Eurydice ziņojumā apskata pieaugušo izglītību un apmācības Eiropā

Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice 2021. gada ziņojums “Pieaugušo izglītība un apmācība Eiropā. Iekļaujoši ceļi uz prasmju un kvalifikāciju iegūšanu” ir publicēts latviešu valodā. Ziņojumā ir sniegts ieskats pieaugušo izglītības un apmācības jomā Eiropā, analizējot 37 Eiropas valstu izglītības sistēmas no dažādiem aspektiem.

Pieaugušo izglītība un apmācība Eiropā

Aptuveni katrs piektais pieaugušais Eiropas Savienībā (ES) nav ieguvis vidējo izglītību. 2019. gadā 21,6 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ES 51,5 miljoni cilvēku nebija ieguvuši vidējo izglītību. No tiem 12,5 miljoni pameta izglītības sistēmu, nepabeidzot pamatizglītības otro posmu.

Lai saprastu situāciju ES var pieminēt, ka vissliktākā situācija ir Turcijā un Portugālē, kur aptuveni pusei no iedzīvotājiem nav vidējā izglītība. Valstis, kur mazāk nekā 10 % nav vidējās izglītības ir tikai 7 un  augošā secībā tās ir Lietuva, Čehija, Polija, Slovākija, Latvija, Igaunija un Somija. Latvijā šis rādītājs ir ļoti labs: 8,8 % par vidējo izglītību un 0,7 % par pamatizglītības otro posmu. Jaunākiem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem vidēji ir augstāks izglītības līmenis nekā gados vecākiem iedzīvotājiem.

Vidēji aptuveni 40 % pieaugušo ES ir pakļauti digitālās atstumtības riskam, jo vidēji 30 % pieaugušo ir zems digitālo prasmju līmenis un aptuveni 1 % pieaugušo nav digitālo prasmju. Vēl 10 % pieaugušo prasmes nevarēja novērtēt, jo viņi trīs mēnešus pirms aptaujas nebija lietojuši internetu. Diemžēl visaugstākais pieaugušo ar zemu digitālo prasmju līmeni un bez digitālajām prasmēm īpatsvars – no 40% līdz 56% – ir arī Latvijā. Latvijā zems digitālo prasmju līmenis ir 45 % iedzīvotāju, digitālo prasmju nav 1 % un nav lietojuši Internetu 3 mēnešu – 9% iedzīvotāju.

2019. gadā 10,8 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem četru nedēļu laikā pirms apsekojuma piedalījās mācībās. Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā Eiropas valstīs ir nevienmērīga – Ziemeļvalstīs un dažās Rietumeiropas valstīs dalības rādītāji kopumā ir daudz augstāki nekā vidēji ES. Latvija ar rādītāju 7,4 % ir diezgan tuvu vidējam rādītājam. Pieaugušie galvenokārt piedalās īsākos neformālās izglītības un apmācības kursos. Vidēji ES neformālā izglītība tiek izmantota aptuveni astoņas reizes biežāk nekā formālā izglītība. Latvijā šie rādītāji ir attiecīgi: formālo izglītību izmanto 4,4% un neformālo 45,7 %.

Finansiālais atbalsts

Runājot par izglītības iespējām, viens no šķēršļiem, kas var kavēt pieaugušo dalību izglītībā un apmācībā, ir finansiāli ierobežojumi. Daudzās Eiropas valstīs valsts subsidētas programmas, kas ļauj iegūt atzītu kvalifikāciju, tiek piedāvātas bez maksas – tas var palīdzēt mazināt finansiālos šķēršļus dalībai. Aptuveni piektdaļai pieaugušo, kas izteica vēlmi iesaistīties izglītībā un apmācībā, galvenais šķērslis dalībai bija finansējums. Pieaugušajiem ar zemāku izglītības līmeni finansējums bija lielāks šķērslis dalībai. Lielākajā daļā Eiropas valstu mazkvalificētiem pieaugušajiem parasti nav jāmaksā par dalību valsts subsidētās izglītības un apmācības programmās.

Valsts izdevumi pieaugušo izglītībai un apmācībai ietver divus galvenos aspektus: piedāvājuma puses finansējumu un pieprasījuma puses finansējumu. Piedāvājuma puses finansējuma mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības sniedzējus. Savukārt ar pieprasījuma puses finansējumu tiek atbalstīti paši izglītojamie. Pieprasījuma puses finansējumu var novirzīt arī darba devējiem, lai mudinātu tos ieguldīt izglītībā un apmācībā.

Elastīga mācīšanās

Pieaugušajiem bieži vienlaicīgi ir jātiek galā ar dažādiem pienākumiem, tāpēc elastīgums pieaugušo izglītībā un apmācībā ir ļoti svarīgs. Elastīguma uzbošanai izmanto tālmācību, modulāro pieeju, programmu individualizāciju. Pandēmijas izraisītās Covid - 19 krīzes dēļ visas izglītības nozares ir bijušas pakļautas nepieredzētam spiedienam pāriet uz tālmācību.

Modularizācija ir process, kurā kvalifikācijas un/vai izglītības un apmācības programmas tiek sadalītas mazākās daļās vai vienībās. To uzskata par veidu, kā nodrošināt izglītojamajiem lielākas iespējas iegūt izglītību un apmācību, kā arī iegūt atzītu kvalifikāciju ilgākā laika posmā. Aptuveni trešdaļa aptaujāto valstu ziņo, ka visām vai gandrīz visām programmām un kvalifikācijām līdz ISCED 3 / EKI 4 līmenim (ieskaitot), kas ir pieejamas pieaugušajiem, ir modulāra struktūra. Igaunijā visām profesionālās izglītības un apmācības programmām ir modulāra struktūra, savukārt Latvija un Lietuvā tikai dažas programmas/kvalifikācijas ir modulāras.

