Aleksandra Grevceva ir doktorantūras studente. Viņa kopš 2013. gada studē Sun Yatsen Universitātē Guandžou, Ķīnā, programmā „Modernā Ķīnas vēsture (1840-1949)”. Piepildīt sapni par doktora grāda iegūšanu kādā no Ķīnas universitātēm Aleksandrai palīdz piešķirtā Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) valdības stipendija.
Šis būs stāsts par to, kā mērķtiecība, ticība saviem spēkiem, neatlaidība un nepadošanās pie pirmajām grūtībām palīdz nokļūt tur, kur sirds vienmēr alkusi - uz eksotisko un pārsteidzošo Ķīnu. Valsti, kuras kultūras un tradīciju daudzveidība un krāšņums nebeidz pārsteigt.
Kāpēc Jūs esat pievērsusies Ķīnas kultūrai, valodai un vēsturei?
Pirmā interese par Ķīnu man parādījās jau daudzus gadus atpakaļ. Man bija 17 gadu, es sāku nodarboties ar kungfu. Iesākumā tas bija kā sporta veids, lai pēc ikdienas aktivitātēm sevi izkustinātu, uzturētu labā fiziskā formā. Mūsu grupai bija ļoti labs treneris, kurš ne tikai mācīja kungfu, bet arī stāstīja par Ķīnu, tās kultūru un īpatnībām. Mani tik ļoti aizrāva viņa stāsti līdz sapratu - jā, šī valsts mani patiesi uzrunā, vēlos to redzēt savām acīm. Tajā pašā mirklī sāku interesēties, vai Latvijā ir iespējams mācīties ķīniešu valodu un kultūru nopietnā līmenī.
2007. gadā pirmo reizi viesojos Ķīnā, jo, piedaloties Ķīnas vēstniecības Latvijā organizētājā konkursā, kopā ar draudzeni laimējām stipendiju pieredzes apmaiņas braucienam, kas ilga vienu mēnesi. Uzreiz iemīlējos šajā valstī un sapratu, ka savu sapni patiešām varu īstenot! 2012. gadā, pēc maģistra grāda iegūšanas, aizbraucu uz Ķīnu, kur atrodos vēl aizvien.
Tomēr viss nenoritēja tik gludi
Tiesa! Pirmo reizi ĶTR valdības stipendijai pieteicos 2009. gadā. Tā kā tad mācījos maģistrantūrā 1. kursā, pieteicos stipendijai vienam gadam. Diemžēl man neizdevās to iegūt. Atzīšu – biju ļoti vīlusies un noskumusi, taču tas man bija kā papildu stimuls nepadoties.
Kad ieguvu maģistra grādu, biju iekrājusi nelielu naudiņu, lai nekavējoties varētu doties uz Ķīnu. Man bija skaidrs rīcības plāns – nokārtot HSK (Ķīniešu valodas līmeņa eksāmens), lai atkārtoti varētu kandidēt stipendijai. Kur vēl labāk iemācīties valodu, ja ne dzīvojot attiecīgajā valstī?!
Eksāmenam ir seši līmeņi. Lai iestātos bakalaura mācību programmā kādā no Ķīnas universitātēm, nepieciešams nokārtot ceturto līmeni, savukārt maģistrantūrai un doktorantūrai vajadzīgs piektais līmenis. Ja mācības norit angļu valodā, nav nepieciešams kārtot šādu eksāmenu, taču ĶTR valdības stipendiju var iegūt tikai tādā gadījumā, ja mācības notiek ķīniešu valodā. Līdz ar to bija jākārto šis eksāmens.
Pēc tam, kad Ķīnā biju pavadījusi pusgadu, nokārtoju eksāmenu un varēju iesniegt dokumentus universitātēs. Tos iesniedzu vairākās, jo zināju, ka gribu mācīties doktorantūrā, taču nebija ļoti būtiski, kurā no Ķīnas universitātēm. Apstiprinošu atbildi no Sun Yatsen Universitātes saņēmu pēdējā dienā, kad varēja pieteikties ĶTR valdības stipendijai. Izturēju interviju, ieguvu stipendiju un biju ārkārtīgi laimīga, jo studijas Ķīnā bija mans sapnis kopš 2009. gada, kad pirmo reizi neizdevās iegūt stipendiju.
ĶTR valdības stipendiju piešķir katru gadu pieciem cilvēkiem. Tai var pieteikties, lai apgūtu valodas kursus, kas ilgst vienu gadu, studētu maģistrantūrā, kas ilgst divus gadus, vai doktorantūrā, kas ilgst trīs gadus. Ķīnā doktora studijas norit sekojoši – stipendiju piešķir uz trim gadiem, taču zinātnisko darbu var rakstīt kopumā septiņus gadus. Šo trīs gadu laikā ir vairāki etapi: 1) temata izvēle; 2) priekšaizstāvēšana; 3) darba izstrāde. Pēc trešā gada var doties atpakaļ uz savu dzimto valsti, lai turpinātu rakstīt darbu, taču atlikušo četru gadu laikā ir jāatgriežas un jāaizstāv darbs. Ja septiņu gadu laikā neizdodas aizstāvēt darbu, studijas jāsāk no jauna.
