TA Group kompānija veic pētījumus un īsteno projektus izglītības jomā. Organizējot tālākizglītības kursus skolotājiem, mēs drīz vien secinājām, ka mācību efektivitāte tādai darba formai ar profesionāļiem ir diezgan zema. Skolotāji apgūst piedāvātās zināšanas un ir apmierināti ar kursu kvalitāti, bet zināšanas praksē efektīvi izmantotas netiek.
Projekta vadītājs, kompānijas TA Group akadēmiskais direktors ALEKSANDRS SOKOLS:
Efektīvi un kreatīvi
Šī projekta mērķis ir paaugstināt pedagogu profesionālās pilnveides ilgtspēju, kas izpaužas pedagogu organizētā mācību procesa efektivitātes pieaugumā pēckursu periodā. Projekta mērķauditorija ir Baltijas un ziemeļvalstu skolotāji, kuri ir ieinteresēti savas profesionālās darbības ietvaros veicināt skolēnu kreativitātes un domāšanas prasmju attīstību. Lai izstrādātu un pārbaudītu jauno pieeju skolotāju profesionālajai pilnveidei, mēs nolēmām izveidot kolēģu-interesentu nelielu grupu un sākām sadarbību ar desmit pedagogiem no Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Latvijas, vairāki no viņiem jau iepriekš bija apmeklējuši mūsu domāšanas attīstības kursus.
Mūsu iecere bija palīdzēt pedagogiem integrēt domāšanas attīstību vairāku priekšmetu mācīšanā dažāda vecuma bērniem. Mūsu kompānijas eksperti jau ilgāku laiku izstrādā metodoloģiju domāšanas attīstībai. Šī projekta ietvaros mēs izstrādājām veidu, kā palīdzēt pedagogiem apgūt šo pieeju, lai viņi to varētu lietot savā darbā.
Projekts paredzēja aprobēt metodoloģiju, vienā grupā strādājot dažādu mācību priekšmetu un dažāda vecuma grupu pedagogiem. Projekta pilotgrupā piedalās pedagogi no pirmsskolas līdz pat universitātes līmenim. No Norvēģijas projektā iesaistījušās mākslas, kā arī matemātikas un fizikas skolotājas, no Somijas — sākumskolas un angļu valodas skolotājas. Lietuvu pārstāv dabaszinātņu un pirmsskolas skolotāji, bet Latviju — angļu valodas skolotāji.
Metodoloģija
Balstoties uz vairāku gadu pieredzi un lielu starptautisku profesionāļu tīklu, kompānija TA Group ir izveidojusi mācību pieeju — TA Pieeja (no angļu valodas, the Thinking Approach).
TA Pieeja atbalsta atvērtus uzdevumus, kuru atrisinājums var būt nezināms gan skolotājam, gan bērnam. Galvenais ir skolēna prasme izveidot metodi, lai risinātu problēmsituāciju, kad trūkst zināšanu un nav iepriekšējas pieredzes.
Darbs domāšanas prasmju attīstībā mācību procesā veidojas no trim soļiem.
Pirmajā solī skolotājam jāformulē mācību uzdevums tā, lai atsegtos problēma, kuras risinājums audzēkņiem sākotnēji nav zināms. Ņemot vērā mācību priekšmetu un izglītojamā vecumu, risināmā problēma ir ietverta vienā uzdevumā vai vairāku uzdevumu kopā.