Arī kredītpunkti ir rīks, kas var potenciāli padarīt pieaugušo izglītību elastīgāku un individualizētāku. Uz kredītpunktiem balstītu programmu mērķis ir atbalstīt nepārtrauktu mācību rezultātu uzkrāšanu, kas savukārt var ļaut izglītojamajiem iegūt kvalifikāciju savā tempā. Aptuveni pusē aptaujāto valstu neviena vai tikpat kā neviena pieaugušajiem pieejamā programma un kvalifikācija līdz ISCED 3 līmenim / EKI 4 līmenim (ieskaitot) nav balstīta uz kredītpunktiem, t.sk. Latvijā. Tādējādi uz kredītpunktiem balstītas programmas pieaugušo izglītībā un apmācībā ir ievērojami mazāk izplatītas nekā modulārās programmas. Kaut gan Igaunijā profesionālajā izglītībā un apmācībā tiek izmantota uz kredītpunktiem balstīta pieeja, kuras pamatā ir ECVET. Arī Lietuvā kopš 2018. gada visām profesionālās izglītības un apmācības programmām ir jābūt ar modulāru struktūru un kredītpunktu sistēmu.

Individualizācijas mērķis ir apzināt papildu pieejas, kas potenciāli var veicināt elastīgus un individualizētus mācību ceļus. Divas trešdaļas aptaujāto valstu ziņo, ka izmanto sistemātisku pieeju izglītības un apmācības pakalpojumu individualizācijai. Latvijā individualizācija nav iekļauta pieaugušo izglītības sistēmā.

Mācīšanās rezultātu atzīšana un apstiprināšana

Formālā izglītība parasti ļauj iegūt kvalifikāciju, savukārt neformālā izglītība bieži paliek neredzama un neatzīta. Šāda veida mācīšanās var ietvert īsākus kursus, kuru rezultātā netiek iegūti nekādi sertifikāti, un mācīšanos, kas notiek dažādās ikdienas aktivitātēs, piemēram, darba vietā. Prasmju auditi (jeb prasmju novērtējumi) un mācīšanās rezultātu atzīšana ir cieši saistīti jēdzieni: abi ir minēti Padomes 2012. gada Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Latvijā arī ir ieviesti prasmju auditi. ES 27 valstīs 3,2 % pieaugušo ziņoja, ka gada laikā pirms apsekojuma viņu prasmes un kompetences ir vērtētas, izmantojot testus, prasmju auditus vai intervijas. Latvija šajā jomā izceļas, jo prasmju auditu ir saņēmuši 5,6 % pieaugušo.

Izpratnes veicināšanas un informatīvās aktivitātes

80 % pieaugušo visā ES, kuri nebija iesaistīti izglītībā un apmācībā, norādīja, ka nevēlas to darīt. Latvijā šis rādītājs ir 53% ISCED 5-8, 70 % ISCED 3-4 un 74 % ISCED 0-2. Tas apstiprina apgalvojumu, ka, lai gan ir grūti ieinteresēt visus neiesaistītos dalībniekus, vēl grūtāk ir sasniegt pieaugušos ar zemu kvalifikācijas līmeni.

Lai veicinātu pieaugušo dalību izglītībā un apmācībā, viņi ir jāinformē par pieejamajām mācību iespējām un priekšrocībām, ko mūžizglītība var sniegt viņu profesionālajai karjerai un personīgajai dzīvei. Tikai nedaudz vairāk nekā puse no visām Eiropas valstīm ziņo par valsts subsidētiem informatīviem pasākumiem, kas īpaši paredzēti pieaugušajiem ar zemu pamatprasmju vai kvalifikācijas līmeni, lai mudinātu viņus izmantot mācīšanās iespējas.

Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumi

Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumi ietver virkni pasākumu, tostarp informācijas sniegšanu, konsultēšanu, kompetenču novērtēšanu, atbalstu un lēmumu pieņemšanas un karjeras vadības prasmju mācīšanu .

ES 27 valstīs aptuveni ceturtā daļa pieaugušo norādīja, ka ir saņēmuši bezmaksas informāciju vai konsultācijas par mācību iespējām, un mazāk nekā 2 % norādīja, ka ir maksājuši par profesionālās orientācijas pakalpojumiem. Latvijā attiecīgi bezmaksas informāciju saņēmuši 23%, maksas- 1 % iedzīvotāju. Valstis ar vislielāko procentuālo īpatsvaru pieaugušo, kas norādīja, ka ir saņēmuši bezmaksas informāciju vai konsultācijas par mācīšanās iespējām (virs 40 %), bija Zviedrija (55,6 %), Austrija (50,5 %), Nīderlande (47,9 %), Dānija (42,0 %) un Luksemburga (41,9 %).

Konsultēšana par mācīšanās iespējām, izmantojot datorizētas lietojumprogrammas, ir retāk sastopama nekā konsultēšana, kas ietver tiešu kontaktu ar konsultantu. Vidēji ES 27 valstīs 2,8 % pieaugušo norādīja, ka 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma ir saņēmuši informāciju vai konsultācijas par mācīšanās iespējām, izmantojot datorizētas lietojumprogrammas. Latvijā šis rādītājs ir 3,2 %.

Aptuveni ceturtā daļa pieaugušo visā ES ziņo, ka ir saņēmuši informāciju vai konsultāciju par mācīšanās iespējām, bet vismazāk šīs lietas izmanto pieaugušie ar zemu izglītības līmeni, ekonomiski neaktīvie un gados vecāki pieaugušie.

Pilnu ziņojumu var lasīt šeit.