8. septembrī Jūrmalā tikās Norplus programmas administratori no dažādām valstīm, lai pārrunātu programmas jaunā perioda saturu, mērķus un nosacījumus. Šobrīd vēl notiek programmas apstiprināšanas process, bet 2023. līdz 2027. gada perioda projektu konkursu plānots izsludināt jau 2022. gada novembrī ar iesniegšanas termiņu - 2023. gada 1. februāris.
Jaunajā programmas periodā finansējuma apjoms saglabāsies līdzīgs līdzšinējam. Nordplus programmas dalībvalstīm kopumā plāno piešķirt aptuveni 10 miljonus eiro gadā. Saglabāsies arī visas piecas apakšprogrammas – Jauniešu izglītības programma, Augstākās izglītības programma, Horizontālā programma, Pieaugušo izglītības programma un Valodu programma. Tikšanās laikā administratorus iepazīstināja ar izmaiņām administratīvajās un finanšu niansēs, kā arī Nordplus apakšprogrammās. Tāpat pārrunāja arī projektu rezultātu popularizācijas jautājumus.
Nordplus jaunā programma lielā mērā atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja stratēģiju “Vision 2030”, kas plāno attīstīt ziemeļvalstu reģionu pirms 2030. gada. Stratēģijas galvenā ideja ir padarīt reģionu zaļāku, konkurētspējīgāku un sociāli ilgtspējīgāku, lai ziemeļvalstu reģions sasniegtu ilgtspējīgākā un iekļaujošākā reģiona statusu visā pasaulē.
Savukārt līdz 2024. gadam ir plānots attīstīt Nordplus programmas vīziju “Palielināt sadarbību daudzumu izglītībā sociāli ilgtspējīgai nākotnei”. Vīzija kultivētu kvalitatīvākas zināšanas, sadarbības un izglītību par ilgtspējīgu attīstību. Par starptautiskās sadarbības lomu un ilgtspēju izglītībā plašāk pastāstīja globālās izglītības un ilgtspējas virzītājspēks Latvijā, organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāve Inga Belousa.
“Arī Nordplus programmas īstenotāji un dalībnieki ir patērētāji. Šādas programmas projekti ir laba platforma, lai attīstītu izglītību par ilgtspēju globālā un lokālā līmenī. Piemēram, projektu ēdināšanā izvēlēties lokālu pārtiku, ieviest proporcijas, mobilitātē doties ar vilcienu vai palielināt digitālā materiāla nevis papīra daudzumu,” stāsta I. Belousa.
Projektu pieteicējiem piedāvātas četras apakštēmas, kuras ietver jaunā programmas perioda svarīgākos virzienus:
- veicināt visiem labu, vienlīdzīgu un drošu veselības aprūpi un labklājību;
- iepazīstināt un iesaistīt Ziemeļvalstu iedzīvotājus zaļās pārejas procesos un digitālajā attīstībā, un novērst sociālās šķelšanās iespēju pārejas rezultātā;
- sniegt Ziemeļvalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši bērniem un jauniešiem, platformu un lielāku iesaisti Ziemeļvalstu sadarbībā, kā arī palielināt viņu zināšanas par kaimiņvalstu valodām un kultūru;
- saglabāt sociālo uzticību, Ziemeļvalstu reģiona saliedētību, tā kopīgās vērtības un Ziemeļvalstu radniecības sajūtu, galveno uzmanību pievēršot kultūrai, demokrātijai, vienlīdzībai, iekļaušanai, ikdienai bez diskriminācijas un vārda brīvībai.
Pasākumu organizēja Nordplus galvenais administrators Islandes Pētniecības centrs Rannís sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru.
Līdz 3. oktobrim projektu īstenotājiem ir iespēja pieteikties Nordplus projektu sagatavošanas vizītēm Jauniešu izglītības, Pieaugušo izglītības un Ziemeļvalstu valodu programmās, lai tiktos ar potenciālajiem projektu partneriem un uzsāktu projektu pieteikumu izstrādi. Vizīšu laikā sadarbības partneriem ir iespēja vienoties par atbildību sadalīšanu plānotajā projektā un kopīgi strādāt pie projekta iesnieguma sagatavošanas.