Mālpils novada vidusskola var lepoties ar ilggadēju starptautisko izglītības projektu pieredzi – pirmais tika īstenots jau tālajā 2002. gadā. Labi iesāktajam jāturpinās, tādēļ mācību iestāde mērķtiecīgi gadu no gada izmanto iespēju piedalīties Erasmus+ projektos.
“Projektiem ir nozīmīga loma audzēkņu un pedagogu ikdienā, jo aktivitātes, ko projektu ietvaros veicam, padara skolas dzīvi interesantāku un kalpo kā vērtīgs papildinājums tam, ko paredz obligātās mācību programmas, līdztekus citiem skolas rīkotajiem pasākumiem palīdzot novērst priekšlaicīgu skolas pamešanu,” saka Mālpils novada domes projektu vadītāja un Mālpils vidusskolas projektu pulciņa vadītāja Līvija Mukāne.
Iekļaujoši, interesanti, daudzveidīgi
Speciāliste uzsver, ka, plānojot ikvienu jaunu projektu, tiek piedomāts, lai būtu aptvertas dažādas mācību jomas. Tā, piemēram, ja vienā divu gadu ciklā īstenots ar dabaszinībām saistīts projekts, nākamais būs vairāk vērsts uz mākslas zinībām, vēl citā uzsvars likts uz karjeras konsultācijām un uzņēmējdarbību utt. Ne mazāk būtisks akcents katrā no projektiem ir aktivitātes, kuru mērķis ir labas un emocionāli pozitīvas vides radīšana skolā. Pieminēšanas vērts noteikti ir projekts “Skola, kurā mums patīk mācīties”, kas īstenots laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam. Kādēļ? Šis projekts tika atzīts par labās prakses piemēru.
2017. – 2019. gadā sadarbībā ar citām partnerskolām Eiropā īstenoti divi Erasmus+ projekti: “COLENT – Kooperatīvās mācību metodes un digitālās prasmes uzņēmējdarbības apmācībā”un “We All Art_Art and Health”. COLENT ietvaros veiktas tādas aktivitātes kā materiālu izstrāde uzņēmējdarbības semināriem, biznesa plānu izstrādes mācības katrā partnerskolā (12, 24 vai 36 stundas), izmantoto mācību metožu pilnveide, labās prakses paraugu sagatavošana apmaiņai ar partneriem u.c., savukārt mākslas projekta laikā norisinājās zīmējumu konkursi un izstādes veselīga dzīvesveida veicināšanai, radošo darbu konkursi un izstādes, tikšanās ar radošo profesiju pārstāvjiem un vēl citi interesanti pasākumi.
Jaunas emocijas un pieredze
Kāda tad īsti ir skola, ko negribas pamest? To vislabāk zina tie, kuri vēl ir skolas solā. “Skolas gadi paliks atmiņā vienmēr, tādēļ ir svarīgi, lai tas būtu interesanti pavadīts laiks, lai mēs mācītos ne tikai no grāmatām, bet arī dzīves,” saka Mārtiņš Lejiņš, kurš šoruden uzsāks mācības 9. klasē. Viņa pieredze ar Erasmus+ aizsākās 2017. gadā, kad tika īstenots projekts “Sociālā iekļaušana-digitālās iemaņas-starppaaudžu mācīšanās”. Proti, Mārtiņš, tobrīd būdams 7. klases skolēns, pieteicās kļūt par palīgu digitālo zināšanu apguvē kādam senioram. Un tad jau maisam gals vaļā – radās interese par vēl citām programmām un iespējām, ko tās sniedz. “Es ļoti vēlējos piedalīties skolēnu apmaiņas braucienā, jo tā ir pilnīgi citāda pieredze – dzīvot ģimenē pie vietējiem ļaudīm, iepazīt viņu kultūru un iegūt jaunus draugus,’ atzīst Mārtiņš. Viņa vēlēšanās piepildījās. Jaunietis viesojās Portugālē un neslēpj, ka tās bija pilnvērtīgi un jēgpilni pavadītas piecas dienas, kuru laikā viņš nonācis pie sev nozīmīgām atziņām. Visvairāk atmiņā iespiedies itāļu skolotājas stāstītais par to, cik svarīga ir valodu apguve. “Šī skolotāja kā piemēru minēja savu audzēkni, kurš iemācījās spāņu valodu un, pateicoties šīm zināšanām, ieguva ļoti labu darbu starptautiskā uzņēmumā. Tas arī mani motivēja cītīgāk pievērsties valodu apguvei, atskārtu, ka bez tām dzīvē nav iespējams tālu tikt.”
