Rudens sākumā Hvēragerdē (Hveragerði), Islandē, notika kontaktseminārs izglītības iestāžu darbiniekiem ar mērķi pievērst uzmanību Ziemeļvalstu, īpaši mazākumtautību, valodu nozīmei un atrastu partnerus, izstrādājot projektu ieceres gadskārtējām Nordplus projektu konkursam. No Latvijas seminārā piedalījās divas organizācijas, kas atzinīgi novērtē Nordplus programmas sniegtās iespējas, aktīvi īstenojot Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammas projektus.
Seminārā piedalījās aptuveni 60 dalībnieki no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu universitātēm, vidusskolām, pamatskolām, pirmsskolām, pašvaldībām, organizācijām un pētniecības centriem. Darba grupās semināra dalībnieki dalījās pieredzē un kopīgi pārrunāja jaunus veidus, kā stiprināt un uzlabot izpratni par Ziemeļvalstu valodām un kā veicināt kolēģu sadarbību, lai attīstītu jaunas metodes un ieviestu inovatīvas pieejas projektos.
Marta Roķe, organizācijas “Valodu māja” projektu vadītāja, dalās iespaidos: “Bija prieks satikt gan jau pazīstamus kolēģus, gan iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Semināra programma bija intensīva – divu dienu garumā kopā ar citiem dalībniekiem reflektējām un ģenerējām idejas par valodu un kultūru apguvi, kā arī uzzinājām par Ziemeļvalstu minoritāšu valodām, kas ir viena no šīs apakšprogrammas prioritātēm jaunajā periodā.”
Daiga Brasliņa, Ziemeļvalstu ģimnāzijas dāņu un angļu valodas skolotāja, atzīmē: “Dalībnieku viedokļu daudzveidība grupu aktivitātēs un diskusijās ļāva aplūkot seminārā apskatītos jautājumus no dažādiem skatupunktiem. Semināra dalībnieki savstarpēji sazinājās zviedriski, dāniski vai norvēģiski, ievērojot apakšprogrammas pamatprincipu – saziņa galvenokārt notiek Ziemeļvalstu valodās, neizmantojot citas svešvalodas kā starpniekvalodas.”
Abas semināra dalībnieces atzīst, ka dalība šādos pasākumos ir ļoti vērtīga. Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem Daiga min jaunu kontaktu dibināšanu: “Daudzi organizāciju pārstāvji uz kontaktsemināriem dodas jau ar gatavu ideju projektam, meklējot potenciālos sadarbības partnerus un interesentus. Var gadīties, ka projekta ideja un mērķi atbilst jūsu vēlmēm un vajadzībām, kā rezultātā top jauns projekta pieteikums.”
Marta atzīmē arī tādu ieguvumu kā ideju ģenerēšana jaunajiem projektiem: “Kolēģi, kas strādā valodu izglītībā, ir minējuši, ka labprāt gribētu piedalīties kādā projektā, bet trūkstot ideju. Seminārs deva iespēju iepazīties ar pieredzējušiem kolēģiem, pie kā projekta laikā iespējams vērsties pēc padoma.”
Organizācija “Valodu māja” un Ziemeļvalstu ģimnāzija līdz šim īstenojušas vairākus Nordplus projektus, un ir gandarīti par to rezultātiem. Marta stāsta: “Līdz šim īstenoto projektu rezultāti ir sasniegti, pateicoties savstarpējas pieredzes un zināšanu apmaiņai. Pasniedzējiem ir izstrādāti bezmaksas resursi, kas palīdz efektīvāk mācīt norvēģu valodas izrunu un gramatiku. Pirmā projekta laikā iedibinātā sadarbība ar Tartu un Oslo universitātes kolēģiem turpinājās arī nākamajā projektā. Nozīmīgs ir programmas atbalsts klātienes darbnīcu organizēšanā, video, audio un vizuālo materiālu sagatavošanā un izvietošanā tiešsaistē, kā arī projekta rezultātu izplatīšanā.”
Daiga stāsta, ka Nordplus projekta īstenošanas laikā ir uzkrāta vērtīga pieredze, kā rezultātā iegūti kontakti un izstrādāti mācību materiāli: “Mūsu Nordplus projektā iesaistīti vairāki partneri no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Projekta rezultāts ir vietne, kurā skolēni publicē savus veidotos tekstus par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu līdzībām un atšķirībām, aprakstot savam reģionam raksturīgākos tematus un pēc tam tos tulkojot citās valodās. Skolēniem ir iespēja sadarboties ne tikai ar saviem klasesbiedriem, bet arī ar citu valstu skolēniem.”
Marta apstiprina, ka ir vairāki iemesli, kādēļ ir vērts piedalīties Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammas projektos: “Nordplus projektu administrēšana ir vienkārša un elastīga, tā nav noslogota ar pārmērīgu birokrātiju. Programmu koordinatori ir saprotoši un pretimnākoši arī gadījumā, ja projekta gaitā viss nevirzās precīzi pēc sākotnēji iecerētā plāna. Noteikti piedalīsimies arī citos Nordplus projektos ar jauniem partneriem, veicinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu savstarpēju sapratni un zināšanu apmaiņu.”
Daigas pieredze rāda, ka Nordplus projektu īstenošanā ir nozīmīgi vairāki aspekti: “Viss ir atkarīgs no projektā uzstādītajiem mērķiem un sadarbības starp projekta koordinatoru un partneriem, veicot projektā izvirzītos uzdevumus. Sadarbība, pieredzes paplašināšana, kontakti ar kolēģiem citās valstīs noder ne tikai projekta ietvaros, bet arī ikdienas darbā.”
Par Nordplus Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammu
Nordplus Ziemeļvalstu valodu apakšprogramma ir viena no Nordplus finanšu instrumenta darbības virzieniem, un tās mērķis ir veicināt Ziemeļvalstu valodu apguvi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī veicināt Ziemeļvalstu valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības un mācību sistēmās.
Projektos atbalstāmās aktivitātes ir mācību metožu un materiālu veidošana Ziemeļvalstu valodu apguvei un mācīšanai, sadarbības veicināšana skolu mācību programmu attīstībai, tajās iekļaujot Ziemeļvalstu valodu apguvi, attīstības projektu un citu aktivitāšu īstenošana, kas vērstas uz pedagoģisko un didaktisko metožu attīstīšanu un pilnveidi.
Apakšprogrammā iesniegtajiem projektu pieteikumiem jābūt saistītiem ar Ziemeļvalstu valodām, kas ir dāņu, somu, norvēģu, zviedru, sāmu, islandiešu, fēriešu, grenlandiešu valodas, citas oficiālās Ziemeļvalstu minoritāšu valodas vai Ziemeļvalstu zīmju valoda.
Projektos var iesaistīties visu izglītības sektoru pārstāvji, kā arī organizācijas un uzņēmumi. Īstenoto projektu ilgums ir līdz diviem gadiem.
Projektu pieteikumus Nordplus Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammā iespējams iesniegt līdz 2024. gada 1. februārim. Plašāka informācija par konkursu ir pieejama šeit.