Studentu vīzijas Liepājas attīstībai

2011. gadā no 7. līdz 20. augustam Liepājā notika Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskā vasaras universitāte „Entering the Void” arhitektūras un saistīto nozaru studentiem, kuru rīkoja RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments un Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta un Valsts izglītības attīstības aģentūras, Liepājas būvvaldes un Liepājas muzeja atbalstu.

Jau devītā

Evita Serjogina, projekta vadītāja:
Šogad 70 dažādu specialitāšu studenti pauda vēlmi piedalīties RTU rīkotajā vasaras universitātē Liepājā. Mēs izvērtējām visus pieteikumus un izvēlējāmies 50 motivētākos dalībniekus. Tiesa, dažādu apstākļu dēļ astoņi studenti mainīja savus plānus, un vasaras skolā piedalījās 42 studenti no Azerbaidžānas, Bulgārijas, Dānijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Maķedonijas, Moldāvijas, Peru, Spānijas, Turcijas, Uzbekijas un Vācijas. Visās deviņās notikušajās vasaras universitātēs dalībnieku skaits ir bijis līdzīgs – apmēram 40 studentu.

Pirmā vasaras universitāte Rīgas Tehniskajā universitātē notika 2003. gadā. Ideju aizguvām no citām Eiropas augstskolām, kur šādas vasaras skolas notiek ne tikai vienas fakultātes ietvaros, bet aptver dažādus studiju virzienus. Izvērtējot dažādas nozares, secinājām, ka arhitektūra piedāvā interesantu saturisko ietvaru un ļauj to papildināt ar dažādām kultūras un sociālām aktivitātēm. Katras vasaras universitātes tēmu un norises vietu izvēlamies, saskaņojot to ar pašvaldībām, ar kurām esam izveidojuši sadarbību jau studiju gada laikā. Svarīgs priekšnoteikums vasaras universitātes norisei ir pašvaldību vēlme rast jaunas idejas savas teritorijas attīstībai, kā arī spēja pieņemt skatījumu no malas un studentu fantāzijas lidojumu.

Sākam ar galvaspilsētu

Sākotnēji vairāk uzmanības veltījām Rīgai, pirmos gadus rīkojot vasaras nometnes par tēmu „Rīgas kultūras mantojums”, kas aptvēra četrus tematiskos blokus: jūgendstils, koka arhitektūra, dārzi un parki, publiskā telpa. Rīkojām radošās darbnīcas veltītas dažādiem Rīgas rajoniem, piemēram, Āgenskalnam un noteiktiem objektiem. Vēlāk paplašinājām vasaras skolas darbību gan ģeogrāfiski, gan telpiski, apskatot pilsētu kā vienotu dzīvu organismu, kas attīstās dažādās jomās. Esam rīkojuši vasaras skolas citviet Latvijā un pat divās valstīs vienlaikus, pētot Valkas un Valgas pilsētvidi.

Starpdisciplināra pieredze

Visu deviņu vasaras skolu galvenā tematika ir arhitektūra un pilsētplānošana, tomēr mērķauditorija, ko uzrunājam, nav tikai topošie arhitekti un plānotāji, bet arī citu nozaru pārstāvji. Pilsētvidi var un vajag apskatīt no dažādiem skatupunktiem, lai gūtu pilnīgāku kopskatu, tādēļ savā pulkā aicinām arī ģeogrāfus, sociologus, antropologus, ekonomistus, vēsturniekus, māksliniekus.

Liepāja – interesants izpētes objekts

Šogad par vasaras universitātes norises vietu izvēlējāmies Liepāju, jo ar šo pilsētu fakultātei ir ilgstoša sadarbība gan studentu diplomprojektu, gan mazāku darbu izstrādē. Pilsēta ir interesants izpētes objekts, kā arī tā piedāvā piemērotu vidi vasaras universitātes sociālajai un kultūras programmai.

