Šveices Stipendiju fonds, kas atbalsta doktorantūras studentu un jauno zinātnieku pētījumu veikšanu Šveices zinātniskajās institūcijās, no pieciem Latvijas iesniegtajiem projektiem finansēs trīs, piešķirot tiem 111 652 LVL, kas segs pētnieku atalgojumu un ceļa izdevumus.
Šveices Stipendiju fonda 3. konkursu jauno zinātnieku projektiem izsludināja sešām valstīm – Čehijai, Ungārijai, Igaunijai, Latvijai, Polijai un Slovākijai, no kurām Latvija un Slovākija programmā piedalījās pirmo reizi. Kopā vērtēja 157 projektus, bet atbalstīja 66, tai skaitā 3 no Latvijas, un piešķīra 3 miljonu latu finansējumu. Vislielāko finansējumu – 1 409 200 LVL - ieguva 29 Polijas jauno zinātnieku projekti. Uz pusi mazāku atbalstu – 758 800 LVL – saņēma 16 Čehijas dalībnieku projekti. Slovākijas 10 projekti saņēma 379 400 LVL, 4 Ungārijas – 214 090 LVL un 4 Igaunijas projekti – 195 120 LVL.
No Latvijas stipendiju ir saņēmuši trīs projekti. Inese Bērziņa, Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante, īstenos projektu „Anaplasma phagocytophilum saistība ar ādas slimībām A.phagocytophilum seropozitīviem suņiem”. Šī slimība ir diagnosticēta gan cilvēkiem, gan suņiem visā pasaulē, turklāt slimības gadījumu skaitam ir tendence pieaugt. Pētījumā konstatēs, vai šis ierosinātājs ir saistīts ar nediagnosticētām ādas slimībām suņiem, un tā rezultāti varēs papildināt līdz šim zināmo par anaplazmozes patoģenēzi.
Otrs stipendiāts - Mihails Kuļikovs, Rīgas Tehniskās universitātes jaunais zinātnieks, projektā „Atbalsts liela mēroga informācijas sistēmu iteratīvai izstrādei” pievērsīsies divu problēmu risināšanai. Pirmkārt, izveidos programmnodrošinājumus, kuri vienkāršos procesus iteratīvās izstrādes laikā (fāzē). Tas savukārt ļaus samazināt mērķa objektu izstrādes laiku. Otrkārt, izpētīs iespējas radīt kontekstorientētās objektu datubāzes.
Sevišķi augstas veiktspējas betons ar spiedes stiprību >150 MPa ir ļoti daudzsološs materiāls, tomēr agrīnā vecumā autogēnā rukuma rezultātā tajā var rasties plaisas, tāpēc Jānis Justs, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants, pētījumā „Augstas un sevišķi augstas veiktspējas betona autogēnais rukums un īpašības agrīnā vecumā” analizēs autogēnā rukuma procesu un iespējas to samazināt.
Lai arī Šveices Stipendiju fonda finansējums pieejams projektiem visās zinātnes nozarēs, apmēram viena ceturtdaļa atbalstīto projektu ir ķīmijas jomā, tālāk seko fundamentālie pētījumi bioloģijā, fizikā, inženierzinātnēs un vides zinātnē.
Šveices Stipendiju fonda ieviešanas starpniekinstitūcija CRUS (the Rectors’ Conference of the Swiss Universities) nākamo konkursu Latvijai sludinās 2011.gada septembrī. Detalizēta informācija par pieteikšanos atrodama: www.sciex.lv, www.sciex.ch.
Šveices Stipendiju fonds ir ieviests Sciex NMSch (Scientific Exchange programme) ietvaros un ir daļa no Šveices finansiālā ieguldījuma jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai paaugstinātu Latvijas pētnieku zinātnisko kapacitāti un veicinātu ilgtspējīgu zinātnisko sadarbību starp Latviju un Šveici. Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kas piedalās šajā programmā. Šveices Stipendiju fonda koordinējošā institūcija Latvijā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv