Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, pirms diviem gadiem vērienīgas vizuālas pārmaiņas piedzīvoja Ludzas pilsētas ģimnāzijas 1. korpusa ēka: moderns telpu iekārtojums, dažādi digitālie risinājumi un citi uzlabojumi palīdzēja mācību iestādei skolēnu un pedagogu acīs kļūt vēl pievilcīgākai. Taču skola domā ne tikai par mūsdienīgu mācību vidi, bet arī mācību saturu.
Lai dažādotu izglītošanās iespējas, ģimnāzija pirms dažiem gadiem iesaistījās Erasmus+ programmā. Kā stāsta ģimnāzijas angļu, vācu valodas skolotāja, projektu koordinatore Inese Vorza, īstenojot pirmo projektu, tā teikt, āķis bija lūpā un bija skaidrs – dalība Erasmus+ jāturpina, jo caur to skolas dzīve kļūst bagātīgāka: dalība projektos ļauj pārveidot skolā apgūtās prasmes par ikdienas dzīvē noderīgām prasmēm, palielinās skolēnu piederības sajūta skolai, motivācija iemācīties ko jaunu, skolēni apgūst daudz vajadzīgas iemaņas un kompetences, kas nākotnē viņus padarīs konkurētspējīgus darba tirgū.
Savu pirmo pieredzi starptautisku izglītības aktivitāšu īstenošanā ģimnāzija guva, piedaloties Comenius projektos.
Papildina zināšanas
“Pirms diviem gadiem ģimnāzija uzrakstīja savus pirmos divus projektus Erasmus+ programmas ietvaros. Tos apstiprināja, abi projekti ilga divus gadus, un šogad gaidāms to noslēgums. Izvēloties projekta tēmas, tika rūpīgi domāts, lai tās nezaudētu aktualitāti arī tuvākā nākotnē, bet mērķi tika sasaistīti ar skolēnu un pedagogu zināšanu papildināšanu dažādās jomās. Piemēram, 2019. gada augustā noslēdzas projekts "Digitālā un mediju pratība ilgtspējīgai mūžizglītība", kur Latvija jeb, precīzāk, Ludzas pilsētas ģimnāzija uzņēmās koordinējošās valsts lomu, bet kā patnervalstis tika piesaistītas Itālija (Sicīlija), Bulgārija, Rumānija, Turcija un Francija. Divu gadu laikā gan ciemiņi tika uzņemti pie sevis, gan tika braukts ciemos uz partnervalstīm. Projektā galvenais mērķis bija sniegt padziļinātākas zināšanas jauniešiem par digitālo rīku izmantošanu, savu uzvedību internetā un tās sekām, tāpat mācījāmies, kā atpazīt viltus ziņas, un tamlīdzīgi,” stāsta I. Vorza.
Unikāla pieredze
Piemēram, viesojoties Bulgārijā, skolēni piedalījās radošajās darbnīcās “Kā izvairīties no vardarbības internetā” un “Sekstings”. Skolēni darbojās grupās un veidoja video, piemēram, par tēmām: Kādu es gribētu, lai cilvēki mani redz internetā?, Mana online personība. Projekta dalībnieki apmeklēja vietējo radio un televīzijas staciju, kur viņiem bija iespēja ne tikai vērot žurnālistu darbu, bet arī intervēt moderatorus un uzzināt, kā tiek iegūta, apstrādāta un pārbaudīta informācija. Vēlāk gan intervētāja, gan intervējamā lomās varēja iejusties paši jaunieši, veidojot skolas radio pārraidi. Savukārt skolotāji dalījās pieredzē, apmeklējot atklātās stundas. Skolotāju sapulcēs tika apspriestas digitālo rīku izmantošanas metodes un paņēmieni kā labās prakses piemēri. Rumānijā kopīgi tika pētīti jautājumi, kas skar datu aizsardzību internetā, Francijā – veidotas pocketfilmas, Itālijā (piedalījās tikai pedagogi) tika apgūtas iemaņas, kā pielietot mūsdienīgas programmas un pētījuma metodes skolēnu apmācībā. Savukārt visiem tiekoties Latvijā, projektā dalībnieki piedalījās nodarbībās, kur tika stāstīts par viltus ziņām un to atpazīšanu, kā arī krāpšanas gadījumu atpazīšanu. Ciemojoties katrā no valstīm, neiztika arī bez izzinošām ekskursijām par konkrēto zemi, kultūru, viņu tradīcijām.
Ieguvums personības pilnveidē
Atskatoties uz projekta norisēm, I. Vorza secina, ka iesaiste projektā devusi daudz vērtīga: bez digitālo, svešvalodu, komunikācijas prasmju pilnveides projekts sniedza vēl kādu ļoti būtisku ieguvumu – skolēni (projekta auditorija – 9. klašu audzēkņi un vidusskolēni), kuriem bija augsts mācību pārtraukšanas risks, kļuva pārliecinātāki par sevi un motivētāki, jo aktivitātes, kurās viņi iesaistījās, iedrošināja mainīt savu attieksmi par daudzām lietām. Projekts skolēnus mudināja izvērtēt savas vērtības un tās koriģēt, piemēram, ka ir jāveicina cieņpilnas attiecības vienam pret otru, citām etniskām grupām. Skolēni kļuva atbildīgāki, jo daudzi lēmumi bija jāpieņem patstāvīgi. Bet pedagogi guva iedvesmu, ko mainīt savā ikdienas darbā, vairāk tajā iekļaujot digitālos rīkus. Jaunās metodes, pieejas un atziņas tika nodotas arī citiem skolas pedagogiem.
