Jelgavas Spīdolas ģimnāzija 2012./2013. mācību gadā īstenoja pirmo Nordplus projektu Entrepreneurship development based on "learn by doing" activities. Šīs ir īpašs projekts, jo tā autore un koordinatore bija skolniece - 12. komerczinību klases audzēkne ELĪZA BARKĀNE.
Kā radās ideja par projektu?
Mūsu klases audzinātāja Inta Jorniņa allaž sniedza informāciju par dažādām iespējām - konkursiem, pasākumiem un projektiem - un mudināja tajos aktīvi iesaistīties.
Tā kā organizatoriskais darbs man nav svešs, jo aktīvi darbojos ģimnāzijas parlamentā, Jelgavas skolēnu domē, un man jau iepriekš bija interese par Eiropas projektiem, nolēmu uzzināt vairāk par Nordplus programmu. Tas noteikti ir iemesls, kādēļ skolas vadība man uzticējās un ļāva uzņemties ne tikai projekta izstrādi, bet arī vadību. Turklāt, lai veidotu pēc iespējas atvērtāku vidi diskusijām un aktivitātēm, jāizmanto princips jaunietis rada jaunietim un jaunietis stāsta jaunietim.
Kāda bija projekta tēma?
Projekta galvenais mērķis bija attīstīt jauniešu uzņēmējspēju kompetenci. Uzņēmējspēja ir prasmju kopums, kas ietver jaunrades un jauninājumu ieviešanas, riska uzņemšanās, kontaktēšanās, organizatoriskās un projektu vadīšanas spējas. Šīs spējas ir nepieciešamas ne tikai uzņēmējiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim savas karjeras veidošanā. Tādu tēmu izvēlējos, jo iepriekš biju gatavojusi pētniecisko darbu, pētot šo jautājumu, turklāt pati esmu piedalījusies dažādās aktivitātēs, tajā skaitā skolēnu mācību uzņēmumu veidošanā Junior Achievement - Young Enterprise programmas ietvaros.
Projekta galvenais mērķis bija attīstīt skolēnu uzņēmējspējas, nevis mācot teoriju, ko piedāvā valsts izglītības standarts mācību stundās, bet caur praktisku darbošanos, paveiktā izvērtēšanu un diskusiju, tāpat ļoti liela nozīme bija skolotāju pieredzes apmaiņai dažādu mācību metožu izmantošanā.
Otrais, bet ne mazāk svarīgais uzdevums bija izzināt abu tautu kultūru, radīt interesi par somu un latviešu valodas apguvi.
Vai tev kāds palīdzēja projekta rakstīšanā?
Tas bija komandas darbs. Projektu izstrādāju kopā ar skolas biedreni Baibu Cimdari, jo viņa bija piedalījusies līdzīgā projektā gadu iepriekš. Visa projekta norises gaitā konsultējos ar skolotājiem, it īpaši ar ārpusklases darba organizatori un angļu valodas skolotāju Ritmu Tīrumnieci, kas palīdzēja ar padomu, protams, praktiskā darbošanās un aktivitāšu vadīšana bija pašu skolēnu - brīvprātīgo - ziņā.
Kā meklējāt projekta partnerus?
Partnerus atrast bija sarežģīti, jo projekta izstrādes laiks bija visai ierobežots. Tikai janvāra vidū tika saņemts apstiprinājums, ka Nordplus programma turpinās savu darbību arī nākamajā četru gadu posmā, bet projekta pieteikums bija jāiesniedz jau 1. martā. Meklējām partnerus Nordplus partneru meklēšanas datu bāzē - nosūtījām neskaitāmas e-pasta vēstules ar konkrēto sadarbības piedāvājumu. Tā kā projekta tēma ir cieši saistīta ar skolēnu mācību uzņēmumiem, nosūtīju aicinājumu kļūt par sadarbības partneriem arī skolām, kas darbojas Junior Achievement - Young Enterprise organizācijā. Visbeidzot - nedēļu pirms projekta iesniegšanas - atsaucās profesionālā vidusskola no Somijas Luksia, Intermunicipal Federation of Vocational Education in Western Uusimaa, kurai bija interese kopīgi īstenot projektu un kura atbilda mūsu prasībām.
Kas bija projekta mērķauditorija?
Projektā piedalījās jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Lai gan projekta tiešie dalībnieki bija skolēni, par mērķauditoriju var uzskatīt gan skolēnus, gan skolotājus, jo projekta gaitā tapa mācību materiāli, ko var izmantot pedagogi.
Kādas bija projekta galvenās aktivitātes?
