspekts ir energoefektivitāte. Jaunu tehnoloģisku iekārtu izstrādei ir divi virzītāja spēki. Viens ir iegūt labāku produktu, otrs aspekts – taisīt to lētāk. Šajos procesos viss balstās uz  elektroenerģijas patēriņu to ražošanā. Ja ir jāizkausē metāls, tad liela daļa siltuma procesā aiziet apkārējā vidē un netiek efektīvi izmantota. Uz elektroefektivitātes rēķina var radikāli samazināt izmaksas. Tāpēc mūsu uzdevums ir skaidrot un mācīt, kā panākt šo elektroefektivitāti,” stāsta A. Jakovičs.

Kolektīvā mijiedarbība rezultāta virzienā

Triju gadu laikā projekta ietvaros tiek izstrādāti divi pamatkursi un četri speciālie kursi, kurus nolasa Krievijas universitātēs. Tāpat tiek uzstādīta apmācībai nepieciešamā tehnika un veikti praktiskie darbi. Projektā iesaistīti apmēram 80 doktorantu, kā arī pasniedzēji. Gadā sanāk apmēram 4 tikšanās, divreiz kursi un 1-2 reizes darba grupas kopīgi gatavo materiālus. Pārsvarā gatavošanās notiek uz vietas savā valstī, jo, darba grupai satiekoties, tiek jau vērtēti esošie materiāli, kas līdz tam tiek veidoti ar e-pastu starpniecību.

A. Jakovičs: „Lai sagatavotu lekciju materiālus, iesaistītās puses tiekas apmēram reizi pusgadā. Tiek detalizēti izveidots sadalījums, veidota kursa struktūra, kā arī izlemts, kas un ar ko sadarbojoties, to sagatavos. Nākamajā tikšanās reizē tiek vētītas drafta versijas materiāliem. Katru reizi vienam kursam tiek gatavota koncepcija, bet citam jau tiek veikta saturiskā analīze. Tad tiek sagatavotas prezentācijas un apmēram pēc mēneša vai diviem notiek lekcijas.

Darba grupā pārsvarā ir kolēģi no rietumu universitātēm, apmēram 10 mācībspēki. No Latvijas mēs esam divi pārstāvji, no citām augstskolām vidēji ir 2 līdz 3. Nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts kāds speciālists no Krievijas partneruniversitātēm.

Četras Krievijas universitātes ir izvēlētas tā, lai gan ģeogrāfiski, gan studiju satura ziņā būtu pieejamas pēc iespējas vairākiem interesentiem. Kursa struktūrā, kas tiek aptverta projekta trīs gadu laikā, ir divi bāzes kursi (divu nedēļu ilgumā) un četri speciālie kursi (nedēļas ilguma). Bāzes kursam tiek izveidota mācību grāmata, lekciju materiāli, prezentācijas un tad šis kurss tiek realizēts praksē (vienā no Krievijas universitātēm), tiem ir sava veida pārbaudes darbi.

Katrā Krievijas universitātē, kur notiek lekcijas, piedalās tās doktoranti un jaunie pasniedzēji, kuri tālāk šos materiālus modificētā veidā var nodot saviem studentiem, kā arī doktoranti no vismaz vienas un 2-3 pasniedzēji no pārējām partneruniversitātēm.

Būtiska sastāvdaļa ir atgriezeniskā saite – studentu un pasniedzēju iespaidi, vēlmes, ieteikumi un novērojumi. Tos apkopo un analizē, lai iespēju robežās mainītu turpmāko kursu saturu.

Šie bāzes kursi notiek visās četrās augstskolās. Savukārt, speciālie kursi saistīti ar konkrētās augstskolas specializāciju. Lekciju materiāli ir pieejami drukātā viedā gan krievu, gan angļu valodā. Prezentāciju materiāli ir angļu valodā un pieejami failu veidā, ko saņem visas iesaistītās puses.
Projekta ietvaros ir arī mobilitātes shēma. Katras Krievijas augstskolas divi doktoranti un viens pasniedzējs divas reizes brauc uz kādu Rietumeiropas partneruniversitāti. Katrs no Eiropas partneriem ir atbildīgs par vienu no Krievijas partneriem, mēs, piemēram, par Krasnojarsku. Krasnojarskas universitātes pārstāvji vienreiz jau viesojās Rīgā, drīz brauks atkal. Viņus interesē magnetohidrodinamikas lietas, kas ir mūsu augstskolas stiprā puse. Viesiem rādām modernās tehnoloģijas industrijā, modernās mācību pieejas, dalāmies ar pētījumu pieredzi.

Tāpat mēs saviem „aizbilstamajiem” palīdzam izvēlēties, uzstādīt un apgūt aprīkojumu, lai sekmīgi varētu to izmantot mācību procesā savā augstskolā.

Efektivitātes panākšana

Līdz šim projekta laikā lielu problēmu nav bijis, bet ir novērstas dažas nepilnības, tādējādi uzlabojot projekta kvalitāti. A. Jakovičs: „Lekcijas pamatā lasa angļu valodā, arī prezentācijas ir angļu valodā, drukātie materiāli ir gan angļu, gan krievu valodās. Pēc pirmā semināra konstatējām, ka daļai doktorantu angļu valodas sagatavotības līmenis ir vājš. Tad mēs nolēmām, ka tie, kas var, tai skaitā arī es, lekcijas lasīsim krievu valodā. Prezentācija ir angļu valodā, bet komunicēts tiek krievu valodā. Kolēģi, kuri krievu valodu neprot, protams, lekcijas lasa angļu valodā, prezentācijās pievienojot būtiskākos terminus arī krievu valodā. Mums ir svarīgi, lai iesaistītās puses ne tikai klausītos, bet arī saprastu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka drukātie materiāli tiks sagatavoti jau pirms lekcijām. Taču  konstatējām, ka racionālāk ir sākumā sagatavot tikai prezentācijas, un pēc saņemtajām atsauksmēm, ieteikumiem pilnveidot savus materiālus. Tāpēc mēs vienojāmies, ka drukātos materiālus dalībnieki saņems pēc lekcijām. Turklāt doktorantiem bija arī lūgums palielināt praktisko nodarbību īpatsvaru. Visbeidzot izrādījās, ka tik ātri kā vēlētos, nevedās materiālu tulkošana krievu valodā, tāpēc tas šobrīd ir novirzīts uz projekta beigu etapu.”

Perpetuum mobile – mūžīgā kustība

Neskatoties uz to, ka līdz projekta noslēgumam ir gandrīz gads, A. Jakovičs atklāj, ka jau tagad ir pāris jaunu ideju, ko varētu darīt ar iegūto pieredzi. Viens no tiem ir izplatīt šos projekta materiālus citās Krievijas universitātēs, mazliet pamainot akcentus un papildinot ar specifiskas ievirzes kursiem. „Tos materiālus, ko izstrādāju un iegūstu projekta ietvaros, es izmantoju arī savos lekciju kursos mūsu universitātē. Ir virkne materiālu, kurus kā papildlīdzekļus pētniecībā izmanto vides jomā studējošie.”

Otra ideja ir vairāk saistīta ar administratīviem jautājumiem. Proti, iespēju pielīdzināt doktora grādus Eiropas un Krievijas universitātēm. Tas gan ir jautājums, kuru nevar atrisināt tik vienkārši, tāpēc mēs projekta ietvaros veicam stāvokļa analīzi, pētījumus un izstrādājam priekšlikumus, ko un kā varētu darīt, lai harmonizētu šos grādus.”