Pusē Eiropas valstu, tai skaitā Latvijā, jaunajiem skolotājiem karjeras sākumposmā netiek nodrošinātas stažēšanās jeb darbā ievadīšanas programmas, secināts Eurydice pētījumā par skolotāju un skolu vadītāju darba apstākļiem 32 valstīs. Būtiskas atšķirības vērojamas ne tikai piemaksu sistēmā, bet arī kompetencēs, kas nepieciešamas pedagogiem.
Eurydice pētījums par pirmsskolas, sākumskolas un vidējās izglītības pakāpes pedagogiem un skolu vadītājiem sniedz visaptverošu ainu par profesionālo situāciju un darba apstākļiem Eiropā, ilustrējot šīs profesijas spēcīgos un vājos punktus. Tajā aplūkota skolotāju karjeras virzība, sākot no pedagoģiskās izglītības ieguves līdz pat pensionēšanās brīdim, apskatītas arī prasības un nosacījumi, lai kļūtu par izglītības iestādes direktoru. Pētījums var kalpot par uzziņu materiālu pedagoģiskā darba kvalitātes veicināšanai un celšanai.
Pusē Eiropas valstu nav stažēšanās programmu jaunajiem pedagogiem
Pētījumā konstatēts, ka jaunie skolotāji savas karjeras sākumā ir pakļauti jauniem izaicinājumiem un viņiem bieži nepieciešams atbalsts. 17 valstīs vai reģionos (Vācijā, Igaunijā, Īrijā, Francijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Austrijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Horvātijā un Turcijā) pastāv un ir obligātas strukturētas stažēšanās programmas, kurās jaunajiem skolotājiem tiek sniegta papildu apmācība un personalizēta palīdzība. Lai arī šīs programmas var būt atšķirīgi veidotas, to mērķis ir palīdzēt pielāgoties profesijai un mazināt varbūtību, ka skolotāji agri pametīs savu profesiju.
Kas ir pedagogu kompetenču sistēma?
Vairums ES valstu ir definējušas, kādas kompetences vajadzīgas skolotājam, lai dabūtu darbu un gūtu panākumus profesijā: pedagoģiskās zināšanas, prasme darboties komandā, attiecību veidošanas un profesionālās prasmes. Uz šādas „kompetenču sistēmas" balstās skolotāju sākotnējā izglītība visās valstīs un reģionos, izņemot astoņus (Beļģija - vāciski runājošo kopiena, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Slovākija un Somija).
Latvijā ir visaugstākais sieviešu-skolotāju īpatsvars Eiropā
Eiropā vairums skolotāju ir vecāki par 40 gadiem. Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Nīderlandē, Austrijā, Norvēģijā un Islandē teju puse skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt skolotāju vecumā līdz 30 gadiem procentuāli vismazāk ir Vācijā, Itālijā un Zviedrijā.
Eiropā sākumskolas pedagogi pārsvarā ir sievietes. Arī nākamās izglītības pakāpēs skolotāju-sieviešu īpatsvars ir augsts, bet Latvijā tas ir visaugstākais starp Eiropas valstīm – Latvijā pamatizglītības otrajā posmā 84,6% skolotāju ir sievietes.
Piemaksu par labām skolēnu sekmēm saņem tikai ½ Eiropas pedagogu
Vairumā ES valstu skolotāju minimālā alga obligātās izglītības sistēmā ir mazāka nekā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Tomēr skolotāju faktiskos ienākumus var ievērojami palielināt dažādas piemaksas, kuras gan parasti piemēro par virsstundām vai papildu pienākumiem. Tikai pusē valstu skolotāji saņem piemaksas par labu mācīšanu vai labām skolēnu sekmēm.
Ar pētījuma „Pamatdati par skolotājiem un skolu vadītājiem", ko Eiropas Komisijas vajadzībām veicis tīkls Eurydice, pilnu tekstu var iepazīties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Eurydice publikācijas.
Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67854760, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv