Publicēts Eurydice ziņojums “Galvenie dati par valodu mācīšanu Eiropas skolās”, kurā apkopota informācija par vairākiem ar valodu mācīcīšanu Eiropas skolās saistītiem jautājumiem, piemēram, valodu mācīšanas līmeni, valodu apguves tendencēm, skolēnu sasniegumiem un izglītības sitēmu atšķirībām dažādās valstīs.
Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka daudzvalodība Eiropā ir atzīta par vienu no astoņām pamatprasmēm, jo valodu apguve dod cilvēkiem iespēju iegūt jaunu darbu, ceļot vai studēt. Ziņojumā ir iekļauts 51 rādītājs, kas aptver plašu tematu loku, tostarp svarīgus jautājumus par svešvalodu mācīšanu skolās.
Ziņojums parāda, ka lielākā daļa Eiropas valstu atzīst vairākas oficiālās valodas. Eiropas Savienības (ES) līmenī ir 24 oficiālas valodas, papildus divas valodas no ES dalībvalstu valsts valodām (turku valoda ir viena no divām Kipras valsts valodām, bet luksemburgiešu valoda ir viena no trim Luksemburgas valsts valodām). Tādējādi ES dalībvalstīs kopumā ir 26 valsts valodas. Latvijā oficiālā valoda ir latviešu valoda, bet ar oficiālu statusu ir arī lībiešu valoda.
Salīdzinājumā ar situāciju pirms gandrīz divām desmitgadēm, lielākajā daļā izglītības sistēmu sākumskolas skolēni apgūst svešvalodas arvien jaunākā vecumā. . Lielākajā daļā izglītības sistēmu, tai skaitā Latvijā, skolēni uzsāk mācīties svešvalodu no 6 līdz 8 gadu vecumam. Otrās svešvalodas apguvi parasti sāk pamatizglītības pirmajā vai otrajā posmā. 2020. gadā ES līmenī 59,2 % skolēnu visā vidējās izglītības posmā mācījās divas vai vairāk svešvalodas.
Apkopotie dati par valodu mācīšanu Eiropas skolās norāda, ka:
- pēdējās divās desmitgadēs izglītības sistēmās skolēni sāk svešvalodu apgūt arvien agrāk;
- lielākajā daļā izglītības sistēmu skolēni sāk apgūt otru svešvalodu kā obligātu mācību priekšmetu pamatizglītības pirmā posma beigās vai otrā posma sākumā;
- angļu valoda ir visbiežāk apgūtā svešvaloda, un vairāk nekā 90% skolēnu visā Eiropā ir apguvuši angļu valodu vismaz vienā izglītības posmā.
Ziņojumā norādīts, ka profesionālās izglītības un apmācības skolēniem nav tādu pašu iespēju apgūt divas svešvalodas kā viņu vienaudžiem vispārējā izglītībā. Šī tendence vērojama arī Latvijā. Skolēnu iespējas apgūt svešvalodas ir atkarīgas no izvēlētā izglītības ceļa. Tas atspoguļo atšķirīgās prasības attiecībā uz obligāto svešvalodu apguvi starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības skolēniem, kurā prasības bieži vien ir zemākas, jo lielākajā daļā izglītības sistēmu divu svešvalodu apguvei veltīto gadu skaits profesionālās izglītības skolēniem ir mazāks nekā viņu vienaudžiem vispārējā izglītībā.
2020. gadā ES līmenī franču un vācu valoda bija populārākās otrās svešvalodas izvēles. Franču un/vai vācu valoda skolu mācību programmās iekļauta aptuveni ceturtajā daļā izglītības sistēmu. Turklāt dažās izglītības sistēmās franču un/vai vācu valoda ir obligāta. Salīdzinājumā ar 2013. gadu lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, to skolēnu īpatsvars, kuri apgūst franču vai vācu valodu, saglabājās nemainīgs. Latvija vācu un franču valodas apguvē skaitliski ļoti atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropā. Vācu valodu Latvijas skolās pamatizglītībā apgūst 13,2% un vidējā izglītībā – 26,5% skolēnu. Franču valodu apgūst 0,5% skolēnu pamatizglītībā un 2,5% skolēnu vidējā izglītībā.
Lielākajā daļā valstu pamatizglītības pirmajā posmā svešvalodām veltītais mācību laiks ir neliela daļa no kopējā mācību laika. Pamatizglītības pirmajā posmā stundu skaits, kas paredzēts svešvalodu kā obligāto priekšmetu mācīšanai, lielākajā daļā izglītības sistēmu ir no 30 līdz 69 stundām gadā. Latvijā – 68 stundas gadā jeb 11,3% pamatizglītības pirmajā posmā.
Paredzams, ka līdz vispārējās vidējās izglītības iegūšanai skolēni sasniegs Eiropas vienotajā valodu prasmes ietvarstruktūrā noteikto B2 līmeni pirmajā svešvalodā.
Gandrīz visas valstis izmanto Eiropas Padomes izstrādāto Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, lai noteiktu starptautiski salīdzināmus svešvalodu prasmes līmeņus. Lielākajā daļā valstu pirmās svešvalodas apguvei skolēniem ir jāsasniedz A2 līmenis, absolvējot pamatizglītības otro posmu, un B2 līmenis, absolvējot vispārējo vidējo izglītību. Attiecībā uz otro svešvalodu vairumā valstu minimālās prasības ir A2 līmenis, pabeidzot pamatizglītības otro posmu, un B1 līmenis, pabeidzot vispārējo vidējo izglītību.
Ziņojumā tiek analizēta arī skolotāju kompetence svešvalodu mācīšanā un tiek norādīts uz vajadzību pēc kvalitatīvām izglītības programmām. Tas izceļ arī pieaugošo interesi par Satura un valodas integrētu mācīšanos (Content and Language Integrated Learning (CLIL)) programmu, kur daži mācību priekšmeti tiek pasniegti svešvalodā.
Visā Eiropā pastāv trīs pieejas skolotāju izvēlei svešvalodu mācīšanai pamatskolā. Katra no tām ir sastopama aptuveni trešdaļā valstu:
- atbildība par svešvalodu mācīšanu ir uzticēta tikai skolotājiem speciālistiem;
- atbildība ir uzticēta vispārējās izglītības skolotājiem;
- svešvalodas var mācīt gan vispārējās izglītības skolotāji, gan skolotāji speciālisti.
Latvijā sākumizglītības posmā svešvalodas var mācīt gan skolotāji speciālisti, gan vispārējās izglītības skolotāji. Ziņojums liecina, ka laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam Eiropas Savienības līmenī palielinājies to svešvalodu skolotāju īpatsvars, kuri profesionālos nolūkos ir bijuši ārzemēs. Studijas vai mācīšana ārzemēs ir bagātinoša pieredze ikvienam svešvalodu skolotājam, jo vizītes ārzemēs veicina viņu valodas prasmju pilnveidi, kā arī zināšanas un izpratni par tās valsts kultūru, kurā tiek lietota valoda, kuru viņi māca.
Galvenais datu avots ziņojumam ir Eurydice tīkls, bet Eurydice datus papildina Eurostat dati un dati no diviem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem starptautiskajiem pētījumiem.
Ziņojumā aplūkotas 39 izglītības sistēmas 37 Eurydice tīkla dalībvalstīs (27 ES dalībvalstis un Albānija, Bosnija un Hercegovina, Šveice, Islande, Lihtenšteina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija).
Eurydice tīkls apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice Latvijā pārstāv Valsts izglītības attīstības aģentūra.