2019. gadā pētniece Iveta Leitāne no Latvijas izmantoja iespēju pieteikties Čehijas Republikas valdības stipendijai, kas piedāvā stipendijas pētniecībai augstskolu mācībspēkiem un augstskolu pētniekiem ar uzturēšanās laiku līdz vienam mēnesim. Septembrī Iveta devās uz Čehijas Zinātņu Akadēmiju Prāgā, kur ievāca savam pētnieciskajam darbam nepieciešamos materiālus.
“Kad meklēju iespēju organizēt savu uzturēšanos Prāgā ar mērķi Prāgas arhīvos un bibliotēkās sameklēt savam pētnieciskajam darbam nepieciešamos materiālus, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā pamanīju aicinājumu pieteikties studiju/pētniecības vizītēm Čehijā. Veidojot sakarus ar čehu kolēģiem, orientējos uz personām, kas darbojās viduslaiku studiju jomā, bija saistīti ar jūdaistikas un ebreju filozofijas pētniecību, vai arī nodarbojās ar 18. gadsimta ideju vēsturi Centrāleiropas reģionā. Man izdevās nodibināt kontaktus ar Čehu Zinātņu Akadēmijas Prāgā (Filozofijas institūts) darbiniekiem, ar kuriem veidojās produktīva sadarbība un draudzīga komunikācija.
Komunicējot ar čehu kolēģiem, sapratu, ka jāuzlabo čehu valodas zināšanas, jo kā rāda pieredze, ne visos gadījumos angļu vai vācu valodas zināšanas izrādās pietiekamas. Tas arī apstiprinājās. Tomēr jāteic, ka daudzās iestādēs, piemēram, ebreju muzejā, bibliotēkā un arhīvā komunikācija angļu valodā bija iespējama. Čehu kolēģi un darbinieki tomēr priecājās par iespēju runāt un tikt uzklausītiem dzimtajā valodā. Pārsteidzoša likās ļoti intensīvā tulkošanas darbība manā pētniecības jomā (no ebreju un angļu valodām), lielā aktivitāte starptautisko konferenču rīkošanā (tās noritēja pārsvarā angļu un pat franču valodās, pēdējās, tiesa, ar sinhrono tulkojumu čehiski), kā arī viesmīlība gadījumos, kad vēlējos piedalīties lekcijās vai debatēs, kas notika čehu valodā un tematiski iekļāvās manā interešu lokā.
Tā kā filozofija kopumā tiek pasniegta kādās septiņās Čehijas Republikas universitātēs, jūdaika kādās piecās, tātad pētniecības centriem pastāvot daudzviet, tad saskāros ar plurālismu zinātniskajās tradīcijās. Debates organizētajos pasākumos ilga vidēji 20% no kopējā pasākuma laika. Neizpalika arī dažas mājas vizītes un privāto bibliotēku apmeklējumi. Ļoti iepriecināja zinātniskās periodikas no Izraēlas pieejamība Ebreju muzejā. Iegūt lasītāja statusu nozīmīgākās bibliotēkās, tādās kā Nacionālā, Zinātņu Akadēmijas, Filozofijas institūta un Ebreju muzeja, bija pietiekami vienkārši. Tradicionāli ebreju muzeji ir atvērti lasītājiem mazāk darba dienu nedēļā nekā citas organizācijas, kas lika šajās dienās darboties pēc iespējas intensīvāk. Septembris gan ir periods, kad studijas Čehijā vēl nav īsti sākušās (tās sākas oktobrī), tomēr intensīva komunikācija ar kolēģiem bija iespējama arī šajā periodā.
Atklājumi, kas radās Čehijā, tiks iekļauti manos darbos par „protestantisko ebreju tekstu” un „ebreju grāmatu Latvijā”. Jāatzīst, ka ne visi jautājumi, ar kuriem devos uz Prāgu, tomēr rada atbildi, un man vēl ir, par ko „palauzīt galvu”. Vizītes laikā strādāju pārsvarā bibliotēkās, taču kolēģi piedāvāja arī savus kabinetus un vietu, kur veikt 2-3 dienu ilgus pētījumus pie ļoti konkrētiem materiāliem, kas ir atsevišķu departamentu rīcībā. Darbinieku viesmīlība un humors bija nenovērtējami. Privāto bibliotēku apskate piedāvāja vienlīdz neparastu pieredzi. Tikšanās ar konkrētām personām bija tikpat liels vizītes ieguvums, kā atrastie materiāli, kuru dēļ biju ieradusies Prāgā. Vislielākais pārsteigums un dāvana man izrādījās starptautiska konference Prāgā, kurā piedalījās slavenais Berklijas universitātes profesors Daniels Bojarins, kura rakstu esmu kādreiz tulkojusi latviešu valodā, taču nekad vēl nebiju profesoru sastapusi personīgi.
Tiem, kuri plāno pieteikties ārzemju stipendijām pētniecībā, ieteiktu vizīti plānot savlaicīgi, pārdomāt, vai būs vēlēšanās apmeklēt lekcijas (jānoskaidro informācija par oficiālajiem sesiju termiņiem) vai tomēr koncentrēties uz darbu muzejos un bibliotēkās, jo laiks ir ļoti ierobežots. Bez jelkādas intereses – šajā konkrētajā gadījumā - par slāvu valodām, konkrēti čehu valodu, literatūru un kultūru nevar līdz galam izbaudīt atrašanos šajā zemē. Tomēr nav jābīstas veidot šo interesi, jo mums ir daudz kopīga.”
