No 2024. gada 2. līdz 3. septembrim Kopenhāgenā, Dānijā, notika Nordplus programmas administratoru darba seminārs, kurā piedalījās vairāk nekā 40 pārstāvji no visām programmā iesaistītajām dalībvalstīm – Dānijas, Somijas un Ālandu salām, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. To organizēja Nordplus programmas galvenais administrators – Islandes Pētniecības centrs – ar programmas dalībvalstu administratoru un nacionālo informācijas biroju līdzdalību. No Latvijas seminārā piedalījās pārstāvji no Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), kas nodrošina Nordplus programmas nacionālā informācijas biroja funkciju.
Darba semināru organizēja, lai programmas administratorus iepazīstinātu ar Nordplus darbības virzienu 2025. un 2026. gadā. Saskaņā ar Ziemeļvalstu reģiona ilgtermiņa attīstības vīziju (Nordic Vision 2030), reģionā jāattīsta globālā konkurētspēja. Nordplus kontekstā projektu pieteikumu iesniedzēji tiks aicināti īpašu uzmanību pievērst pamatprasmju, uzņēmējdarbības un STEM prasmju, kā arī valodu zināšanu pilnveidei sasaistē ar mobilitātes un citiem pasākumiem, ko ar Nordplus programmas atbalstu var īstenot izglītībā iesaistītās iestādes un organizācijas. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī turpmāk varēs iesniegt projektus, kas risina arī citas aktuālas tēmas programmas dalībvalstīs.
Programmas administratori apsprieda iekļaušanas un daudzveidības jautājumus Nordplus projektos, kā arī to, kā papildu pasākumi var veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju mobilitātes programmās. Tika izskatīti vairāki atbalsta mehānismi, kas varētu būt noderīgi šajā procesā, piemēram, pieejamības nodrošināšana, izceļot Nordplus projektu administratīvas un finanšu vadības elastību. Jau šobrīd ir pieejams papildus finansējums projektu dalībniekiem ar dažādiem veselības traucējumiem. Šīs izmaksas var paredzēt gan projekta pieteikuma izstrādes, gan īstenošanas laikā. Tika izvērtēta arī Nordplus rokasgrāmata projektu īstenotājiem. Programmas administratori bija vienisprātis – vadlīnijas nepieciešams aktualizēt, tajās lietojot iekļaujošu valodu un izmantojot vispārpieņemtu terminoloģiju.
Seminārā tika pārrunātas arī citas aktualitātes, viena no tām – kā Nordplus programmas administratori un Baltijas valstu informācijas biroji var palīdzēt projektu īstenotājiem uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti. Semināra dalībnieki pārrunāja tendences projektu pieteikumu izvērtēšanas laikā, kas samazina finansējuma saņemšanas iespējas. Piemēram, projektos nav skaidri definēti ilgtermiņa mērķi; vispārīgi un nekonkrēti aprakstītas projektos īstenojamās aktivitātes; nav izvērtēta projektu ietekme uz iesaistītajām organizācijām; nav paredzētas komunikācijas aktivitātes projektu rezultātu izplatīšanai. Tika apspriesta arī mākslīgā intelekta lietošana projektu pieteikumu izstrādē, kas kā palīgrīks aizvien vairāk tiek izmantots ikdienas dzīvē. Tika pārrunāti veidi, kā turpmāk komunicēt par Nordplus programmu un plānotajiem pasākumiem – semināriem un informatīvajiem pasākumiem projektu īstenotājiem, kā rezultātā tiek veicināta iesniegto projektu pieteikumu kvalitāte. Latvijā projektu pieteicēju un īstenotāju individuālu konsultēšanu un informēšanu konsultatīvajos semināros nodrošina VIAA.
Darba grupās Jauniešu izglītības, Augstākās izglītības, Pieaugušo izglītības, Horizontālās un Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammu administratori informēja par jaunumiem un gaidāmajām izmaiņām katrā no programmām un uzklausīja dalībvalstu pārstāvju ieteikumus attiecībā uz turpmākā darba organizāciju, kas veicināja diskusijas apmaiņu ar kolēģiem, kas ikdienā iesaistīti Nordplus projektu vērtēšanā un informēšanā. Piedāvātās izmaiņas apspriedīs, izvērtēs un apstiprinās Nordplus programmas komiteja. Pēc to apstiprināšanas semināros un konsultācijās par tām detalizēti VIAA informēs projektu pieteikumu sagatavotājus.