Iepazīstinot ar Dāvi Dreimani, L. Mukāne viņu nodēvē par drosmīgu cilvēku. Raugi, kad mākslas projekta ietvaros vajadzēja pie sevis uzņemt ārvalstu skolēnus, Dāvis pats pieteicās šim uzdevumam. Viņa ciemiņš bija skolniece no Bulgārijas. Jaunietis atklāj, ka tieši piedalīšanās projektos viņam likusi atteikties no domas par skolas maiņu. ‘Jā, tāds brīdis bija, bet problēmas, kuru dēļ par to domāju, tagad ir atrisinājušās. Skolas dzīve man nu ir interesanta, esmu labāk iepazinis savus skolasbiedrus, kā arī ieguvis jaunus draugus, kļuvis drošāks un par sevi pārliecinātāks. To sekmēja saziņa ar ārvalstu skolēniem – sapratu, ka angļu valodu zinu labi un varam itin viegli komunicēt kā līdzīgs ar līdzīgu,” atklāts ir Dāvis.
Stāsts par to, ka drosmīgie un uzņēmīgie tiek atalgoti, ir arī Liānai Signijai Strazdei, kura nākamgad absolvēs vidusskolu. Raugoties uz mierīgo un smaidīgo meiteni savā priekšā, pat iedomāties nevarētu, bet... “Allaž esmu bijusi ļoti kautrīga, tādēļ piedalīšanās projektos nozīmēja diezgan pamatīgu sevis izaicināšanu un pārvarēšanu. Nenācās viegli runāt publikas priekšā, turklāt angliski, tāpat biju ļoti uztraukusies, ka būs jāiepazīst pilnīgi sveši cilvēki. Bet sajūta pēc tam, kad to izdarīju, bija pacilājoša,” vaļsirdīgi saka Liāna. Viņa ir gandarīta, ka projekta COLENT ietvaros izdevies ne tikai pilnveidoties kā personībai, bet arī radīt interaktīvu spēli, kas varētu lieti noderēt citiem skolēniem – savu versiju par klasisko spēli Monopols. “Tēma, ko aplūkojām, bija nākotnē populārākās profesijas. Uz šī pamata arī izauga ideja par spēli, kur katram lauciņam, kam klasiskajā variantā doti vietu vai pilsētu nosaukumi, piešķirta sava profesija. Ceru, ka tādā veidā gados jaunākie skolēni uzzinās, ka ir šādas profesijas un, kas zina – varbūt saredzēs kādā no tām arī savu nākotni, vēlēsies padziļināti izpētīt pieejamo informāciju,” stāsta Liāna. Papildus kopīgiem spēkiem izveidota arī brošūra ar profesiju aprakstiem – daži skolēni pieteicās tulkošanas darbiem, citi zīmēja ilustrācijas. “Vēl projekta ietvaros biju Horvātijā, kur apmeklēju vairākas ražotnes un uzņēmumus. Man nebija ne jausmas, ka eksistē rūpnīcas, kas īpaši specializējušās ķiveru, gumijas, elektrības skapju ražošanā. Savukārt ģimenei, pie kuras viesojos, pieder uzņēmums, kas veido žogus no upju akmeņiem un cementa. Varēju arī pati pastrādāt, bet, tā kā tas tomēr vairāk ir vīriešu darbs, man tika pavisam vienkārši uzdevumi, piemēram, šo to atvest ar ķerru, uzslaucīt ar slotu un tamlīdzīgi darbiņi. Kopumā visas šīs pieredzes paplašinājušas manu redzesloku,” ieskicē Liāna. Vaicāta, kas, viņasprāt, palīdz veidot spēcīgu saikni ar savu skolu, Liāna ar atbildi ilgi nevilcinās: “Es izlēmu turpināt mācības Mālpils novada vidusskolā tādēļ, ka man patīk skolotāju atsaucība mācību darbā, tas, ka droši varu pie viņiem vērsties ar jautājumiem un zinu, ka tikšu sadzirdēta.”
Iespējas ir visiem
Projektu grupā plecu pie pleca darbojas 28 dažāda vecuma jaunieši – no 8. līdz 11. klasei. Kā novērojusi L. Mukāne, šādam modelim ir vairākas priekšrocības: veidojas sadarbība starp dažādām klasēm, attīstās un uzlabojas jauniešu prasmes strādāt komandā, kā arī tiek apmierinātas šim vecumposmam svarīgas vajadzības – būt iederīgam, nezaudēt savu vērtību citu jauniešu vidū, uzturēt statusu konkrētā grupā.Un nebūt neesot tā, ka vecāko klašu skolēni ir galvenie diriģenti. ‘Mazākie bieži vien ierosina lieliskas idejas, viņi kļūst pārliecinātāki par sevi, panāk, ka viņu viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Savukārt lielākie var palīdzēt, pamācīt. Kad skolā noris ārvalstu viesu uzņemšana un grupas kopīgajā sarakstē vietnē WhatsApp cita pēc citas pienāk ziņas “šo es izdarīšu”, “būšu klāt!”, sajūta ir fantastiska! Tas pilnībā atsver brīžus, kad neiet tik gludi, kā gribētos, – kā jau tas dzīvē notiek,” par skolēnu izaugsmi projektos priecājas L. Mukāne. Viņa uzsver, ka iespēja iesaistīties projektu ietvaros rīkotajos pasākumos ir visiem skolēniem – vajadzīga vien pašu vēlme to darīt.