Vasaras universitātes dalībnieki Rīgā ieradās 6. un 7. augustā. Starptautisko vasaras universitāti, klātesot RTU vadības pārstāvjiem, atklāja 8. augustā Swedbank ēkā Rīgā. Pēc ekskursijas un iepazīšanās ar Rīgas arhitektūru dalībnieki un darba grupu vadītāji devās uz Liepāju, kur intensīvi strādāja divas nedēļas.

Pirmos gadus vasaras skolas darbs notika RTU galvenajā ēkā, bet pieredze rādīja, ka ērtāk un produktīvāk ir, ja studenti dzīvo un strādā uz vietas. Sākot ar Valkas – Valgas vasaras skolu iedibinājām tradīciju, kad strādājam kādā vietējā skolā, kur ir pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra – telpas, interneta pieslēgums u.c.. Turpat tuvumā atrodam dalībniekiem nakts mītni. Liepājā vasaras universitātes dalībnieki dzīvoja hostelī „Brīze” un strādāja netālu esošajā Liepājas 15. vidusskolā.

Pirmajās vasaras skolas dienās notiek iepazīšanās un teorētiskās bāzes apgūšana, lai dalībnieki saprastu, kādā vidē viņi atrodas, kāda ir tās vēsturiskā attīstība un kādas ir pamatproblēmas, ar kurām būs jāsaskaras. Pirmajās vasaras skolas dienās studenti dodas ekskursijā pa pilsētu un lekcijās uzzina par konkrētās vietas vēsturisko attīstību un aktuālajām problēmām. Pagājušajā gadā Bolderājā, piemēram, kur ir ļoti aktīva iedzīvotāju kopiena, mums ļoti palīdzēja „Bolderājas grupa” pārstāve Sandra Jakušenoka. Viņa kopā ar domubiedriem gan stāstīja dalībniekiem par Bolderājas attīstību, gan vadīja ekskursijas un organizēja pat studentu ciemošanos vietējo iedzīvotāju dzīvokļos un mazdārziņos, lai viņi iejustos vidē. Savukārt Valkā-Valgā mums izveidojās ļoti laba sadarbība ar abu pilsētu pašvaldībām un ar apvienoto Valkas-Valgas sekretariātu. Vietējie arhitekti rīkoja studentiem ekskursijas pilsētā un lasīja lekcijas un piedalījās diskusijās.

Arī Liepājā vasaras universitātes programmā bija iekļautas vairākas lekcijas un ekskursijas, kuras vadīja: RTU asociētais profesors Uģis Bratuškins, arhitekts Uģis Kaugurs, Jaunliepājas un Karostas rajonu arhitekts Indulis Kalns, arhitekts un mārketinga eksperts Guntis Stirna, ainavu arhitekte un urbāniste Helēna Gūtmane, arhitektūras pētnieki no Lietuvas Jurģa Daubaraite un Jonas Zukauskas, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Studenti aizpilda tukšumu

Pēc iepazīšanās ar vietējo situāciju vasaras skolas radošā komanda, kas sastāv no jaunajiem arhitektiem un plānotājiem gan no Latvijas, gan ārzemēm, strādā ar nometnes dalībniekiem grupās jeb darbnīcās un pēta kādu no vasaras skolas tēmas aspektiem dziļāk. Ir četras vai piecas darbnīcas. Katru darbnīcu vada divi moderatori. Studenti tiek iepazīstināti ar visu darbnīcu uzdevumiem un paši var izvēlēties, kurā no tām darbosies.

Liepājā vasaras skolas dalībnieki, izmantojot visdažādākos izteiksmes līdzekļus un mēģinot radošajā procesā iesaistīt arī vietējos iedzīvotājus, veidoja savu stāstu par pilsētu un ieskicēja tās iespējamo nākotnes portretu.

 


Arhitekts Toms Kokins, Starptautiskās vasaras universitātes radošo darbnīcu virsvadītājs:
"Liepāja tika būvēta konkrētam cilvēku skaitam, taču faktiski tajā šobrīd dzīvo mazāks skaits cilvēku, tāpēc mūsu interešu objekts ir izpētīt un saprast, kas notiek ar atlikušo telpu - tukšumu, kurā cilvēku vairs nav. Mēs modelējām scenārijus tam, ko darīt ar šo telpu un iedzīvotājiem, kas ir galvenie pilsētas attīstītāji un investori. Bez cilvēka neviena ēka un pilsēta nav dzīva. Tāpēc arhitektam un plānotājam ir jāsadarbojas ar iedzīvotājiem.”