Otrajā solī parādās piedāvātās metodikas novitāte. Parasti mācību procesā skolotājs uzdod audzēkņiem jautājumu un uzklausa piedāvātos risināšanas variantus, pēc tam paskaidro, kāds ir pareizais risinājums. Mūsu pieeja fokusējas nevis uz pareizā risinājuma piedāvāšanu skolēniem, bet uz patstāvīgu problēmu risināšanas spēju attīstītības veicināšanu, balstoties uz noteiktu domāšanas instrumentu apguvi. Izkopjot prasmes patstāvīgi risināt problēmas, skolēni, meklējot kreatīvus, nestandarta risinājumus, spēs risināt uzdevumus, ar kādiem viņi līdz šim nav saskārušies. Piemēram, svešvalodas apguves procesā skolēns sastopas ar problēmu gramatikas jomā — kā angļu valodā izvēlēties pareizo darbības vārda formu, veidojot teikumus pagātnē. Pastāv dažādas pagātnes formas, un nav vienkārši izvēlēties piemērotāko, situācijai atbilstošāko. Instruments šīs problēmas risināšanai ir domāšanas modeļi. Viens no tiem ir apraksta veidošanas modelis. Kad mēs par kaut ko veidojam aprakstu, vienmēr ir jādomā par pazīmēm un to vērtībām. Piemēram, veidojot aprakstu par datoru, mēs izmantojam izmēru, formu, krāsu, cenu (pazīmes), un katrai un tām ir savas vērtības: melna, pelēka, rozā (krāsa), LVL 200, LVL 350, LVL 800 (cena) utt. Tādā pašā veidā mēs varam analizēt gramatiku, izvērtējot pazīmes un to vērtības vienkāršajai pagātnei un saliktajai tagadnei. Rezultātā skolēni var secināt, ka viena no atšķirībām, salīdzinot „Past Simple” un „Present Perfect” angļu valodā, ir pazīmes “darbības laiks” vērtības: ja mēs gribam paradīt, ka darbības laiks ir nepabeigts, parasti ir jāizvēlas "Present Perfect" (Renārs Kaupers has written plenty of good songs – and he can write a lot more), citā gadījumā ir jāizvēlas "Past Simple" (Ziema was one of the first Prāta Vētra songs). (NB – pazīme ir tieši “darbības laiks” nevis “darbība” kā tāda, kā rakstīts vairākās grāmatās).
Trešajā solī skolēns lieto paša radīto instrumentu mācību uzdevumā izvirzītās problēmas risināšanai un pārliecinās, vai izveidotais instruments vienmēr strādā. Ja nē, tad mēs esam atpakaļ pirmajā solī un process turpinās, bet jau jaunā līmenī. Piemēram, angļu valodā dažreiz izmanto „Present Perfect”, kad darbības laiks ir pabeigts: The president has just returned from his visit to the USA.
Citiem vārdiem, izglītojamie neiekaļ gramatikas likumus, bet rada savus, kādi viņiem šķiet pareizi, un tad ar skolotāja palīdzību nonāk pie secinājuma, vai tie darbojas. Esam ievērojuši, ka vislabāk audzēkņi iemācas, kad pārbauda savu ideju.
Analoģisku pieeju lieto arī citu mācību priekšmetu apgūšanai. Piemēram, mākslas jomā ar šādas metodes palīdzību var salīdzināt gleznas, mākslinieku daiļradi vai dažādus mākslas stilus. Savukārt matemātikā audzēkņi izstrādā savus instrumentus, lai risinātu jauna tipa uzdevumus, ar kādiem viņi līdz šim nav saskārušies.
Projekta mājas lapā www.ta-teachers.eu publicēti projektā aprobētās mācību metodes materiāli un padomi pedagogiem. Lai gan projekta dalībnieku skaits ir ierobežots, tā rezultāti ir paredzēti plašam pedagogu lokam, tādēļ cenšamies sniegt pilnīgu informāciju visiem, kas ieinteresēti izmantot šo pieeju mācību procesā. Lielāko daļu mājas lapas satura veido projekta dalībnieku dienasgrāmatas, kur pedagogi apraksta savu pieredzi. Šī informācija skolotājiem ir noderīgākā un interesantākā, jo praktiskā pieredze ļauj labāk izprast un apgūt šo inovatīvo metodi.
Projekta struktūra
Pilotgrupas dalībniekiem notika trīs darba semināri, kas ilga 4 – 5 dienas. Pirmais seminārs notika Latvijā, otrais — Somijā, bet trešais — Lietuvā. Semināru laikā pilotgrupas dalībnieki varēja ne tikai labāk apgūt piedāvāto pieeju, bet arī sagatavot mācību materiālus savam darbam.
