Lai pilnveidotu ārvalstu studentu piesaistes procesu un nodrošinātu efektīvāku uzraudzību, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas augstskolām šodien, 31. martā, prezentēja turpmāko rīcību un nepieciešamos likumdošanas uzlabojumus.
Ar aktuālajiem datiem par ārvalstu studentiem Latvijā medijus iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Augstākās izglītības eksporta apvienība, pārstāvot 13 Latvijas augstskolas, un domnīca “LaSER” mediju neformālajā pasākumā Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Vidējais ārvalstu studentu atbiruma rādītājs Latvijā 2023./2024.gadā bija 37%, savukārt 2022./2023.gadā – 31%, kas ir līdzīgs rādītājs ārvalstu studentu atbirumam Vācijā. Drošības situācijas un ārvalstu studentu atbiruma dēļ uzmanība ir jāvērš uz kopējā normatīvā regulējuma pilnveidi, lai veicinātu atbildību Latvijas mācību iestāžu uzaicinātāju vidū, kā arī piesaistītu patiesi ieinteresētus studentus studijām Latvijas augstskolās un mācību iestādēs.
Tāpat augstskolas un ministrijas pārstāvji atzina, ka nepieciešams uzlabot datu reģistrēšanu par ārvalstu studentiem un dažādu reģistru savietošana datu jomā, jo ir būtiski, lai visas ieinteresētās puses var iegūt uzticamus un aktuālus datus par ārvalstu studentiem un varētu precīzi izsekot viņu gaitām konkrētā augstskolā Latvijā vai arī gadījumos, ja viņi maina augstskolas. Svarīgi ir arī izveidot sistēmisku datu apmaiņu starp valsts iestādēm un augstskolām, lai izsekotu arī ārvalstu studentu nodarbinātības procesu gan studiju laikā, gan pēc absolvēšanas.
Latvijas augstskolu pārstāvji uzsvēra ārvalstu studentu pozitīvo pienesumu valsts tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā, kā arī atzina, ka tomēr Latvijā pastāv mācību iestādes, kuras savā ārvalstu studentu piesaistē “met ēnu” visai nozarei. Tāpēc arī apvienības augstskolas ir gatavas sniegt priekšlikumus stingrāku termiņu un kontroles mehānismu ieviešanā normatīvajā bāzē, kuras šīs augstskolas jau ievēro.
Savukārt IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Liene Levada prezentēja datus par ārvalstu studentiem Latvijā un pieprasītākajiem studiju virzieniem ārvalstu studentu vidū, kā arī pauda bažas par atsevišķu izglītības iestāžu (augstskolu, koledžu un mācību centru) godprātību ārvalstu studentu piesaistē. Tāpēc ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu savas nozares rīcībā esošās situācijas uzlabošanai, ko apņemas īstenot sadarbībā ar citām nozarēm (iekšlietu, ārlietu, drošības), un konsultējoties ar augstskolām:
- paaugstināt sekmju prasības ārvalstu studentu uzņemšanai,
- ierobežot tiesības augstskolām uzņemt ārvalstu studentus, ja ir augsts vīzu atteikuma procents,
- pastiprināti pievērst uzmanību ārvalstu studentu jautājumam augstskolu akreditācijā,
- prasīt no rektoriem administratīvo atbildību, ja neziņo par eksmatrikulētiem studentiem,
- pārskatīt iespējas aicināt audzēkņus uz īsā cikla, vidējās profesionālās, neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmām,
- izstrādāt valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju.
Tikšanās laikā Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētāja Imants Bergs iepazīstināja ar 13 Latvijas augstskolu atlases kritērijiem un taktiku ārvalstu studentu piesaistē, augstskolas atbildību ārvalstu studentu uzraudzībā studiju laikā un valsts pamešanā, ja students tiek atskaitīts. Pēc viņa teiktā, apvienībā esošās augstskolas savā praksē ievēro šādus kritērijus, kas jau sākotnēji nodrošina efektīvu un atbildīgu ārvalstu studentu atlasi:
- 60% vai augstāks vidējais vērtējums iepriekšējā izglītības līmenī,
- papildus tiek izvērtēti profilējošie priekšmeti atbilstoši programmas izvēlei un veikti specializēti iestājeksāmeni,
- angļu valodas zināšanas B2 līmenī,
- video intervijās tiek izvērtēta angļu valodas pratība un motivācija studēt.