 

Grupa „Future Cocktail” radīja provocējošus pilsētas attīstības scenārijus pēc divsimt gadiem, apvienojot gan uz zinātniskiem faktiem balstītas prognozes, gan iztēles rosinātas pilsētas attīstības vīzijas ar mērķi meklēt atbildes uz jautājumiem par pilsētas tagadnes vērtībām un tās ietekmējošiem apstākļiem. Pirmajā nedēļā studenti pētīja Liepājas tagadni un vēsturi, izmantojot žurnālistikas metodes. Katrs dalībnieks izveidoja pierakstu žurnālu par paša izvēlētu tēmu, periodu vai vietu pilsētā, kurās atspoguļoja savas idejas stāstījuma, kolāžu, skiču un melnbaltas fotogrāfijas formā. Noslēgumā studentu iespaidi tika apkopoti „Astoņās grāmatās Liepājai”. Otrajā nedēļā studenti veidoja nākotnes scenārijus par trīs tēmām „Ūdens”, „Enerģija”, „Pārtika”, radot katrai atbilstošu stāstu, kuru vizualizēja maketā, parādot teritoriju ap Liepājas tirdzniecības kanālu 2211. gadā.

Grupa „Creative mapping” veidoja analītisku Liepājas plānu un griezumu. Katrs students izvēlējās vienu no piedāvātajām tēmām: ietvju pieejamība, pusdienu piedāvājumu cenas, publisku vietu nosaukumi, pludmales pieejamība, uzraksti uz sienām, vides materialitāte, Liepājas vēsturiskie un mūsdienu sakari, nekustamā īpašuma potenciāli. Katra tēma tika kartēta un attēlota grafiski. Sakārtojot dažādās izpētes rezultātus vienu virs otra, atklājās Liepājas daļu trūkumi un īpašās kvalitātes, kā arī potenciāli un iespējas pilsētu uzlabot.

Radošā darbnīca „Odyssey Project”, balstoties uz esošo situāciju, meklēja vērtīgākās pilsētvides kvalitātes un izveidoja Liepājas karti kā individuālu sajūtu stāstu, vizuālu un emocionālu iespaidu mozaīku, kas atklāj pilsētas raksturu un vienlaikus arī potenciālu un var kalpot par pamatu attīstības plānu kaldināšanai.

Grupa „rehab[ilitate]/rehab[itate]” analizēja Liepājas cietuma attīstības iespējas un ietekmi uz pilsētvides kvalitāti. Studenti sākumā pētīja, kāda ir Latvijas cietumu sistēma, kāda ir prakse pasaulē un piedāvāja savu risinājumu, kur ir vispiemērotākā vieta cietumam Liepājā. No vienas puses, cietums ir sociālās rehabilitācijas iestāde ieslodzītājiem, bet no otras puses tas var sekmēt apkārtējās vides kvalitātes un infrastruktūras uzlabošanu, ja to izvieto degradētā vidē. Piemēram, Karostā ir iespējams izveidot atklāta tipa cietumu, kurā ieslodzītie apgūst dažādas profesionālās un sociālās prasmes un pēc soda izciešanas atgriežas dzīvē jau kā pilnvērtīgāki sabiedrības locekļi, savukārt pilsētvides kvalitāte tiktu uzlabota, līdzās cietumam izveidojot dārzu, kurā cietumnieki audzētu savai iztikai un tirgošanai augļus un dārzeņus, nelielu dzīvnieku fermu, mākslas studiju, vietu interešu darbnīcām, kas būtu atvērtas arī vietējiem iedzīvotājiem un nodrošinātu daudzveidīgu kultūras un sabiedrisko pasākumu norisi Karostā. Ieslodzītos varētu iesaistīt arī teritorijas labiekārtošanas un būvdarbos.

