Ungāru valodas kursi Debrecenas universitātē

Esmu ieguvusi maģistra grādu vides zinātnē Rīgas Tehniskajā universitātē, tāpēc rodas jautājums, kāpēc pieteicos stipendijai, lai piedalītos ungāru valodas kursos, ja mana specialitāte saistās ar tādām tehniskām lietām kā enerģija, siltums.

Jau pirms stipendijas iegūšanas daudz laika pavadīju Rumānijā, Transilvānijas daļā, kas vēsturiski skaitījās Ungārijas teritorija, un līdz ar to man bija iespēja iepazīties ar Ungārijas kultūru un dzīvesveidu. Un es sapratu, ka Transilvānija ir viena no zemēm, kur man patīk atgriezties vēl un vēl, un tā ir zeme, kuras kultūru un tradīcijas gribētu iepazīt daudz dziļāk. Tādēļ, kad ieraudzīju, ka izsludināts konkurss ungāru valodas stipendijai, tad, ilgi nedomājot, pieteicos.

Pateicoties iegūtai stipendijai, man bija iespēja pabūt Ungārijā, Debrecenas universitātes vasaras kursos, kur apguvu ungāru valodu. Kopumā Debrecenā pavadīju 4 aizraujošas nedēļas, ne tikai apgūstot ungāru valodu, bet arī iepazīstoties ar Ungārijas kultūras dzīvi un tradīcijām. Tajā pašā laikā arī iegūstot jaunus draugus no visas pasaules.

Debrecenas Universitāte

Debrecenas Universitāte

Pēdējās dienas atvadu pasākums ar iegūtajiem draugiem – Heli no Somijas un Leo no Jaunzēlandes.

Pēdējās dienas atvadu pasākums ar iegūtajiem draugiem – Heli no Somijas un Leo no Jaunzēlandes.

Kopīgas vakariņas restorānā ar tradicionālo mūziku un dejām.

Kopīgas vakariņas restorānā ar tradicionālo mūziku un dejām.

Ungāru valodu es pirms tam nebiju mācījusies, tikai dzirdējusi Transilvānijas ciematiņos, kur vēl joprojām lielākais iedzīvotāju pārsvars ir ungāri, kaut arī tagad tā teritorija skaitās jau Rumānija. Vienīgais, ko mācēju pateikt ungāriski, bija „labdien” un „uz veselību”. Par to, ka ungāru valoda nav no vieglākajām, mani brīdināja jau iepriekš, bet ar kaut ko jau jāsāk ir, un, ja pati nepārliecināšos, kā tad varēšu izteikt savu viedokli.

Valodu apguvām ļoti intensīvi, katru darba dienu pa 6 stundām, notika ne tikai praktiskās un teorētiskās nodarbības, bet arī spēles, kas palīdzēja labāk apgūt jaunos vārdus ar radošu pieeju. Papildus pēc tam varēja apmeklēt fonētikas klases. Bija sadalītas vairākas grupas – no iesācējiem līdz pat tiem, kas jau labi runāja. Pasniedzēji runāja ne tikai angliski, bet arī vāciski un bija ļoti atsaucīgi.

Lai arī kā censtos, brīžiem netiku līdzi apgūstamajai vielai, jo tā izruna ir savādāka nekā mums. Viņiem ir tik dažāda veida o, a, u ar dažādām garumzīmēm, ka pat dažreiz nekādi nevarēju atcerēties, kā konkrēti kāds vārds jāizrunā pareizi, lai klausītājs saprastu, ko es gribu pateikt. Ungāru valodā nav arī tādu vārdu kā „uz; no”, izmaiņas ir tikai vārda nobeigumā, ar kuru tad visu izsaka, piemēram, „es eju no veikala uz mājām” viņi teiktu „Es eju veikala mājām” – tikai „veikalam” un „mājām” pievienotu konkrēti – „bol” vai „rol” vārda nobeigumu. Bet, protams, tas ir tikai vieglākais piemērs.

Katru vakaru bija iespēja piedalīties dažādos pasākumos, piemēram, filmu vakaros, kā arī varēja mācīties nacionālās dejas un dziesmas, apmeklēt dažādus seminārus vai arī mācīties gatavot ungāru tradicionālos ēdienus. Varēja arī piedalīties dziedāšanas, ēdienu gatavošanas un galda tenisa sacensībās, kas deva iespēju vairāk saliedēties ar jaunajiem draugiem un veidot sacensības garu.

Katru sestdienu bija iespēja doties kādā ekskursijā uz kādu no piedāvātajiem apskates objektiem, kas bija pilnīgi atšķirīgi un ar dažādu nozīmi. Bet svētdienas bija atpūtas dienas, kuras katrs aizpildīja pēc saviem ieskatiem, vai nu izklaidējoties, vai atkārtojot apgūto vielu. Kādā brīvdienā devos pilsētas apskatē (zemāk foto ar pilsētas centru).

Kopumā varu sacīt, ka tā bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un veidot jaunus dzīves mērķus. Un valoda man noderēs arī turpmāk, dzīvojot Transilvānijā, apgūstot ne tikai rumāņu valodu, bet arī cenšoties papildus atkārtot nu jau iegūtās ungāru valodas zināšanas, ar domu, ka būs iespēja iegūt arī papildu izglītību šajā valstī. Un, ja būs iespēja atkal pieteikties ungāru valodas stipendijai, tad noteikti to izdarīšu, jo ir tā vērts.