Šogad aprit divi gadi kopš Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 darbības uzsākšanas, un līdzšinējais Latvijas dalībnieku sniegums liecina, ka Latvijai ir potenciāls veiksmīgākai dalībai šajā programmā. Šāda atziņa izskanēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā konferencē “Programma Apvārsnis 2020 Latvijā – sasniegtais un iespējas”.
“Zinātnes institucionālā vide Latvijā mainās, notiek pārorientācija uz ciešāku sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un to apvienošanās. Darbojoties savstarpēji saskaņoti, ģenerējot starptautiski nozīmīgas inovāciju idejas un aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē var ievērojami palielināt iespējas tikt iekļautiem spēcīgos pētnieku konsorcijos, kā arī panākt labākus rezultātus gan programmā Apvārsnis 2020, gan citos zinātnes atbalsta instrumentos” atzina VIAA direktore Dita Traidās.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa iezīmēja izaicinājumus, ar kuriem jārēķinās programmas Apvārsnis 2020 dalībniekiem. Šo izaicinājumu vidū ir, piemēram, aktīvāka Latvijas zinātnieku piedalīšanās starptautiskajos sadarbības tīklos, mērķtiecīgi ieguldījumi pamatresursos – infrastruktūrā un cilvēkkapitālā, kā arī efektīva programmas Apvārsnis 2020 stratēģiskā vadība Nacionālā kontaktpunkta un programmu komiteju līmenī.
Eiropas Komisijas (EK) Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta pārstāvis Gžegožs Ambrozevičs (Grzegorz Ambroziewicz) informēja par EK jauno aktivitāti – Izcilības zīmoga sertifikātiem, ko piešķir programmas Apvārsnis 2020 projektiem, kas saņēmuši augstu vērtējumu projektu konkursā, tomēr ierobežotā finansējuma dēļ nav saņēmuši atbalstu. Sertifikāts apliecina projektu kvalitāti, un ES dalībvalstis ir aicinātas novērtēt šo atzinības zīmi un finansēt to ieguvušos projektus no citiem avotiem, piemēram, ES struktūrfondiem. Tāpat G. Ambrozevičs vērsa uzmanību uz EK ieceri ieviest jaunas atbalsta aktivitātes tieši ES Centrālās un Austrumeiropas valstīm, lai mazinātu “veco” ES dalībvalstu dominējošo lomu iegūto finanšu sadalījumā.
Notika diskusijas par Nacionālā kontaktpunkta īstenotajiem atbalsta pasākumiem, lai uzlabotu Latvijas dalībnieku sekmes projektu konkursos, kā arī par klientu vajadzībām. Pozitīvi tika novērtēta Baltic Bonus programma un ES struktūrfondu piešķirtais finansējums projektu pieteikumu izstrādei. Izskanēja aicinājums meklēt iespējas atbalstīt projektu vadītāju grupu izveidi zinātniskajās institūcijās. Diskusiju dalībnieki norādīja, ka būtu nepieciešama Nacionālā kontaktpunkta palīdzība projektu partneru meklēšanā starptautiskā vidē.
Paralēlajā sesijā “Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Apvārsnis 2020 – kā aktivizēt dalību?” tika prezentēts pārskats par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām programmā Apvārsnis 2020 un apakšprogrammā “Mazo un vidējo uzņēmumu instruments”. Tā radīta, lai atbalstītu inovatīvu izstrāžu komercializēšanu mazos un vidējos uzņēmumos. Diskusijas dalībnieki atzina, ka aktīvāku uzņēmumu iesaisti veicinātu informatīvais atbalsts. Pieredzē dalījās tādi sekmīgi projektu konkursu dalībnieki kā SIA “Tilde”, SIA “Baltic Scientific Instruments” un SIA “Rubber Products”.
Diskutējot par programmas Apvārsnis 2020 programmu komiteju lomu, dalībnieki atzina, ka būtu jāveido Latvijas viedoklis, to plānojot laicīgi, iespējams, pat saskaņojot ar Baltijas kaimiņvalstīm un Ziemeļvalstīm, tā veidojot interešu blokus. Klātesošie vienbalsīgi piekrita, ka būtu jāveido atbalsta darba grupas programmkomiteju pārstāvjiem, kuru ietvaros nozares eksperti tiktos, diskutētu un formulētu kopējo viedokli.
Konferenci 10. decembrī VIAA organizēja, lai apkopotu Latvijas dalībnieku sekmes ES programmā Apvārsnis 2020 un iezīmētu turpmākās iespējas un uzdevumus konkrēstpējīgu pieteikumu veidošanā. Dalībnieku vidū bija zinātnieki, uzņēmēji, starptautisko projektu vadītāji un īstenotāji, nozaru ministriju pārstāvji, Apvārsnis 2020 programmu komiteju locekļi, eksperti, projektu konsultanti un citi interesenti.