Radošā darbnīca „Space Invaders” apskatīja, kā vietas, kas liepājniekiem nešķiet pievilcīgas, var ar sociāliem un kultūras pasākumiem atdzīvināt un padarīt iedzīvotājiem draudzīgākas. Pielietojot tā saucamo event management (notikumu menedžmenta) metodi, studenti sākotnēji paši pārbaudīja savas sajūtas, kā mainās vietas enerģētika, ja tur notiek kāds pasākums, bet pēc tam uzaicināja vietējos iedzīvotājus, lai uzzinātu viņu viedokli. Viena no akcijām, ko studenti īstenoja, bija riteņbraukšanas tūre no Vecliepājas līdz Karostai, kas vienlaikus iezīmēja iespējamu tūrisma maršrutu un atklāja jaunas iespējas dažādot kultūras dzīves norises ne tikai vecpilsētā, bet arī citos Liepājas rajonos.

Prezentē paveikto sabiedrībai

Ar radošajās darbnīcās rosinātām idejām un savu skatījumu uz Liepājas tēlu un tās attīstības iespējām vasaras skolas dalībnieki interesentus iepazīstināja noslēguma diskusijā Promenādes spīķerī, kurā piedalījās RTU pasniedzēji, arhitekti, vairāki Liepājas būvvaldes pārstāvji un žurnālisti. Promenādes spīķerī izveidotajā izstādē bija skatāmi studentu darbi. Pēc tam tos varēja aplūkot arī pasaules arhitektūras dienas pasākumu laikā Liepājas būvvaldē. Studentu veikums digitālā formā tagad atrodams RTU mājaslapā (http://www.rtu.lv/en/content/view/3829/2120/lang,en/).

Iepazīst ne tikai Liepāju

Vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja ne tikai iepazīt Rīgas un Liepājas pilsētvidi un arhitektūru, bet arī apskatīt vēsturiskos objektus un pēdējo gadu arhitektūras piemērus Pāvilostā, Kuldīgā, Ventspilī, un Irbenē. Nacionālais vakars sniedza dalībniekiem ieskatu latviešu tradicionālajā kultūrā un ļāva iepazīt vienam otra tautas tradīcijas. Kino vakarā studenti varēja noskatīties režisores Lailas Pakalniņas filmu „Kurpe” un iegūt priekšstatu gan par Latvijas kino, gan padomju laika realitāti.

Ieguvums studentiem un augstskolai

Visi vasaras universitātes dalībnieki par dalību vasaras universitātē saņēma RTU tālākizglītības sertifikātu un 3 kredītpunktus (ECTS).

Vasaras universitātes dalībnieki izvērtējuma anketā augstu vērtējuši vasaras skolas organizatorisko un saturisko līmeni, un kā īpaši pozitīvu, uzsvēruši iespēju strādāt starptautiskā un starpdisciplinārā komandā un iepazīt citu valstu studiju pieredzi un kultūru, kas noderēs turpmākajās studijās un darbā. Savukārt radošo darbnīcu virsvadītājs Toms Kokins par galveno vasaras universitātes ieguvumu uzskata tieši zināšanu un pieredzes apmaiņu: „Mēs esam pieraduši braukt pieredzes apmaiņā uz citām valstīm, bet vasaras universitāte ir iespēja zināšanas atvest uz Latviju un iegūt daudzšķautņainu skatu un iespējamos risinājumus mūsu pilsētvides problēmām no malas.”

Vasaras universitāte ir viens no izglītības eksporta veicinošiem pasākumiem. Tā ir iespēja iepazīstināt ārzemju studentus ar Latviju un mūsu universitāti. Varbūt tas būs impulss, lai kāds no dalībniekiem atgrieztos pie mums kā „Erasmus” apmaiņas programmas students vai vēlēsies mācīties kā pilna laika students un iegūt RTU diplomu.

Arī nākotnē RTU iecerējusi turpināt organizēt vasaras universitātes, un jau ir sākts domāt par nākamā gada tēmu un norises vietu.