Projekta ietvaros tika organizētas divas mobilitātes - 25 somu skolēni devās uz Latviju, bet pēc tam 25 latviešu skolēni devās uz Somiju.
No Latvijas puses piedalījās mana klase, bet somu komandā bija skolēni no dažādām specialitātēm, kā vienojošais faktors tika uzskatīts tas, ka visi dalībnieki ir veidojuši vai projekta gaitā veido skolēnu mācību uzņēmumu.
Pirmā skolēnu vizīte notika Latvijā oktobra beigās, kad Jelgavā ieradās somu skolēni, kurus pavadīja divi pedagogi. Tikšanās sākās ar komandas veidošanas pasākumu, lai savstarpēji iepazīstinātu 50 skolēnus un varētu veiksmīgi organizēt darbu grupās.
Pēc tam darbs notika darbnīcās, kurās tika apspēlētas dažādas tēmas, piemēram, inovāciju tēma, sešas domāšanas cepures, zilā un sarkanā okeāna teorija. Šo darbnīcu uzdevums bija veicināt jauniešu radošās domāšanas spējas, kas bija nepieciešamas vēlāk.
Lai savu topošo mācību uzņēmumu produktus un pakalpojumus papildinātu ar citu jauniešu idejām un atklātu nepilnības, grupas apmainījās ar prezentācijām, ļaujot citiem tās rediģēt. Tādējādi, apceļojot visas grupas, sākotnējā ideja tika papildināta vai pārveidota tā, lai kļūtu pircējām divtik pievilcīga, bet pārdevējam divtik ienesīga.
Vienlaikus pieredzējušie skolēnu mācību uzņēmumu veidotāji dalījās ar saviem veiksmes noslēpumiem vai stratēģijas kļūdām, lai jaunie censoņi tās vairs neatkārotu.
Projekta dalībnieki apmeklēja arī vairākus veiksmīgus uzņēmumus, lai redzētu, kā bizness realizējas dzīvē. Skolēni viesojās agrofirmā Tērvete, Jāņa Vintera zemnieku saimniecībā, kur bija iespēja redzēt, kā darbojas biogāzes ražotne un jauns siltumnīcu komplekss. Viesojāmies arī Latvijas Bankas apmeklētāju centrā Naudas pasaule, kur bija iespēja izglītoties par ekonomikas jautājumiem un praktiski darboties, aizpildot darba lapas.
Kultūras programmas ietvaros organizējām nacionālo vakaru ar tautas dejām un tradicionālajiem ēdieniem, apmeklējām Okupācijas muzeju un veidojām latviešu - somu un somu - latviešu vārdnīcu, kas sastāv no 3 x 30 vārdiem, par trīs dažādām tēmām, kā piemēru varu minēt vienu no tām: 30 vārdi, kas jāzina, lai pārdotu jeb ko.
Kādas aktivitātes notika skolās līdz nākamajai vizītei Somijā?
Vizīšu starplaikā notika otrās mobilitātes plānošana. Darbību uzsāka skolēnu mācību uzņēmumi, kā arī mēs sākām veidot grāmatu, kurā apkopojām dažādas idejas un pieredzes stāstus par skolēnu mācību uzņēmumiem. Pabeidzām veidot vārdnīcu.
Kāda bija vizītes programma Somijā?
Partneri iepazīstināja mūs ar inovāciju nometni. Lai gan mums tas ir jaunums, Somijā tā ir ierasta lieta skolās. Inovāciju nometne vecāko klašu skolēniem norit veselu diennakti. Dalībniekiem ir dotas 24 stundas, lai izstrādātu biznesa ideju. Tas ietver logo, saukļa izveidi, finansējuma avotu apzināšanu, preces vai pakalpojuma pašizmaksas aprēķināšanu, mārketinga aktivitāšu plānošanu. Darbs tika organizēts ceļojošajās darbnīcās un tās vadīja somu jaunieši, kas attiecīgi ir saistīti ar konkrēto jomu.
Diennakts laikā darbnīcās notika arī citas aktivitātes, lai saglabātu možu prātu un attīstītu jauniešu spējas un prasmes. Piemēram, tika organizētas komandas saliedēšanas aktivitātes, karaokes dziedāšana, modes skate, lekcija par publiskās uzstāšanās prasmi – paņēmieni un metodes. Citā darbnīcā nakts laikā tapa virtuļi un tika veidoti reklāmas plakāti, lai no rīta varētu doties pilsētas ielās un tos pārdot, tā pielietojot visas nakts laikā aktivizētās spējas un prasmes, tajā skaitā somu valodu.
