2017. gada septembrī noslēdzās Eiropas Savienības Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ finansētais divu gadu projekts „Reiz tikās 4 ceļotāji... Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem”, kuru kā vadošais partneris īstenoja Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde. Projektā piedalījās četru valstu pirmsskolas izglītības iestādes no Latvijas, Slovēnijas, Norvēģijas un Beļģijas.
Projekts veicināja vecumam atbilstošu mācību metožu izstrādi valsts valodas apguvē un jaunu metožu ieviešanu pirmsskolas izglītības iestādēs, balstoties uz Eiropas sadarbības iestāžu pieredzes apmaiņu, uzlaboja izglītības pieejamību, sagatavoja pedagoģisko personālu ar etnisko dažādību un iekļaušanu saistīto problēmu risināšanai, kā arī stiprināja sadarbību ar vecākiem valsts valodas apguvē.
Projektā piedalījās pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskais personāls, kas īsteno mazākumtautību programmu, mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un vecāki, kuru bērni apmeklē mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes.
Rīgas 252. pirmskolas izglītības iestāde pirmā uzņēma projekta dalībvalstu pārstāvjus, rādot savu pieredzi valsts valodas mācīšanas bilingvālās metodes pielietošanā. Viesi tika iepazīstināti arī ar citu Latvijas izglītības iestāžu darbu šajā jomā – Rīgas Klasisko ģimnāziju, ar kuru Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde aktīvi sadarbojas, domājot par pēctecību valsts valodas apguvē. Projekta dalībnieki varēja vērot atklātās stundas, kurās izmanto bilingvālo metodi. Projekta partneri vizītes laikā viesojās arī vairākās citās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu - Rīgas 182. PII, Rīgas 141. PII “Kastanītis”, Rīgas 264. PII "Zelta atslēdziņa", kā arī Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā – attīstības centrā.
Eiropas partneru pieredzes izzināšana
Projekta dalībnieki atzīst, ka ar iespaidiem bagātāko un noderīgāko pieredzi viņi guva, viesojoties projekta sadarbības valstu izglītības iestādēs.
Pirmā valsts, uz kuru devās Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde, bija Slovēnija. Tur projekta dalībniekus uzņēma Ļubļanas Nedzirdīgo skola, kura ir pirmsskolas izglītības iestāde bērniem ar dzirdes un citiem attīstības traucējumiem. Tikšanās laikā partneri apsprieda valodas apguves svarīgumu agrīnā vecumā, logopēdu darba specifiku, valodas mācīšanu bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem, kā arī zīdaiņu valodu. Projekta pārstāvji no Latvijas apmeklēja arī citas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras praktizē bilingvālo apmācību. Slovēnijā nav izteiktu nacionālo minoritāšu valstī, pārsvarā no bijušās Dienvidslāvijas, toties viņi lielu uzmanību pievērš angļu valodas mācīšanai agrīnā vecumā, kur kā viena no metodēm tiek izmantota bilingvālā apmācība. Turklāt Slovēnijā nodarbības notiek svaigā gaisā bērnudārza teritorijā nelielās grupās, kur bērni darbojas ar dabas materiāliem, savukārt apmācībās tiek izmantotas Montesori metodes.
Otrā vizītē Latvijas pārstāvji devās uz Norvēģiju, kur viņus uzņēma Kristiansandas bērnudārzs. Norvēģijas pedagogu darbs ir specifisks, jo šajā valstī dominē liels iebraucēju skaits no austrumu un Āfrikas valstīm, kā rezultātā ir vērojama liela valodu dažādība, tāpēc pedagogiem ir jāspēj pielāgoties esošajai situācijai un atrast kontaktu ar bērniem un vecākiem, kuri nerunā norvēģu valodā. Darbam ar jauniebraucēju bērniem Norvēģijā ir izstrādāti 8 pamatprincipi, no kuriem galvenie ir: pozitīva attieksme pret bērnu un bērna labajiem darbiem, palīdzības un atbalsta sniegšana prasmju apguvē, centieni izveidot emocionālo saikni ar bērnu. Vizītes laikā projekta koordinatori no Latvijas viesojās vārākās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās bērni ir sadalīti nelielās grupās, grupu telpas ir aprīkotas ar interaktīvajām tāfelēm, kuras aktīvi tiek izmantotas valodas apguvē.
Bērnudārzā audzinātāju darbs koncentrējas uz pozitīvu attiecību veidošanu ar bērnu, sociālo iemaņu un norvēģu sarunvalodas apgūšanu. Bērnudārzi ir nodrošināti ar tulkiem, kuri sākumposmā palīdz pedagogiem. Grupiņās ir neliels bērnu skaits, un uz katriem 2-3 bērniem ir viens pedagogs.
