Divus gadus norisinājās pētnieciskais darbs projektā "Govs un kazas piena antimikrobiālo īpašību izpēte Latvijā un Norvēģijā", kuru vadīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LBTU LPTF) docente un pētniece, Ph.D Kristīne Majore. Izpēte tika veikta kopā ar sadarbības partneriem, zinošiem un pieredzējušiem pētniekiem un profesoriem piena nozarē no Norvēģijas dzīvības zinātņu universitātes (Norwegian University of Life Sciences). Projekts tika īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/NO) programmas “Pētniecība un izglītība” Stipendiju aktivitātes ietvaros.
Projekta ietvaros tika veikta piena paraugu vākšana viena gada garumā no divām govs un kazas saimniecībām. Lai veiktu antimikrobiālo īpašību izpēti piena paraugiem, viens no mērķiem bija paplašināt zināšanas un iemaņas, apgūstot jaunas analītiskās metodes. Viena no tām bija govs un kazas piena mikrobiomas salīdzināšana ar 16S rRNA sekvencēšnas palīdzību. Šo metodi K. Majore apguva Norvēģijas universitātes zinātnes laboratorijā mobilitātes laikā, kas norisinājās no 2022. gada 6. septembra līdz 3. oktobrim.
"Iegūtie rezultāti norādīja, ka dominējošākās baktērijas govs pienā ir Lactococcus lactis, Lactococcus plantarum un Lactococcus piscium, savukārt kazas pienā - Lactococcus lactis, Lactococcus laudensis un Macrococcus caseolyticus. Bija iespēja arī izmēģināt mikrobioloģisko metodi, lai noteiktu antimikrobiālās īpašības pieniem. Šī metode bija izaicinājumiem pilna un kā noteicošā baktērīja tika izvēlēta E. coli. Izpētes laikā tika iegūtas padziļinātas zināšanas par optimālu vides un parauga sagatavošanu, piemērotas baktērijas daudzuma izmantošanu, kā arī procesa analīzi. Manāmus rezultātus deva piena paraugi, kas tika ievākti vasaras periodā," stāsta K. Majore.
Ievāktajiem paraugiem tika noteikts laktoferīna, imūnglobulīna un lizocīma daudzums ar spektrofotometrijas metodi. Rezultāti parādīja, ka lizocīma daudzums ir izteikti lielāks siltajos gada mēnešos un izteiktāks tas ir tieši kazas piena paraugiem. Savukārt imūnglobulīns un laktoferīna daudzums ir lielāks aukstākajos gada mēnešos, kas bija izteiktāks govs piena paraugiem. Ir vairāki faktori, kas var ietekmēt šo vielu daudzumu pienā, kā rezultāti norāda, tad tie varētu būt - klimats, barība, turēšanas apstākļi, dzīvnieka fiziskā aktivitāte un veselības stāvoklis.
Tāpat projektu vadītāja kopā ar LPTF doktora studiju programmas studenti Stefāniju Šabuņeviču veica izpēti, kā mainās piena antimikrobiālās īpašības gremošanas laikā. "Pētījumā tika izmantota gremošanas simulācija in vitro. Rezultāti parādīja, ka neliels daudzums lizocīma tika konstatēts pēc četru stundu gremošanas simulācijas. Ir liela iespēja, ka piens turpina saglabāt daļu antimikrobiālo īpašību pēc kuņģa, nonākot zarnu traktā," skaidro K. Majore.
Projekta beigu posmā mobilitātē uz Norvēģiju devās studente S. Šabuņeviča, kura tur pavadīja trīs mēnešus. Šajā laika posmā studente palīdzēja turpināt un pabeigt pētnieciskos darbus, veica piena paraugu pārraudzību, apguva jaunas noteikšanas metodes, palīdzēja pētniekiem un profesoriem ikdienas darbos. Gūto pieredzi studente ir veiksmīgi sākusi pielietot ikdienas studiju procesā, gatavojot zinātnisko rakstu.
Prezentējot rezultātus, tika diskutēts par vairākām niansēm un aspektiem ar Norvēģijas sadarbības partneriem, kas viennozīmīgi veicināja interesi un vēlēšanos turpināt pētījumus. "Šis projekts ir devis arī jaunu iedvesmu un zināšanas šajā nozarē," atzīst Kristīne Majore. “Esmu apguvusi jaunas noteikšanas metodes, izmantojot iekārtas, ko pirms tam nebiju lietojusi. Sadarbība ar ārzemju partneriem bija ļoti liels ieguvums, tas deva izpratni par daudzām nozīmīgām lietām piena zinātnes nozarē, kā piemēram, piena sastāva noteikšanas metodes, analītiskās iekārtas un mikrobioloģija. Vienlaikus, šāda starptautiskā sadarbība sniedza iespēja īstenot viens otra idejas un tās papildināt, kā arī pārņemt to, ko pēc tam ieviest savā darba vidē. Šajā projektā izstrādātais darbs deva vērtīgus un interesantus rezultātus par piena antimikrobiālajām īpašībām, sniedzot idejas un perspektīvas tās turpināt pētīt arī nākotnē."
Lai turpinātu padziļinātu piena īpašību izpēti, tiks meklēti jauni finanšu instrumenti un projektu uzsaukumi. Tā Kristīne Majore plāno iesniegt projektu jaunajā pēcdoktorantūras pētījumu programmā 2024. - 2029. gadam ar mērķi izvērtēt ārējo apstākļu ietekmi uz piena ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu, kā arī fizikālām īpašībām pārstrādes procesā. Projektu ar līdzīgu mērķi ir plānots iesniegt arī programmas ERA-NET Cofund uzsaukuma gadījumā.
Projektā "Govs un kazas piena antimikrobiālo īpašību izpēte Latvijā un Norvēģijā" tiek veikts pētījums par piena antimikrobiālajām īpašībām. Pētījums tiek veikts atbalsta programmas "Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/N) programmas "Pētniecība un izglītība"" ietvaros. Projekta kopējas izmaksas ir 19 725 eiro. Tā īstenošana sākta 2021. gada 1. septembrī un noslēdzās 2023. gada 1. septembrī.