Inovāciju nometnes noslēgumā grupas prezentēja savas idejas. Uzdevums bija gana sarežģīts, jo bija jārada biznesa ideja, kas saistīta ar inovācijām, tehnoloģijām un baznīcu.
Sanāksmes laikā arī tapa 2 minūšu video sižeti, kuros tika prezentēti projekta laikā izveidotie skolēnu mācību uzņēmumi, tika arī izvērtēta šo uzņēmumu darbība.
Atlikušajās vizītes dienās iepazinām partnerskolu - varējām ielūkoties un pamēģināt iejusties konkrētās profesijas skolēna lomā, apmeklējām ievērības cienīgu vietējo uzņēmumu, viesojāmies skolēnu mācību uzņēmumu inkubatorā un piedalījāmies somu nacionālajā vakarā. Kā uzzinājām, Somijā arodizglītībai ir daudz augstāks prestižs, nekā Latvijā.
Kādi ir projekta galvenie rezultāti?
Mums izdevās iepazīties ar dažādo skolēnu uzņēmējspējas attīstīšanas pieredzi abās valstīs, savukārt grāmatā un video apkopojām idejas skolēnu mācību uzņēmumiem, kas noderēs arī tālākajā mācību procesā. Projekta laikā ir tapusi mājas lapa, kurā var iepazīties ar projekta pieredzi. Lai informācija būtu pieejamāka, cenšamies to izplatīt caur dažādiem informācijas kanāliem: skolu mājas lapām, Facebook profilu, Junior Achievement mājas lapu u.c.
Tomēr es uzskatu, ka pats galvenais sasniegums ir tas, ka 50 jaunieši projektā ir ieguvuši vērtīgu pieredzi un ir daudz gatavāki mūsdienu mainīgajai pasaules. Jaunieši uzlaboja valodu prasmi un ieguva draugus, iespējams - nākamos studiju biedrus vai biznesa partnerus.
Abas skolas plāno izmēģināt pāris no redzētajām metodēm, viesojoties partnervalstī, piemēram, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā nākamajā mācību gadā tiks organizēta pirmā inovāciju nometne.
Turpināsies arī ideju apmaiņa, veidojot mācību uzņēmumus. Projekta laikā mēs to veicām klātienē, bet tagad skolēnu mācību uzņēmumu veidotāji izvērtēs un papildinās citu grupu izstrādātās idejas, izmantojot Skype.
Kādi ir tavi ieteikumi citiem projektu īstenotājiem?
Projekts ir jāpielāgo Nordplus mērķiem un uzdevumiem, vadoties pēc rokasgrāmatas un tajā minētājiem atslēgas vārdiem. Iesaku apmeklēt informatīvos seminārus, kur var iepazīties ar citu pieredzi un gūt atbildes uz jautājumiem par projekta īstenošanu.
Lai rastos idejas un varētu tās kritiski izvērtēt, ir nepieciešama diskusija, tādēļ projektu rakstīt vajadzētu divatā vai darba grupā.
Laikus jāmeklē projekta partneri, it sevišķi, ja tēma ir specifiska, ļoti svarīgi ir atrast uzticamu partneri, lai gan ietikumi tam, kā šo uzticamības faktoru pārbaudīt, man nav.
Jādomā, kā pēc iespējas samazināt izdevumus, lai pietiktu līdzekļi visām projekta aktivitātēm. Nordplus Junior mobilitātes programmas noteikumi paredz, ka finansējums tiek piešķirts tikai transporta izdevumiem, tomēr, ja izdodas līdzekļus ietaupīt, tos var izmantot arī citām projekta aktivitātēm. Tā, kā Somija ir diezgan tuvu un mēs izmantojām prāmi, lai tur nokļūtu, nevis lidmašīnu, kā arī skolēni tika izmitināti viesģimenēs un studentu kopmītnēs, līdzekļu pietika visām projekta aktivitātēm.
Lai jauniešus varētu motivēt darbam, ir jāveido mazākas apmaiņu grupas. Iespējams, nepieciešama atlases sistēma dalībai projektā, piemēram, motivācijas vēstules vai esejas iesniegšana, jo tas parāda, skolēna motivāciju un to, ka viņš ir gatavs ieguldīt projektā ar aktīvu līdzdalību.
Jaunieši vizīšu laikā dzīvoja viesģimenēs. Dienas gaitā ārzemju jaunieši vairāk laika pavada kopā ar saviem skolas biedriem, bet tieši pavadītais laiks ģimenē palīdz labāk socializēties vietējā vidē, veidoties ciešākiem kontaktiem un iepazīt otras tautas kultūru.
