Oficiālā statistika un rezultātu raksturojums
Par datu analīzi
Ir apokopoti un anaizēti 2011.gada valsts pārbaudes darbu rezultāti. Kopumā tika apkopoti vairāk kā 90 tūkstoš centralizēto eksāmenu dati un vairāk kā 100 tūkstoš skolēnu rezultāti necentralizētajos valsts pārbaudes darbos.
Valsts pārbaudes darbu vispārīgā un aprakstošā analīze sniedz ikvienam interesentam priekšstatu par skolēnu sasniegumu tendencēm valsts, pašvaldības un skolas līmenī. Piedāvātā informācija nodrošina precīzu un sakārtotu tālākas datu apstrādes iespējas un veikt padziļinātāku analīzi specifiskās jomās.
Lai ranžētu jebkādus datus, ir jābūt adekvātam pamatojumam attiecīgo datu salīdzināšanai. Ir jāņem vērā gan attiecīgais kārtotāju skaits skolā, gan skolu tipi, atrašanās vieta u.c. sasniegumus ietekmējoši faktori. Tā kā skolu vidējie sasniegumi bieži vien ir savstarpēji statistiski nenozīmīgi, uz šādiem rangiem ir jālūkojas kritiski.
Lasītāja ceļvedis
Vidējo sasniegumu analīzē tiek izmantoti katra skolēna iegūtais vērtējums pret maksimāli iespējamo attiecīgajā eksāmenā. Šie dati tiek izteikti % jeb kopprocentos. Uz sertifikāta tas tiek atspoguļots kā kopvērtējums. Piemēram, ja matemātikas 12.klases eksāmenā maksimālie punkti bija 80 un skolēns ieguva 65 punktus, tad kopprocents ir 81%. No šīm vērtībām arī tiek aprēķināts skolas vidējais un valsts vidējais vērtējums.
Visas vidējās vērtības tiek rēķinātas no skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos. Nekādā gadījumā valsts vidējās vērtības nedrīkst rēķināt, izmantojot skolu vidējās vērtības pārbaudījumos. Rēķinot vidējo no vidējā, tiek iegūti nekorekti aprēķina rezultāti.
Lai korekti un precīzi varētu izdarīt precīzus secinājumus, vairumā gadījumu, kad tiek analizētas kādas vidējās vērtības, ir obligāti jāatspoguļo šo vērtību standartkļūdas vai arī statistiskās nozīmības intervāls. Šāds intervāls nodrošina iespēju redzēt, vai vidējie sasniegumi savā starpā tiešām ir atšķirīgi, lai gan vizuāli tā varētu šķist. Ja statistiskās nozīmības intervāli, kas atspoguļoti stabiņu diagrammās, salīdzināmajiem stabiņiem pārklājas, var secināt, ka starp attiecīgajām vērtībām nav statistiski nozīmīga atšķirība. Tas nozīmē, ka vidējie sasniegumi ir vienādi.
Vairākās stabiņu diagrammās, kurās tiek atspoguļoti vidējie sasniegumi, būs redzama arī horizontāla līnija, kas ir valsts vidējais rādītājs attiecīgajā eksāmenā un, kas palīdzēs objektīvi salīdzināt, vai attiecīgās vidējās vērtības ir statistiski nozīmīgi augstākās vai zemākās kā valsts vidējais.
Korelācijas (Pīrsona) jeb sakarības starp eksāmena daļām ir vērtības, kas var būt intervālā no 0 līdz 1. Jo lielāka ir šī vērtība starp diviem mainīgajiem jeb rezultātiem, jo ciešāka korelācija. Ļoti ciešā korelācija ir 0,8 līdz 1 (korelācija 1 dabā praktiski nepastāv). Par vāju korelāciju tiek uzskatīta vērtība no 0 līdz 0,3. Korelācija starp divām vērtībām norāda uz lineāru vai tieši nelineāru raksturu. Korelācija būs ciešāka, ja pieaugot vienai vērtībai (piem., skolēna vērtējumam gadā) pieaug arī otra (piem., skolēna vērtējums eksāmenā). Korelācija var būt arī negatīva, kas liecina par diametrāli pretēju datu raksturu.
Lai veiktu sev nepieciešamo datu atlasi izklājlapu datnēs (piem., savas un kaimiņu skolas vai konkrētu eksāmenu), lietotājam ir jāizmanto datu filtrēšanas vai kārtošanas funkcijas. Izvēloties sev nepieciešamos datus, lietotājs var tālāk ērti veidot diagrammas vai veikt citus aprēķinus. Uzmanība ir jāpievērš arī tam, ka datnēs, apakšdaļā ir vairākas darblapas, kurās atrodas diagrammas un datu masīvi.
Interesentiem ar augstām profesionālajām datu apstrādes prasmēm arī šogad tiek piedāvāts visu centralizēto eksāmenu datu masīva datne SPSS (PASW) formātā, ar kuru var veikt padziļinātu skolēnu sasniegumu sekundāro analīzi.
Kopējā statistika
Lai veiksmīgi aplūkotu rezultātu datnes, atbilstoši savam programmnodrošinājumam ir jāizvēlas kāds no piedāvātajiem formātiem. Lai aplūkotu minētās datnes datorā ir jābūt pieejamai kādai no izklājlapu aplikācijām (OpenOffice Calc, Microsoft Office Excel, Apple iWork u.c).