Tāpat viņš norāda, ka apvienības augstskolas studiju laikā veic studentu akadēmiskā snieguma uzraudzību, kā arī informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi trīs darba dienu laikā par studenta atskaitīšanu.
Taču domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, prezentējot pētījumu “Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?” uzsvēra, ka ārvalstu studenti sniedz ievērojamu pienesumu (lēsts ap 385 milj. eiro gadā) Latvijas ekonomikā, kā arī motivē augstskolas uzlabot studiju nodrošinājumu un sniedz iespēju Latvijas studentiem iegūt starptautisku praksi.
Vai Latvija kā studiju galamērķis ir bijusi ārvalstu studentu galvenā izvēle, to apliecinājuši puse respondentu (Āzijas studentu vidū 65,5% un Rietumeiropas studiju vidū – 28,6%). Kopumā 70,6% ārvalstu studentu ir apmierināti ar savu pieredzi Latvijā, un kā galvenos iemeslus izvēlei par labu studijām Latvijā minējuši pieņemamu studiju maksu un dzīvošanas izdevumus, kā arī studiju programmu kvalitāti. Papildus dzīves kvalitāte un augstskolas reputācija ir bijuši nozīmīgi faktori, lai izvēlētos studijas Latvijā.
Novērtējot savu studiju pieredzi Latvijā, 69% respondentu ir apmierināti ar studiju programmām un 66% - ar akadēmisko personālu. Tāpat atzinīgi ir novērtēta augstskolu infrastruktūra 68% apmierināto un ar dzīves kvalitāti Latvijā – 71% respondentu.
17% no aptaujātajiem ārvalstu studentiem studiju laikā strādā. Populārākās nozares ir:
- 18% viesmīlība;
- 17% kurjera pakalpojumi;
- 14% birojā / prof.darbā (piemēram grāmatvedība);
- 7% IKT;
- 6% skolotāji / izglītības nozarē.
Ārvalstu studentu vidējā darba alga ir 608 EUR mēnesī neto un motivācija strādāt ir gan lai segtu savas studiju un dzīvošanas izmaksas (62% mēnesī), gan lai gūtu pieredzi savā studiju jomā (39%) un arī uzlabotu latviešu valodas zināšanas (21%).
Apsverot plānus pēc studijām, Eiropas valstu studenti pārsvarā plāno meklēt darbu dzimtenē, savukārt Austrumeiropas un Āzijas valstu studentu plāni ir nekonkrētāki – 10 – 20% respondentu apsver turpināt studijas vai meklēt darbu Latvijā, tikpat arī apsver meklēt darbu citā valstī vai atgriezties dzimtenē. Jāatzīmē, ka ap 20% vēl nav pieņēmuši savu lēmumu.
Aģentūra Study in Latvia kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijām strādās pie ārvalstu absolventu nodarbinātības veicināšanas kā daļu no augsti kvalificēta darbaspēka piesaistes Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā (2024-2027).
Augstākās izglītības eksporta apvienības sastāvā ir 13 augstskolas: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Biznesa augstskola “Turība”, Ventspils Augstskola, Daugavpils Universitāte, Banku augstskola, Vidzemes Augstskola, augstskola RISEBA, Transporta sakaru institūts, Ekonomikas un kultūras augstskola, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar VIAA Study in Latvia nodaļu īsteno Study in Latvia iniciatīvu, veicinot sistēmisku dialogu starp augstskolām un valsts iestādēm ārvalstu studentu piesaistē, kā arī sniedz atbalstu studiju programmu popularizēšanai ārvalstīs16 Labās prakses augstskolām, kuras 2022.gadā ir noslēgušas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju Vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, tādējādi sekojot darba kvalitātes principiem un noteiktu kritēriju izpildē.
Pasākumā piedalās arī divi Latvijas augstskolu absolventi: Yashwant Jaiswal no Indijas, kurš strādā biznesa augstskolā “Turība”, ko ir arī absolvējis, un kuram pieder ēdināšanas uzņēmums Vecrīgā un Ho Thi Kim Ngan no Vjetnamas (Ho Thi Kim ir uzvārds un Ngan – vārds), Latvijas Universitātes absolvente, kurai pieder divi Āzijas ēdienu veikali Rīgas centrā (https://www.asian-alley.com).