Visiem ES un EEZ valstu pilsoņiem ir tiesības studēt kādā no šīm valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts pilsonim ir tādas pašas iespējas studēt Francijā kā Francijas valsts pilsonim Latvijā. Arī studiju samaksa visiem ES valstu pilsoņiem ir vienāda. EEZ valstīs ārzemju studentiem mēdz būt lielāka studiju maksa.
Studējot ārpus ES jārēķinās, ka būs jāmaksā lielāka mācību maksa un ļoti iespējams, ka būs nepieciešama arī vīza. Informāciju par studiju iespējām ārpus ES meklējiet oficiālās vietnēs ar valsts institūciju sagatavotu saturu. Var izpētīt arī konkrētu izglītības iestāžu mājaslapas.
Daudzas Latvijas augstskolas dažādu sadarbības projektu ietvaros saviem studentiem piedāvā iespēju apgūt atsevišķu studiju programmas kursu vai iziet praksi citas valsts augstskolā. Studentu apmaiņas programmas dod iespēju iegūt ne tikai jauna veida zināšanas un pieredzi izvēlēto studiju virzienā, bet arī ļauj iepazīties ar citas valsts kultūru un tradīcijām. Noskaidro, kādas iespējas piedāvā Tava izvēlētā augstskola!
- Studējot ārzemēs varat uzlabot savas svešvalodas prasmes vai pat iemācīsities jaunu valodu.
- Apgūsiet atšķirīgas studiju metodes, iemācīsities domāt un uztvert lietas citos veidos.
- Iegūsiet pieredzi un kontaktus, kas var noderēt turpmākās karjeras veidošanā.
- Dzīvojot citā kultūrvidē, iegūsiet neatsveramu dzīves pieredzi.
Lai būtu iespējams saprast, vai pieņemtais lēmums ir labākā izvēle, katram pašam pirms došanās uz ārzemēm jāapsver priekšrocības un trūkumi.
- Izmaksas. Pilna laika studijas ārzemēs nav lētas. Ņemot vērā citu ES valstu dārdzību, jārēķinās, ka studijas var izmaksāt pat ļoti dārgi. Studējot ārzemēs dažādās studentu apmaiņas programmās, varat iegūt finansiālu atbalstu, kas sedz studiju maksu un daļēji dzīvošanas izdevumus.
- Valoda. Ja labi nepārziniet tās valsts valodu, kurā studējat, iesākumā būs grūti iejusties un sekot līdzi mācību vielai.
- Studiju metodes. Jārēķinās, ka ārzemju augstskolās bieži vien ir citas studiju metodes, kurām nāksies pielāgoties.
- Kultūršoks. Ir cilvēki, kuriem ir ļoti grūti iedzīvoties svešā vidē un kultūrā. Kultūršoku un izolētību var pastiprināt arī ierastās ārpus studiju dzīves aktivitāšu trūkums un valodas barjera.
- Kvalifikācija. Dažādās valstīs studiju programmu piedāvātās izglītības kvalifikācijas atšķiras, tāpēc jau iepriekš uzziniet, vai iegūtā kvalifikācija būs derīga valstī, kurā esat nolēmis to izmantot.
- Savlaicīgi uzziniet līdz kuram datumam ir jāiesniedz pieteikumu anketas, lai paspētu pieteikties uz to mācību gadu, kad vēlaties studēt.
- Noskaidrojiet, vai Latvijā iegūta izglītība tiek atzīta. Lielākajā daļā gadījumu ārzemēs iegūtā izglītība Latvijā tiek atzīta, tomēr nenāks par ļaunu par to pārliecināties vēlreiz.
- Uzziniet, kādas valodas zināšanas nepieciešamas, lai varētu studēt. Ārzemju studentiem bieži vien ir jākārto valodas iestājpārbaudījums.
- Kādas ir izmaksas? Ir nopietni jāapsver, vai pietiks finanšu līedzekļi. Nepaļaujieties uz to, ka izdosies atrast kādu nepilna laika darbu, bieži vien tas ir sarežģīti vai arī nav atļauts apvienot studijas ar darbu.
48 valstis ir parakstījušas tā saukto Boloņas deklarāciju, kas paredz sadarbību vienotā augstākās izglītības telpā. Tam ir divi iemesli:
- Eiropas Savienības paplašināšanās veido kopīgu darba tirgu un valstīm savā starpā ir nepieciešamība saskaņot izglītības sistēmas.
- Deklarācija paredz iegūto grādu un studiju programmu saskaņošanu. Visā Eiropā notiek pāreja uz bakalaura un maģistra līmeņa izglītību, tas atvieglo diplomu savstarpējo atzīšanu, kopīgu zinātnisko un profesionālo grādu sistēmas veidošanu Eiropas augstskolu starpā, kā arī veicina Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju.
II Boloņas deklarācija balstās uz:
- trijiem cikliem augstākajā izglītībā — bakalaura studijām, maģistrantūru un doktorantūru;
- kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas izveidošanu;
- mobilitātes veicināšanu;
- Eiropas sadarbības veicināšanu.
III Iegūtajam augstskolas diplomam tiek izveidots pielikums, kas satur informāciju par iegūto izglītību, kredītpunktiem un izglītības sistēmu. Šāds pielikums bez maksas tiek izsniegts tiem studentiem, kuri absolvē augstskolu sākot no 2005. gada.
Informāciju par diplomu pielikumiem meklējiet Akadēmiskās informācijas centra mājaslapā.