Skolu ārējā vērtēšana pašreiz tiek veikta 31 izglītības sistēmā 26 Eiropas valstīs, atklāj ziņojums. Lai gan vērtēto aktivitāšu apmērs un spektrs dažādās valstīs ir atšķirīgs, skolu ārējās vērtēšanas īstenošanas aspekti visā Eiropā ir ļoti līdzīgi - iepriekšēja analīze, pārbaudes apmeklējumi un vērtēšanas ziņojuma izveide. Galvenais mērķis skolu vērtēšanai ir izglītības kvalitātes uzlabošana.
Ziņojumā secināts, ka skolu ārējās vērtēšanas rezultātus Eiropā var iedalīt trīs plašākos veidos: korektīvās darbības, disciplināri pasākumi un informētības veicināšanas pasākumi. No trim minētajām visbiežāk tiek piemērotas korektīvās darbības, kas vērstas uz atrasto nepilnību vai normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu. Ja korektīvās darbības nesasniedz savu mērķi, dažās sistēmās izglītības pārvaldes iestādes piemēro disciplinārus pasākumus, kas vērsti pret skolu kopumā vai, retos gadījumos, konkrētām fiziskām personām.
Latvijā ārējo vērtēšanu veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), analizējot iesniegto izglītības iestādes pašnovērtējumu un piesaistot ārējās vērtēšanas ekspertus. Izglītības iestāžu un programmu kvalitāte tiek vērtēta septiņās jomās: mācību saturs (iestādes īstenotās izglītības programmas), mācīšana un mācīšanās, izglītojamo sasniegumi (tiek vērtēti aprakstoši), atbalsts izglītojamiem, iestādes vide, iestādes resursi, iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.
Ziņojuma veidošanā iesaistītā Latvijas eksperte, IKVD pārvaldes vecākā referente Sarmīte Dīķe stāsta: „Izglītības kvalitāti skolā nodrošina izglītības iestādes pedagogu, izglītojamo, vecāku, dibinātāja, izglītības pārvaldes veiksmīga sadarbība, kā arī regulāras kvalitātes vērtēšanas procedūras. Latvijā ir viena no Eiropas izglītības sistēmām, kur izglītības kvalitātes vērtēšana padarīta maksimāli demokrātiska un caurskatāma, ieviešot savstarpēji saistītu izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu kvalitātes ārējo un iekšējo novērtēšanas kompleksu.”
Savukārt skolu iekšējā vērtēšana ir process, ko iniciē pašas skolas, lai vērtētu sava darba kvalitāti. Pārsvarā to veic skolas darbinieki, dažkārt sadarbojoties ar skolas partneriem, piemēram, skolēniem, vecākiem vai vietējās kopienas locekļiem. Skolu iekšējā vērtēšana ir obligāta 27 izglītības sistēmās Eiropā. Vairumā gadījumu iekšējās vērtēšanas secinājumus izmanto ārējie vērtētāji, jo šī informācija palīdz viņiem labāk izprast konkrēto skolu un identificēt jautājumus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība.
Mūsdienās skolu vērtēšanas procesi ir kļuvuši daudzveidīgi. Skolotāji joprojām vērtē skolēnus, taču arī skolēniem ir iespēja izteikt vērtējumu par skolotājiem. Arī paši skolotāji kolektīvi veic sava darba izvērtējumu. Tāpat aizvien lielāku metožu un kritēriju dažādību izmanto par izglītību atbildīgās iestādes, lai vērtētu skolas kopumā.
Eiropas Parlaments un Eiropas Padome rekomendē skolām iesaistīt vērtēšanā partnerus. Rekomendācijā “Par Eiropas sadarbību kvalitātes vērtēšanā skolu izglītībā” tiek uzsvērta dalīta atbildība par skolas pilnveidi starp skolas darbiniekiem, vecākiem, skolēniem un vietējās kopienas pārstāvjiem. Daudzās Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā, skolas sadarbības partneri – pašvaldība un vecāki – iesaistās gan iekšējā, gan ārējā skolu vērtēšanas procesā.
Ziņojums „Kvalitātes nodrošināšana izglītībā: skolu vērtēšanas politika un metodes Eiropā” angļu valodā un galveno faktu buklets latviešu valodā pieejams Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapas sadaļā Eurydice publikācijas.
Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.