Viesus no Latvijas pārsteidza bērnudārzs brīvā dabā uz salas, uz kuru var nokļūt ar laivu. Uz salas nav ierīkoti bērnu rotaļu laukumi, bērni rotaļājas tikai ar dabā atrodamiem materiāliem un pedagogu pavadībā dodas pārgājienos. Mežā ir izveidota nojume ar galdu un soliem, kur var apēst no mājām līdzpaņemtās uzkodas.
Trešā valsts, kura uzņēma projekta dalībniekus no Latvijas, bija Beļģija - Maldegemas Kristīgā skola, kurā darbojas arī pirmsskolas izglītības iestāde. Šeit pedagogiem bija iespēja piedalīties grupu nodarbībās un praktiski darboties kopā ar bērniem. Beļģijas specifika ir divas vadošās valsts valodas – flāmu un franču, projekta īstenotāji viesojās flāmu daļā. Viesiem bija iespēja iepazīties, kā bērniem tiek pasniegta franču valoda interaktīvā veidā ar tehnoloģiju palīdzību pēc speciālas programmas, izmantojot datoru un interaktīvo tāfeli. Valodu māca ar dziesmas palīdzību, turklāt dziesmas varoņi attēloti uz kartiņām, kuras viesi varēja redzēt darbībā. Jāatzīmē, ka ideju par kartiņu izmantošanu beļģu pedagogi bija aizguvuši no Latvijas pedagogiem. Beļģu kolēģi bija pārņēmuši un projekta laikā ieviesuši uzrakstus ar priekšmetu nosaukumiem grupiņas telpās, uz bērnu lietām un mācību materiāliem.
Pedagogi no Latvijas atzina par labu esam beļģu pieredzi valsts valodas apguvē, kurā ļoti aktīvi tiek iesaistīti vecāki, kas arī mācās šo valodu. Piemēram, bērnu grupas apmeklē vecmāmiņa, kas visiem bērniem lasa priekšā grāmatu. Bērnu un vecāku starpā tiek veidotas uzticēšanās pilnas attiecības, reizi mēnesī vecāki tiek uzaicināti uz kafijas pauzi, kuras laikā arī tiek apspriestas esošās problēmas saistībā ar bērniem.
Visas darba metodes, īpaši saistībā ar otrās valodas apguvi, tiek apspriestas ar visiem pedagogiem sanāksmēs, metodiskie materiāli pa tēmām ir sakārtoti kastēs, kuras var izmantot pēc nepieciešamības visi pedagogi. Turklāt, šādas kastes ir sagatavotas arī priekš vecākiem ņemšanai uz māju, ar kuru palīdzību var turpināt valodas apguvi mājas apstākļos, tādā veidā veicinot gan bērna, gan vecāku valodas apguvi. Daudz tika runāts par vecāku lomu valodas apguvē, cik svarīgi, lai vecāki arī savā ikdienas saziņā izmanto valsts valodu, stimulējot bērna valodas apguvi. Tika runāts arī par valsts valodas prestižu, par tās reālo pielietojumu ikdienas dzīvē un saziņā, jo arī flāmu kopiena ir salīdzinoši mazāka nekā franču un arī viņi izjūt franču valodas lielo spiedienu.
Nozīmīgi projekta rezultāti
Projekta noslēgumā - 2017. gada aprīlī Rīgā notika konference, kurā ar projekta rezultātiem tika iepazīstināti visu Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji - vadītāji, metodisti un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji.
Vizīšu laikā pedagogi guva jaunas zināšanas un metodes valsts valodas kā otrās valodas mācīšanā, kas veicinās mazākumtautību bērnu valsts valodas prasmes līmeņa uzlabošanos, kā arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde ir ieguvusi jaunu un neaizmirstamu pieredzi starptautisku projektu īstenošanā un jaunus sadarbības partnerus.
Projekta īstenotāji atzīst, ka šāds projekts ir bijis noderīgs, jo tajā tika gūta unikāla pieredze, kuras rezultātā 12 pedagogiem bija iespēja nedēļu uzturēties katrā no dalībvalstu izglītības iestādēm, piedalīties semināros, vērot nodarbības un aktīvi tajās iesaistīties, tikties ar citu valstu pedagogiem un praksē iepazīt valsts valodas mācīšanas metodes, kā arī dzirdēt citu valstu veiksmes stāstus, kā rezultātā gūtā pieredze tika pārņemta Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs.
Informācija par projektu:
Erasmus+ rezultātu izplatīšanas platformā pieejami šeit.
Izstrādātie materiāli tiešsaistes platformā pieejami šeit.