Četri praktiskie semināri visās projekta dalībvalstīs risinājās atvērto stundu veidā. Tajās piedalījās ne tikai pilotgrupas dalībnieki, bet arī tuvākās apkārtnes skolotāji. Pēc stundām semināros pedagogi varēja vairāk uzzināt par metodi un jautāt par redzēto atvērtajās stundās.
Piemēram, seminārā Daugavpilī piedalījās vairāk nekā 40 pedagogi ne tikai no pilsētas, bet arī no apkārtējo novadu mācību iestādēm. Seminārā Latvijā piedalījās pārsvarā valodu skolotāji, bet Lietuvā vairāk bija pārstāvēti eksakto priekšmetu pedagogi. Savukārt Norvēģijā mācības apmeklēja pārsvarā mākslas un citu humanitāro priekšmetu skolotāji.
Kāda somu valodas skolotāja, kas piedalījās atvērtajās stundās, drīz vien sāka veiksmīgi izmantot šo metodi savā darbā. Pēc tam viņa sadarbībā ar angļu valodas skolotāju piedāvāja audzēkņiem abus priekšmetus apgūt integrēti. Arī šī skolotāja piedalīsies projekta noslēguma konferencē (http://www.ta-teachers.eu/index.php/conference-2012) 14. — 15. septembrī Rīgā un prezentēs savas darbības rezultātus. Par konferenci profesionāļu aprindās ir liela interese, jo tajā plānojuši piedalīties eksperti no 20 valstīm, ne tikai no Eiropas, bet arī no ASV un Austrālijas. Viņi prezentēs dažādas inovatīvas izglītības metodes. Latvijas kolēģi, kam ir interese par šo tēmu, laipni lūgti sazināties ar mums un piedalīties konferencē. Konferences otrajā diena būs arī viena sekcija latviešu valodā, tā domāta vecākiem, runāsim par domāšanas attīstību mājas apstākļos.
Rezultāti un secinājumi
Konferencē plašāk izvērtēsim projekta rezultātus, tomēr jau tagad varam izdarīt secinājumus. Projekta dalībnieki atzīst, ka viņiem patīkot šī metodika un jau notikušas pārmaiņas mācību procesā. Tomēr izglītības jomā pārmaiņas nenotiek ātri. Projekts parādīja, ka to veikšanai skolotāja darba metodikā ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ ir svarīgi, lai teorētiskiem semināriem uzreiz sekotu praktiskas nodarbības.
Šis nav pētnieciskais projekts, tādēļ secinājumus par pārmaiņām mācību procesā, ko nes jaunā metodika, varam izdarīt, balstoties uz skolotāju pašvērtējumu, kas atspoguļots dienasgrāmatās. Tās satur daudz kvalitatīvu datu, kuru izvērtēšanai nepieciešams zinātnisks pētījums. Pašlaik viena no mūsu kompānijas darbiniecēm veic pētījumu promocijas darba ietvaros, kurā viņa izvērtēs šī projekta rezultātus.
Šis bija mūsu kompānijas pirmais Nordplus projekts. 2012. gadā šīs pašas programmas ietvaros tika atbalstīti vēl divi jauni projekti, kas būs turpinājums jau iesāktajam darbam. Skolotāji atzina, ka atvērtās stundas ir efektīvs metodoloģijas apgūšanas veids, tomēr tās aptver salīdzinoši nelielu interesentu loku. Tādēļ viena projekta ietvaros veidosim mācību videofilmas, kur būs redzami mācību stundu fragmenti. Otrais projekts paredz rīkot divas vasaras skolas pedagogiem. Pašlaik apzinām ieinteresētos skolotājus no Baltijas un ziemeļvalstīm, lai uzaicinātu viņus pilnveidot savas kompetences mūsu vasaras skolā. Ja ir interese par kreativitātes un domāšanas prasmju attīstību, lūdzu sazināties ar mums, rakstot uz info@ta-group.eu.
