Vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu skolu, tai skaitā Latvijas, ir pietiekams datoru nodrošinājums, taču tie mācību stundās netiek pilnvērtīgi izmantoti skolotāju nepietiekamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanas prasmju un izglītības programmatūras trūkuma dēļ, kā rezultātā cieš izglītības kvalitāte, atklāj Eurydice pētījums „Pamatrādītāji par IKT izmantojumu izglītībā un inovāciju veicināšanā Eiropā”.
Pētījumā analizēts, kā 31 Eiropas valstī ir attīstījusies IKT izmantošana izglītībā un kādas izmaiņas tās ir sekmējušas valstu izglītības politikā un praksē. Pētījumā pausts, ka daudzām Eiropas skolām ir grūtības atrast kvalificētus IKT skolotājus un vairumā valstu pedagoģijas studiju noslēgumā ir nepietiekamas iespējas praktizēties IKT skolotāja darbā. Lai sekmētu citu pedagogu prasmi lietot IKT, mazliet vairāk kā puse Eiropas valstu ir noteikušas, ka IKT prasmēm jābūt iekļautām starp zināšanām un iemaņām, kas topošajiem skolotājiem ir jāapgūst sākotnējo pedagoģisko studiju laikā. Pārējās valstīs par IKT iekļaušanu vai neiekļaušanu skolotāju studiju programmās lemj augstskolas.
Eurydice pētījumā citētie Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) dati norāda, ka pēc Latvijas skolu direktoru uzskatiem 48% datoru trūkums un 63% mācībās nepieciešamās programmatūras trūkums skolās iespaido izglītības kvalitāti, īpaši matemātikas un dabaszinību apguvē. Kā liecina pētījumā izmantotie Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas matemātikā un dabaszinātnēs (TIMSS) rezultāti, Latvijā 63% ceturtās klases skolēnu matemātikas stundu kvalitāti ietekmē tieši mācību programmatūras trūkums. Eiropā kopumā vairāk nekā puse skolēnu mācās skolās, kurās skolotāji nemudina IKT izmantot ne matemātikas un dabaszinību stundās, ne arī svešvalodu apguves stundās.
Pētījumā konstatēts, ka skolas nepilnvērtīgi izmanto to rīcībā esošo datoraprīkojumu organizatorisku iemeslu dēļ (datortelpas aizņemtības grafiks, datoru noslodzes dalījums starp skolotājiem/mācību jomām, nepārdomāts datortelpas novietojums skolā).
Pētījumā arī analizēts, kā skolēni izmanto datorus mājās un skolā. Secināts, ka nedēļā vidēji 83% piecpadsmitgadnieku tos lieto izklaidei, bet 46% - mājasdarbu veikšanai. Turklāt tikai 20% skolēnu datorus skolā izmanto mācību eksperimentiem, lasīt un rakstītprasmes vai svešvalodu apguvei.
Skolas ES rūpējas par IKT nodrošinājumu – vismaz 50% skolēnu apmeklē skolas, kurās uz diviem audzēkņiem ir pieejams viens dators. Tagad atšķirības valstu nodrošinājumā ar IKT ir ievērojami mazākas nekā pirms 10 gadiem, kad viens dators bija uz 5 skolēniem Lihtenšteinā un uz 41 audzēkni Rumānijā. Šobrīd vislabāk nodrošinātā valsts ir Lielbritānija, kur vienam skolēnam pieejams vairāk nekā viens dators, kamēr pārējās valstīs viens dators ir pieejams vienam līdz četriem skolēniem; izņēmumi ir Turcija (5,5) un Grieķija (6).
„Rādītāji par datoru skaitu uz vienu skolēnu Latvijā ir diezgan labi, piemēram, PISA dati liecina, ka uz katriem diviem piecpadsmitgadīgiem skolēniem ir viens dators. Tomēr šis rādītājs, kas ir labāks par ES vidējo rādītāju - viens dators uz 3 skolēniem –, jāskata kontekstā ar faktu, ka pēdējo gadu laikā strauji samazinājies pamatskolēnu skaits Latvijā. Piemēram, 2010./11. mācību gadā bija par 35% mazāk devītklasnieku (vispārizglītojošajās dienas skolās) nekā pirms pieciem gadiem,” norāda Aija Lejas‐Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.
Bez šiem novērojumiem pētījumā konstatētas arī pozitīvas tendences. Eiropas skolās strauji pieaug e-reģistru un e-dienasgrāmatu popularitāte, daudzviet izmanto elektroniskos biļetenus, lai informētu skolēnu vecākus par jaunumiem. Vispārējas informācijas nodrošināšanā plašākai publikai skolas veiksmīgi izmanto savas mājaslapas.
Pētījumu „Pamatrādītāji par IKT izmantojumu izglītībā un inovāciju veicināšanā Eiropā” (Key data on learning and innovation through ICT at school in Europe) veidojis Eurydice tīkls, ko Latvijā pārstāv VIAA. Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv