Latvijā piecpadsmitgadīgo skolēnu vidū 23% ir zemi sasniegumi matemātikā un 15% - dabaszinātnēs, turklāt šo mācību priekšmetu apguvē pietrūkst mūsdienīgu tehnoloģiju izmantojuma, secināts Eurydice pētījumos par matemātikas un dabaszinātņu izglītību Eiropā.
Pētījums „Dabaszinātņu izglītība Eiropā: valstu rīcībpolitika, prakse un pētījumi” (”Science Education in Europe: National Policies, Practices and Research”) atklāj, ka tikai piecas valstis - Bulgārija, Vācija, Spānija, Francija un Polija - ir sākušas īstenot programmas, lai pilnībā novērstu zemus mācību sasniegumus. Astoņas valstis (Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Austrija, Lielbritānija un Norvēģija) ir izstrādājušas nacionālo stratēģiju dabaszinātņu izglītības veicināšanai, bet vairums pārējo valstu īsteno atsevišķas programmas un projektus, piemēram, skolu partnerības un zinātnes centrus.
Vairums Eiropas valstu arī veicina inovatīvas pieejas dabaszinātņu mācīšanā jau sākumskolā, piemēram, mācību vielas apguvi praktiskās izpētes ceļā. Daudzās valstīs pastāv arī ieteikumi iesaistīt skolēnus diskusijās par vides jautājumiem un demonstrēt dabaszinātņu praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē.
Neskatoties uz iepriekš minēto, nevienā Eiropas valstī nepastāv nacionāla atbalsta politika skolēniem ar zemiem sasniegumiem dabaszinātņu priekšmetos (skat.1.attēlu pielikumā). Tā vietā tiek nodrošināts atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām neatkarīgi no mācību priekšmeta, izmantojot diferencētu pieeju, individuālas nodarbības, klasesbiedru atbalstītu mācīšanos, kā arī skolēnu grupēšanu pēc spējām.
„Ja Latvija vēlas sasniegt līdz 2020. gadam noteiktos Eiropas mērķrādītājus piecpadsmitgadniekiem, būtu nepieciešams jau tagad valsts izglītības stratēģiskajos dokumentos iekļaut īpašas norādes un termiņus un attiecīgi pilnveidot skolu pamatizglītības programmu saturu un skolotāju prasmes,” uzskata Aija Lejas-Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.
Savukārt Eurydice pētījums „Matemātikas izglītība Eiropā: kopīgie izaicinājumi un valstu rīcībpolitika” (”Mathematics Education in Europe; Common Challenges and National Policies”) atklāj, ka tikai piecās Eiropas valstīs - Anglijā, Itālijā, Nīderlandē, Īrijā un Norvēģijā - ir definēti nacionālie mērķi sekmības līmeņa paaugstināšanai matemātikā, lai gan lielāka daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ir izstrādājušas vispārējas vadlīnijas grūtību novēršanai skolēniem.
Daudzi faktori ietekmē matemātikas mācīšanas un mācīšanās veidu. Starptautiskās aptaujas saista skolēnu sasniegumus ar ģimenes vidi, mācīšanas kvalitāti un izglītības sistēmas struktūru un organizāciju (skat.2.attēlu pielikumā).
Vairumā Eiropas valstu pastāv uz sasniedzamajiem rezultātiem bāzēta pieeja, lielāku nozīmi piešķirot skolēnu praktiskajām prasmēm. Matemātikas satura apjoms izglītības satura vadlīnijās ir samazinājies, taču lielāks kļuvis uzsvars uz problēmrisināšanu un matemātikas praktisko pielietojumu. Šāda pieeja labāk atbilst skolēnu vajadzībām un skaidri parāda, kā matemātika var tikt pielietota reālajā dzīvē.
Kā atzīst Dace Namsone, Valsts izglītības satura centra ESF projekta „Dabaszinātnes un matemātika” vadītāja, „dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem Latvijā pietrūkst pastāvīgās profesionālās pilnveides, jo pašlaik viņi likumdošanā noteiktajā kārtībā iziet atsevišķus kursus. Par maz tiek mācītas arī citas mūsdienās par nepieciešamām atzītas prasmes, piemēram, diferencēta pieeja dažāda dzimuma skolēniem atkarībā no viņu sasniegumiem šajos priekšmetos. Taču kā pozitīvs fakts minama sagaidāmā Latvijas dabaszinātņu un matemātikas centra atklāšana šā gada 14.decembrī, kas noteikti veicinās skolēnu interesi un motivāciju apgūt šos priekšmetus”.
Bažas par sekmības līmeņiem lika izglītības ministriem 2009. gadā vienoties par kopīgu ES mērķrādītāju, kas nosaka, ka līdz dekādes beigām (līdz 2020. gadam) piecpadsmitgadīgo skolēnu ar nepietiekošiem sasniegumiem matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā proporcijai jābūt zemākai par 15%.
Abos Eurydice pētījumos iekļauti starptautisko izglītības programmu (PISA, TIMSS) dati. Pilni pētījumu teksti angļu valodā pieejami VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Eurydice”.
Pētījumus veidojis Eurydice tīkls, ko Latvijā pārstāv VIAA. Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.
Linda Lietaviete,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv