Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice centrālajā mājaslapā ir publicēts pārdomu raksts par finansiālā atbalsta mehānismu lomu, padarot augstākās izglītības studijas pieejamākas studentiem no maznodrošinātām ģimenēm.
Raksts iesākas ar OECD eksperta Dirka Van Dammes (Dirk Van Damme) atzinumu, ka finansiālā atbalsta mehānismi, kas izveidoti, lai atvieglotu studijas studentiem no mazturīgām ģimenēm, sniedz ļoti mazu ieguldījumu pieejas paplašināšanā augstākajai izglītībai. Universitātes, kas kādreiz bija elitāras izglītības iestādes, ir kļuvušas par masu izglītības iestādēm, tomēr tas nav sekmējis vienlīdzīgāku pieeju izglītībai. Raksta autori uzdod jautājumu - vai valstu īstenotā studiju maksu un atbalsta politika sniedz pietiekamu atbalstu studentiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides?
Eurydice tīkls jau iepriekš ir apskatījis šo Eiropai svarīgo augstākās izglītības sociālo dimensiju, turklāt, sākot ar 2011. gadu, ik gadu tīkls atjaunina informāciju par studiju maksām un pieejamo atbalstu studentiem. Raksta autori secina, ka, atkarībā no studiju maksu un finansiāla atbalsta pasākumu kombinācijām, Eiropā kopumā izšķirami četri modeļi:
- Pirmā modeļa valstīs liela daļa studentu maksā salīdzinoši augstas studiju maksas, bet neliels skaits studentu, atkarībā no ekonomiskajiem vai sekmju kritērijiem, saņem atbalstu subsidētu studiju vietu un stipendiju veidā. Šo grupu, kurā ieskaitītas Itālija, Latvija, Lietuva, Spānija un Šveice, var nosacīti dēvēt par “mērķatbalsta” grupu.
- Otrā modeļa izglītības sistēmās – Lielbritānijā (Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā) – studiju maksas ir augstas un ir plaši pieejams arī finansiālais atbalsts. Aptuveni 12 000 eiro gadā augstā studiju maksa attiecas uz visiem studentiem, taču faktiski tā netiek maksāta līdz pat absolvēšanai, un pat tad tā tiek noformēta kā procentu maksājumi no noteikta algas sliekšņa. Šo modeli var dēvēt “studē tagad, maksā pēc tam”.
- Pretēji diviem pirmajiem modeļiem, trešajā modelī studiju maksas ir zemas vai nepastāv vispār, bet atbalsts ir plaši pieejams. Šis ir Ziemeļvalstu modelis, bet attiecināms arī uz Kipru, Maltu un Skotiju. “Atbalsts visiem” – tā varētu saukt šo modeli.
- Pēdējā modelī apvienotas zemas studiju maksas ar nelielu finansiālo atbalstu. Šis “nulles finansējuma” modelis sastopams atsevišķās Rietumbalkānu valstīs.
Lai gan intuitīvi šķistu, ka “atbalsts visiem” modelis ir plašākas pieejamības veicinātājs, statistika rāda, ka šī modeļa valstīs mazāk pārstāvētu sociālo grupu studentu piesaistīšana augstākās izglītības studijām joprojām ir problemātiska. Piemēram, salīdzinot šo studentu līdzdalības proporcijas augstākajā izglītībā Skotijā (“atbalsts visiem”) un Anglijā (“studē tagad, maksā pēc tam”), tās būtiski neatšķiras, nedz arī kāda no sistēmām var lepoties ar lieliem panākumiem šo studentu piesaistīšanā.
Raksta noslēgumā autori izsaka pieņēmumu, ka izmaiņas studiju maksu un atbalsta politikā ietekmēs līdzdalības un vienlīdzīgas pieejas izglītībai rādītājus daudz mazāk, nekā pasākumi, kas veicinās līdzdalību izglītībā, sākot jau ar bērnu agrīno izglītību un aprūpi.
Pilnībā ar rakstu angļu valodā var iepazīties Eurydice tīkla centrālajā mājaslapā.