Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) pētījumu un stipendiju programmā izveidotās zinātnieku grupas un radītās zināšanas ir ieguldījums turpmākas sadarbības veidošanā, uzsvērts programmas noslēguma konferencē, ko šodien organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
“Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir kopīga vēlme – nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību reģionā, kā arī plašākā ģeogrāfiskā tvērumā.Stiprinot saites ar Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīgi veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, atbalstīt sadarbību starp akadēmiskajām un pētnieciskajām organizācijām, veidot sadarbības tīklus, kopīgus projektus un radīt zināšanas, jo tieši šādi savstarpēji bagātinoties mēs būtībā stiprinām Baltijas un Ziemeļvalstu kopējo pētniecības telpu,” uzsvēra Līga Lejiņa, IZM valsts sekretāre.
“Kā EEZ un NFI programmas ietekmes izvērtējuma ziņojumā atzīst iesaistītās organizācijas, programmas pētniecības aktivitātē īstenotie projekti ļāvuši tām apgūt jaunas pētniecības metodes, veikt pētījumus Norvēģijas laboratorijās, izveidot jaunas iestrādes pētniecībai un nodibināt jaunus kontaktus sadarbībai. Savukārt, vērtējot stipendiju aktivitāti, pārliecinošs vairākums jeb 75% respondentu atzinuši, ka mobilitātei bijusi pozitīva ietekme uz akadēmisko vai profesionālo karjeru,” atzina Elita Zondaka, VIAA Zinātnes, pētniecības un inovāciju politikas atbalsta departamenta direktore.
Diskusijā par programmā sasniegto rezultātu ilgtspēju, ietekmi un ieguvumiem IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atklāja, ka šobrīd notiek darbs pie nākamās EEZ un NFI programmas perioda veidošanas, kurā paredzēts īstenot plašākus projektus, piedaloties visu trīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pētniekiem. Jaunā programma atbalstīs pētījumus jebkurā zinātņu jomā, īpaši veicinot tādu projektu īstenošanu, kuriem ir vislielākā ietekme uz Baltijai un Ziemeļvalstīm kopēja cilvēkkapitāla un akadēmiskās ekselences veidošanu reģionam svarīgos jautājumos.
Notiek diskusijas arī par izglītības sadaļas iekļaušanu pētniecības programmā, paredzot stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentu dalībai pētniecības projektos. Plānots, ka projektu konkursi tiks izsludināti 2018. gadā Igaunijā, 2019. gadā Latvijā un 2020. gadā Lietuvā un tiem varēs pieteikties visu Baltijas valstu partneri – akadēmiskās un zinātniskās institūcijas. Jauns elements programmā būs lielāks uzsvars uz pētniecības rezultātu popularizēšanu un sabiedrības iesaisti.
No 2015. līdz 2017. gadam programmas pētniecības aktivitātē 12 Latvijas un 7 Norvēģijas zinātniskās institūcijas ciešā sadarbībā īstenojušas 11 projektus par kopējo finansējumu 4,17 milj. eiro. Šajos projektos strādājuši 169 pētnieki, ir sagatavotas 174 publikācijas, tai skaitā 115 zinātniskās publikācijas - 56 sabiedrības veselības zinātnes jomā, 43 – sociālajās zinātnēs un 75 – humanitārajās zinātnēs. Pārstāvēti dažādi pētniecības virzieni: dabas zinātnes, medicīna, vēža pētniecība, bērnu ar kustību traucējumiem motorikas attīstība, valoda, dzimumsocialitāte un augstākā izglītība. Vairākos projektos veikti arī starpdisciplināri pētījumi.
Savukārt programmas stipendiju aktivitātē 12 Latvijas augstākās izglītības institūcijas īstenojušas 26 sadarbības projektus, to vidū septiņus sinerģijas projektus ar pētniecības aktivitāti, sniedzot iespēju 71 studentam un 192 augstskolu mācībspēkiem doties studiju un profesionālās izaugsmes mobilitātē uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kā arī trīs donorvalstu studentiem un 58 akadēmiskā personāla pārstāvjiem doties mobilitātē uz Latviju. Šajā aktivitātē pārstāvēts plašs zinātņu jomu klāsts: inovāciju vadība, veterinārmedicīna, uzturzinātne, ķīmija, arhitektūra un inženierzinātnes, mehānika u.c., tomēr visvairāk EEZ un NFI iespējas izmantojuši sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji.
EEZ un NFI programmas ieguldījums ir vērsts uz to, lai novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm. EEZ un NFI atbalsts kopš 2004. gada pieejams arī Latvijā. IZM ir atbildīgā ministrija par programmas „Pētniecība un stipendijas” ieviešanu Latvijā, un VIAA administrē programmas pētniecības un stipendiju projektus. EEZ un NFI atbalsts īstenots divos plānošanas periodos – no 2004. līdz 2009. gadam un no 2009. līdz 2014. gadam.
Konferences fotogalerija skatāma VIAA Flickr kontā.
