Programma Erasmus+ ir atvērta ikvienam, arī jauniešiem ar speciālām vajadzībām. Šāds vēstījums vairākkārt izskanēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā diskusijā “Erasmus+ mobilitāte cilvēkiem ar speciālām vajadzībām: iespējas un realitāte”, kas notika trešdien, 25. novembrī.
Jaunieši ar speciālām vajadzībām reti izmanto programmā Erasmus+ piedāvātās mācību mobilitātes iespējas. Ja kopumā mobilitātē uz ārvalstīm katru gadu dodas vairāk nekā 2500 jauniešu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm, tad jaunieši ar speciālām vajadzībām viņu vidū ir vien daži.
VIAA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ mobilitātē pagājušajā gadā ir devušies pieci profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Augstākajā izglītībā šo iespēju 2014. gadā nav izmantojis neviens students, bet laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam mobilitātē devušies vien divi studenti, abi no tiem ratiņkrēslā. Tomēr zema jauniešu ar speciālām vajadzībām dalība Erasmus+ mobilitātē ir novērojama visā Eiropā, izņēmums ir vien dažas valstis. Diskusijā izskanēja, ka tas saistīts gan ar vides pieejamības problēmām un sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, gan ar faktu, ka šo jauniešu augstākās izglītības iestādēs kopumā ir maz.
„Katrs jaunietis, kurš mācās profesionālās izglītības iestādē, kas piedāvā sākotnējo profesionālo izglītību, vai augstskolā, kurai ir Erasmus harta, var doties Erasmus+ mobilitātē uz ārvalstīm. Programma ir atvērta arī jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kuri nepieciešamības gadījumā var saņemt papildu atbalstu mobilitātes laikā, tāpēc vēlamies iedrošināt izmantot šo iespēju,” uzsver Ennata Kivriņa, VIAA Eiropas Savienības (ES) Izglītības programmu departamenta direktore.
Atbalsts augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem ar speciālām vajadzībām, kas dodas Erasmus+ mobilitātē, ietver, piemēram, finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida finansiālu atbalstu, bez kura tie nevarētu doties mācīties vai praksē uz citu valsti.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Baiba Baikovska diskusijā dalījās pieredzē par savu Erasmus+ studiju mobilitāti. Jauniete 2008. gadā devās studēt uz Oslo. „Dienesta viesnīca Norvēģijā manu speciālo vajadzību dēļ izmaksāja dārgāk nekā parasti. Par papildu atbalstu pirms tam nebiju interesējusies, bet RSU Erasmus+ koordinatore bija ļoti izpalīdzīga un nokārtoja papildu palīdzības saņemšanu. Iesaku cilvēkiem ar speciālām vajadzībām izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, jo tieši šajā laikā ieguvu tādas iemaņas, kādas citādi neapgūtu, kā arī guvu pārliecību par saviem spēkiem,” atzīst Baiba.
Akcentējot vides pieejamības nozīmi, „Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons” pārstāvis Tālis Bērziņš sacīja: „Tā ir cilvēka brīvība un pamatvērtība – pašam nokļūt uz lekcijām, tāpēc augstskolām būtu jābūt interesei nodrošināt pieejamu vidi. Pozitīvs piemērs ir Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais cents Torņakalnā, kur vide veidota pieejama visiem. Protams, dodoties Erasmus+ mobilitātē uz citu valsti, ir svarīga ne tikai vides pieejamība pašā universitātē, bet arī visā pilsētvidē kopumā.”
Diskusijā piedalījās arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, Latvijas Kristīgās akadēmijas Erasmus+ koordinators Valters Dolacis, Barkavas profesionālās vidusskolas profesionālo mācību priekšmetu skolotāja, surdotulce Lilita Zukule un Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta direktore Zanda Šmate, kā arī citi valsts, nevalstisko un izglītības iestāžu pārtāvji.
- Informatīvs materiāls “Erasmus+ ikvienam!”
- Foto no diskusijas: Flickr.com
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina ES Erasmus+ programmas ieviešanu.
Statistikas dati par jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kas devušies Erasmus+ mobilitātē, apkopoti infografikā
Erasmus+ cilvekiem ar specialam vajadzibam
Create your own infographics