Nils Ģēvele ir galvenais pavārs vienā no Latvijas prestižākajiem restorāniem “FERMA”, un viņam ir ieteikums jauniešiem, kuri arī vēlas gūt panākumus.
“Ja vēlaties kļūt par veiksmīgu pavāru, viena no galvenajām lietām, kas jums jādara — pārliecinieties, ka nazi turat rokās biežāk nekā savu telefonu,” sacīja Nils. “Pietiekami koncentrējoties un veltot laiku praksei, jūs ātri attīstīsiet savas prasmes un motivāciju labāk gatavot, servēt, plānot un attīstīties.”
Kad Nils vēl bija pavisam jauns, viņš jau zināja, ka vēlas kļūt par izcilu pavāru.
“Kad biju bērns, man ļoti patika gatavošanas raidījumi,” sacīja Nils. “Izcilie pavāri televīzijā tajā laikā iedvesmoja mani uzsākt karjeru restorānu nozarē. Jau tad es zināju, ka tā ir profesija, kas veicinās manu radošumu un piedāvās iespējas augt un mācīties.”
Nila karjera sākās restorānā “36. līnija” kūrortpilsētā Jūrmalā, uz rietumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Mācoties, kā darbojas profesionāla virtuve, viņš iestājās arī Restorānu servisa skolā Mālpils Profesionālajā vidusskolā. Tad viņš sāka piedalīties konkursos, lai pilnveidotu savas prasmes virtuvē.
Konkurētspējīgā darba tirgū vienmēr uzvar prasmīgākais profesionālis
Viens no pirmajiem konkursiem, kurā Nils piedalījās, bija SkillsLatvia 2017, ko organizēja Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA). Nils konkursā ieguva 3. vietu un ļoti ātri saņēma darba piedāvājumu restorānā “FERMA”.
“Prasmju konkursi bija liels izaicinājums manām profesionālajām spējām,” sacīja Nils. “Panākumi man parādīja, kāds ir mans līmenis un kādas prasmes man jāuzlabo, lai augtu gastronomijas pasaulē.”
Inta Asare, VIAA Izglītības atbalsta un starptautiskās sadarbības departamenta direktore, skaidro, ka tādi konkursi kā ikgadējais SkillsLatvia ir lieliska iespēja jauniešiem, kuri izvēlējušies apgūt profesionālo izglītību, attīstīt prasmes un demonstrēt savas spējas nacionālā un starptautiskā līmenī.
“Šie konkursi uzlabo skolēnu pašapziņu un demonstrē viņu entuziasmu un motivāciju attīstīt savas prasmes,” sacīja Inta. “Konkursi uzlabo viņu konkurētspēju un iespējas atrast darbu.”
Profesionālās izglītības tēla uzlabošana
Konkursi tiek organizēti arī, lai uzlabotu sabiedrības uzskatus par profesionālo izglītību un praksi.
“Sacenšoties konkursos, skolēni veicina arī profesionālās izglītības iestāžu prestižu,” sacīja Inta. “Tas ir svarīgi, jo joprojām pastāv stereotipi, ka profesionālās izglītības standarti ir zemāki nekā vidusskolās un augstskolās.”
Inta skaidro, ka vietējai ekonomikai ir būtiski aicināt jauniešus izvērtēt ne tikai augstākās izglītības, bet arī profesionālās izglītības sniegtās iespējas. Tāpat kā daudzās citās ES valstīs, arī Latvijā ir kritisks speciālistu trūkums, ko var novērst studentu pieaugums profesionālajā izglītībā.
Prasmīgu speciālistu trūkumu Latvijā veicina arī strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2027. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 65 000 cilvēkiem. Būtiskākais kritums šajā periodā sagaidāms darbspējīgo iedzīvotāju vidū (no 15 līdz 64 gadu vecumam), kur paredzams kritums par 7%. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits jau šobrīd ir mazāks par 1,9 miljoniem, šis būtiskais kritums vēl vairāk sarežģīs darba devēju iespējas aizvietot prasmīgus darbiniekus, kuri beidz savu karjeru, un apdraudēs nākotnes ieguldījumus. Tas, savukārt, nozīmē, ka darbinieki ar nepieciešamajām prasmēm un pieredzi pēkšņi kļūs daudz pievilcīgāki darba devēju acīs.
“Tādos uzņēmējdarbības sektoros kā viesmīlība, būvniecība, ražošana, IT, tirdzniecība un pārdošana, kā arī loģistika ir darbaspēka trūkums un problēmas atrast prasmīgu darbaspēku, īpaši gados jaunus darbiniekus,” sacīja Inta. “Profesionālā izglītība un prakse attīsta un pilnveido cilvēku prasmes, nevis tikai koncentrējas uz teorētiskajām zināšanām, kā tas ir novērojams vidusskolās.”
Tas nenozīmē, ka skolēniem būtu jāizvēlas tikai profesionālā izglītība tradicionālās vidējās izglītības vai universitātes vietā. Patiesībā profesionālā izglītība var kļūt par atspēriena punktu un iespēju papildināt pieprasītas praktiskas prasmes augsti vērtētai augstākās izglītības kvalifikācijai.
“Starp šiem diviem izglītības līmeņiem nepastāv pretrunas,” sacīja Inta. “Bieži veiksmīgākajiem profesionālās izglītības iestāžu absolventiem tiek piedāvātas subsidētas studiju vietas augstskolās, sniedzot viņiem tādas pašas izglītības iespējas kā vidusskolu absolventiem.”
“Mana lielākā veiksme”
Kopš pirmās veiksmīgās pieredzes SkillsLatvia 2017 konkursā Nils tikai un vienīgi pilnveidoja savas prasmes. Pēc tam viņš piedalījās EuroSkills 2018 konkursā un ieguva izcilības medaļu WorldSkills 2019 konkursos. Taču uzvara konkursā “Latvijas gada pavārs 2022” bija viņa galvenais sasniegums.
“Gada pavāra titula iegūšana bija mans augstākais sasniegums ēdināšanas nozarē,” sacīja Nils. “Tas sniedza man pārliecību un vēlmi izvirzīt vērienīgākus mērķus, lai pilnveidotos nākamajiem konkursiem. Tas arī mani padarīja zināmu kā jauno pavāru.”
Ārpus konkursiem Nils kāpj pa karjeras kāpnēm un izdzīvo savu profesionālo sapni, pateicoties profesionālajai izglītībai.
“Es kā galvenais pavārs esmu pilnībā atbildīgs par virtuvi, virtuves darbiniekiem un ēdienkarti,” sacīja Nils. “FERMA atrodas lieliskā vietā Rīgas “klusajā centrā”, pretī Viesturdārzam. Restorānam ir skaists interjers un unikāla atmosfēra. Taču ēdiens ir iemesls, kāpēc cilvēki atgriežas.”
SkillsLatvia konkursus atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF), lai veicinātu profesionālās izglītības attīstību un prestižu Latvijā. Veiksmīgākie dalībnieki var kļūt par EuroSkills un WorldSkills konkursu kandidātiem un vēlāk piedalīties sagatavošanas apmācībās. ESF arī stiprina profesionālās izglītības iestāžu pārvaldību, apmāca skolotājus un citus darbiniekus, nodrošina praktiskas apmācības izglītojamiem un vispārīgus aktivitāšu pasākumus NEET (cilvēkiem, kuri “nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā”).
