Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) kopš 3. novemba ir deleģētas Eiropas Savienības (ES) ietvarprogrammas “Apvārsnis 2020” un aptuveni 20 citu starptautiskās sadarbības programmu un tehnoloģiju ierosmju zinātnē koordinācija un administrēšana nacionālajā līmenī.
“Veicot jaunās funkcijas, aģentūrai ir jāņem vērā virkne izaicinājumu,” atzīst VIAA direktore Dita Traidās. Latvijā ir neliels zinātnieku skaits un niecīgs finansējums zinātnei, līdz ar to ievērojami mazākas izredzes kļūt par ievērojamiem starptautisku konsorciju dalībniekiem. Tāpat Latvijā ir pārāk mazs inovatīvo uzņēmumu skaits, kas ierobežojis dalību līdzšinējo ES ietvarprogrammu projektos.
“Situācijas uzlabošanai zinātnē plānojam fokusēties uz aspektiem, kas gan informatīvi, gan administratīvi efektīvāk atbalstītu un koordinētu starptautisko projektu veidošanas procesu. Piemēram, ir plānots palielināt finansējumu projektu sagatavošanai, to mērķtiecīgi piešķirot iestādēm, kas spēj sagatavot finansiāli ietilpīgus zinātnes attīstības projektus,” darbības virzienu iezīmē D.Traidās.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa, iezīmējot tuvāko divu gadu laikā veicamās aktivitātes, atzīmē tādus rīcības virzienus kā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas konkurētspējas palielināšana, pārvaldības, sadarbības un komunikācijas uzlabošana un spēcīgāko zinātnisko vienību attīstīšana. Tāpat S.Liepiņa atgādina, ka nozares politikas mērķu sasniegšanu varēs mērīt pēc vairākiem rādītājiem, to skaitā, ieguldījumu apjoma zinātnē un pētniecībā, kam, atbilstoši politikas plānošanas dokumentiem, 2020. gadā jāsasniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns uzsver komunikācijas un plaša dialoga nozīmīgumu par zinātnisko institūciju starptautiskās konkurētspējas jautājumiem, tostarp iesaistīšanos starptautiskajos konsorcijos.
Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis atzīst: “Investīciju un reformu vide nodrošinās izcilību zinātnisko iestāžu sniegumā, ja samazināsies zinātnisko iestāžu skaits un tiks nojauktas barjeras starp zinātniskajām, augstākās izglītības iestādēm un industriju spēlētājiem starpnozaru līmenī.” Tāpat izcilības sasniegšanai nepieciešama brīva pētnieku migrācija starp pētniecības organizācijām un industrijas uzņēmumiem, uzskata T. Baumanis.
“Universitātes ir jāiesaista visā Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas daudzpakāpju procesā. Tāpat ir jāpalielina universitāšu loma pētniecības un attīstības funkcijas stiprināšanā uzņēmumos, un, sadarbojoties augstskolām un uzņēmumiem, ir jāveido jauni uzņēmumi Viedās specializācijas jomās,” uzskata Rīgas Tehniskās universitātes rektorsLeonīds Ribickis. Par svarīgu elementu Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā L.Ribickis atzīst atbalstošas infrastruktūras un finansējuma nodrošinājumu cilvēkresursiem, kur īpaši nozīmīga ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma pieejamība.
Uzņēmējdarbības vides pārstāvji augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iesaka pētījumu virzienus vairāk orientēt uz industrijas pasūtījumu, aicinot publiskot, kuri uzņēmumi sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm un zinātniekiem. Raugoties no uzņēmēju skatpunkta, augstskolas ir nepietiekami atsaucīgas pildīt industrijas pasūtījuma darbus un neatbalsta doktorantu promocijas pētījumu tēmu izvēli, kas ir saistīta ar industrijas uzņēmumu attīstības interesēm.
Praktiskajā konferencē “Vai investīciju un reformu vide nodrošinās gaidīto izcilību zinātnisko iestāžu sniegumā?”, ko 26. novembrī VIAA rīkoja sadarbībā ar Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūru, vairāk nekā 60 nozares eksperti pārrunāja iespējas veicināt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un diskutēja par uzsākto zinātnes reformu gaitu.
Praktiskās konferences kopsavilkums šeit:
Foto no diskusijas: Flickr.