Stipendija ietver mācību maksu, kopmītņu maksu un ikmēneša tēriņu naudu, kas ir aptuveni 300 EUR. Turklāt ĶTR valdība arī apmaksā ceļojumu pa Ķīnu reizi gadā, līdz ar to trīs gadu laikā ir trīs lielas ekskursijas.
Studiju pieredze Ķīnā
Kad pirmo reizi satikos ar savu zinātniskā darba vadītāju, viņš teica, ka mans valodas līmenis neatbilst doktora darba rakstīšanai, lai gan HSK eksāmenā biju ieguvusi piekto līmeni. Tagad, kad esmu viņam iesniegusi vairākus uzdevumus, viņš apstiprina, ka manas valodas prasmes ir uzlabojušās. Jāatzīst, ka darbu vadītāji bieži vien aizmirst, ka esam ārzemju studenti. Turklāt ķīniešu valoda ir ļoti sarežģīta, it sevišķi, lai tajā uzrakstītu pētījumu. Par spīti tam esmu apmierināta ar savu darba vadītāju, viņš ir ļoti izpalīdzīgs un saprotošs. Arī mani kolēģi - studenti, ir laipni, atsaucīgi un draudzīgi.
Salīdzinot studentu dzīvi Ķīnā ar to, ko esmu pieredzējusi Latvijā, droši apgalvošu, ka šeit studenti mācās krietni vairāk nekā pie mums. Ja godīgi, nekad neesmu redzējusi cilvēkus, kuri tik daudz mācītos. Viņi ir mērķtiecīgi, zina, ko vēlas sasniegt un kādiem līdzekļiem to panākt. Tomēr tajā pašā laikā viņi nav iedomīgi un neiecietīgi. Viņi atradīs brīvu brīdi, lai parunātos ar kolēģiem, uzzinātu, kā sokas, izstrādājot savu darbu. Viņi neliegs palīdzību, ja tā man būs nepieciešama valodas vai citos jautājumos.
Savukārt ārzemju studentu kopmītnēs ir ļoti jautri. Šeit studenti katru vakaru satiekas, lai pārrunātu dienas laikā piedzīvoto. Vai nu visi kopā aizejam uz kādu restorānu, vai sēžam pagalmā vai kādā citā plašā telpā. Turklāt, ja es aizietu viena un nevienu nepazītu, man nebūtu jāsatraucas par garlaicību. Varētu droši iet klāt pie jebkura bariņa un uzsākt sarunu. Šāda socializēšanās attīsta saskarsmes spējas ar jebkuru kultūru pārstāvjiem.
Par ko ir Jūsu pētījums?
Mana darba temats ir „Ķīniešu sociālisma izcelsmes kanāli: pētot tulkojumus no krievu valodas uz ķīniešu valodu”, un es pētu ķīniešu moderno laikmetu (1840-1949). Esmu sašaurinājusi savu tematu, paņemot klāt krievu valodu, un tā ir mana priekšrocība, jo lielai daļai ķīniešu studentu svešvalodu zināšanas ir ne tik pārliecinošas, līdz ar to viņi darba izstrādei izmanto avotus tikai ķīniešu valodā. Tādējādi es varu izcelties ar savu darbu viņu vidū.
Vai Jūsu sapnis ir piepildījies?
Jā, esmu apmierināta ar savu izvēli, nenožēloju ne dienu, ko esmu šeit aizvadījusi. Pirmajā gadā, kad mācījos tikai valodu, mans plāns bija visu apskatīt, iepazīt, izzināt. Bija ļoti jautri, jo tikai mācījos un baudīju ķīniešu kultūru, ko iemīlēju vēl vairāk. Piedzīvoju dažādas ķīniešu tradīcijas, piemēram, tradicionālās Dienvidķīnas kāzas. Savukārt otrajā gadā, kad iestājos doktorantūrā, bija daudz vieglāk, jo daudz ko biju iemācījusies un sapratusi, attīstījusi valodu, varēju sākt nopietni nodoties studijām.
Ko Jūs ieteiktu studentiem, kuri apsver domu iegūt doktora grādu citviet pasaulē? Vai rekomendējat izvēlēties Ķīnu?
Manuprāt, ir vērts mācīties ārzemēs, jo tā ir pilnīgi cita pieredze, ko nospēs dot studijas dzimtenē. Tomēr pirms lēmuma studēt doktorantūru ir nopietni jāpārdomā, vai cilvēks to patiesi vēlas darīt, jo tas nav viegli. Ir ārkārtīgi daudz jālasa un jāstudē individuāli. To nevar apvienot ar darbu, jo viss laiks jāvelta topošajam pētījumam. Doktora darba apjoms Ķīnā ir aptuveni 200 lpp., un, tā kā ķīniešu valoda ir kompakta, tad latviski tās būtu ap 300-400 lpp. Doktorantūrā nav lekciju, jo ir jāstrādā patstāvīgi, jābūt attīstītai spējai koncentrēties. Tikai reizi divos mēnešos mēs satiekamies ar kursa biedriem semināros.
1 / 4