Ieskats uzņēmējdarbībā
Noslēguma fāzē ir arī otrs ģimnāzijas Erasmus+ projekts “No tradīcijas uz nākotni – senās amatniecības un jaunas uzņēmējdarbības iespējas jauniešiem”. Projekta laikā skolēni no Latvijas, Igaunijas, Spānijas un Itālijas iepazina valstu senos amatus un analizēja, kā rokdarbi var kļūt par jaunu nodarbinātības iespēju, arī pateicoties jaunu tehnoloģiju izmantošanai. Pērnā gada oktobrī kopā ar trim pedagogiem un vēl pieciem skolas biedriem uz Igauniju devās arī Ludzas pilsētas ģimnāzijas 11. klases skolnieks Jānis Grišāns. Viņi apmeklēja Igaunijas pilsētu Rakveri un Uhtnas skolu. Brauciena mērķis bija iepazīt igauņu tradīcijas, vecos arodus un iegūt pamatzināšanas web mārketingā, kā arī internetveikalu izveidē. “Piedalīties projektā mani uzaicināja draugs. Piekritu un ne brīdi nenožēloju. Igaunijā pavadītais laiks bija ļoti aizraujošs – jaunas iepazīšanās, draugi, jaunas zināšanas. Bet vislielākais ieguvums man pašam ir uztrenētā prasme izteikties angļu valodā. Pirms tam tieši sarunvaloda man īsti nepadevās, kautrējos izteikties,” stāsta Jānis. Skolotāja I. Vorza piebilst, ka projekts Jānim ļāvis atraisīties. Intravertais puisis kļuva atvērtāks. Redzētais tik ļoti iespiedies atmiņā un uzrunājis, ka Jānis norāda – iespējams, tieši biznesa vide varētu būt tā vieta, kur sevi realizēt nākotnē.
Savukārt šā paša projekta ietvaros šā gada aprīlī Itālijā paviesojās 12. klases skolniece Ilze Upeniece. Kopumā braucēji no skolas bija deviņi. Vizītes laikā viņi, kā arī viesi no partnervalstīm tika iepazīstināti ar amatniecības attīstību un mūsdienīgu uzņēmējdarbību Itālijā. Kopīgi tika spriests, kādus novatoriskus risinājumus amatniecības aktivitāšu veicināšanai iespējams realizēt mūsdienīgā skolā. Meistaru vadībā darbnīcās visi apguva atslēgu piekariņu, picas, rikotas siera un vīna cepumu gatavošanas prasmes. Pieminēšanas vērta ir arī prasme adaptēties multikulturālā vidē. Jauniešiem labāk iepazīt Itālijas kultūru un itāļu tradīcijas un paradumus palīdzēja dzīvošana viesģimenēs. Skolēni kā vienu no svarīgākajam atziņām min, ka projekta aktivitātes rosinājušas aizdomāties par to, ka, savienojot senās amatniecības tradīcijas un mūsdienu tehnoloģijas, iespējams realizēt interesantas uzņēmējdarbības idejas, kas var nest peļņu.
Piepilda sapni
«Mans sapnis bija reiz nokļūt Itālijā, un tas ir piepildījies. Esot Romā, jutos tik saviļņota, ka esmu tur, par ko kādreiz sapņoju. Pirms brauciena bija nedaudz bail, vai mani tur pieņems, taču bažām nebija pamata. Itāļi ir tik draudzīgi, komunikabli. Viņi droši saka, ko domā, nebaidās paust savu viedokli – tas man patika. Arī uzņemšana viesģimenē bija ļoti jauka. Prombraucot tiku aicināta vēlreiz atgriezties. Tāpat kā Jānim, arī man lielākais ieguvums bija angļu valodas pilnveide. Erasmus+ projekti ikdienas mācībām piešķir jaunu nozīmi, padara skolas dzīvi daudzveidīgāku,” secina Ilze, kas izmanto arī citas iespējas, kā bagātināt savu pieredzi, proti, viņa ir Jauniešu Saeimas deputāte. Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta projekts, kas jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Ilze arī piebilst – lai arī cik skaista ir Itālija vai citas zemes, viņas sirds pieder Latvijai, savai pilsētai – Ludzai.
Komandas darbs
I. Vorza stāsta, ka skola arī turpmāk būs aktīva Erasmus+ programmā. Zaļo gaismu ieguvuši jau divi jauni projekti: viens no tiem fokusēts uz Eiropas reģionu dažādību un kopīgā meklēšanu, otrs skars holokausta jautājumus. Šajos projektos tiks iesaistīti skolēni no 8. līdz 10. klasei. “Rakstīt arvien jaunus projektus mudina paši skolēni. Viņi redz, ka mācīties var caur ļoti interesantām aktivitātēm, ka dalība projektā nozīmē braucienus uz citām valstīm, un, uzklausot projekta dalībnieku pieredzes stāstus, arī citi vēlas iesaistīties. Darbs projektā ir komandas darbs. Ir ļoti svarīgs skolas administrācijas, kolēģu atbalsts,” akcentē skolotāja.
