Publicēts jauns Eiropas Komisijas (EK) ziņojums “Skolotāju un skolu direktoru algas un pabalsti Eiropā, 2018/2019” (“Teachers' and School Heads' Salaries and Allowances in Europe 2018/19”). Tajā salīdzinātas Eiropas valstu normatīvajos dokumentos noteiktās skolotāju un skolu vadītāju algas valsts un pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2018./2019. mācību gadā Erasmus+ programmas dalībvalstīs.
Ziņojumā publicētie dati liecina, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija 2018./2019. mācību gadā turpināja skolotāju algu celšanas pasākumus, kas bija aizsākti jau iepriekšējos gados. Latvija ir to Eiropas valstu vidū, kurās skolotāju algu pieaugums pēdējos četros gados bijis visstraujākais (Latvijā (62%), Bulgārijā (51%), Čehijā (50%, pirmsskolas izglītības skolotājiem – 24%), Igaunijā (27%), Lietuvā (36%, pirmsskolas izglītības skolotājiem - 64%), Rumānijā (pirmsskolas izglītības skolotājiem - 181%, vidējās izglītības otrā posma skolotājiem - 164%). Līdzīgs pieaugums Islandē un Serbijā, bet kopš 2014./15. mācību gada sākuma pēc inflācijas korekcijām arī Dānijā, Īrijā, Maltā, Austrijā, Slovākijā un Zviedrijā ir ievērojami palielinājušās (parasti virs 10%) algas. Mērenāks pieaugums vērojams Vācijā, Horvātijā, Ungārijā, Polijā, Slovēnijā un Ziemeļmaķedonijā. Spānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (Anglijā, Velsā un Skotijā) pēdējos gados saglabājies tādā pašā līmenī vai samazinājies. Tikmēr sākumskolas izglītības skolotājiem ir pat krities Beļģijā, Grieķijā, Luksemburgā, Portugālē, Somijā, Apvienotā Karalistē (Ziemeļīrijā), Norvēģijā, Turcijā (arī pirmsskolas izglītības skolotājiem), norādīts EK publicētajā ikgadējā ziņojumā par skolotāju un skolu direktoru algām Erasmus+ programmas dalībvalstīs. Latvijas skolotāja minimālā algas likme 2018./2019. mācību gadā ir paaugstināta līdz 710 eiro, un septembra nogalē valdībā apstiprinātie rīkojumu projekti paredz šajā mācību gadā skolotāju zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu līdz 790 eiro.
Ziņojuma dati atklāj, ka skolotāju algu līmenis ir cieši saistīts ar iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kopējo nodokļu sloga apmēru un spēju iekasēt nodokļus - jo turīgāka ir valsts kopumā, jo lielāku algu spēj atvēlēt skolotājam. Ja skolotāju algas salīdzina ar IKP uz vienu iedzīvotāju, tad lielākās algas ir Dānijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Islandē un Norvēģijā – valstīs ar visaugstāko IKP uz vienu iedzīvotāju, savukārt zemākās algas ir valstīs ar viszemāko IKP uz vienu iedzīvotāju: Latvijā (IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā – 15 930 eiro), Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Melnkalnē un Serbijā. Ziņojumā secināts, ka atalgojums ir svarīgs priekšnosacījums, lai interesenti lemtu par labu darbam skolā. Pat ja sākuma alga ir neliela, taču ir zināms, ka pārskatāmā laikā ir iespēja saņemt algas pieaugumu, jaunie skolotāji saglabā pozitīvu piesaisti savai profesijai.
Paralēli IKP ietekmei analizētas arī normatīvajos dokumentos noteiktās algas skolotājiem, kuri sāk darbu, un iespējas uz algu palielināšanu viņu karjeras laikā, un algu atšķirības skolotājiem, kuri māca dažādās izglītības pakāpēs – šīs atšķirības parasti ir saistītas ar dažādām kvalifikācijas prasībām. Ziņojumā secināts, ka pirmsskolas skolotāji vidēji nopelna mazāk, un vidusskolas skolotāji parasti nopelna vairāk, lai gan dažās Eiropas valstīs visi skolotāji saņem vienādas algas. Savukārt ziņojuma sadaļā par darba samaksu izglītības iestāžu vadītājiem Eiropā dati liecina, ka atalgojums pārsvarā mēdz pieaugt līdz ar skolēnu skaitu tajā. Lielākajā daļā izglītības sistēmu skolu vadītājiem ir ievērojamas samaksas atšķirības atkarībā no skolas lieluma vai citiem faktoriem, piemēram, direktoru pieredzes un noteiktajiem pienākumiem.
Par katru no izglītības sistēmām ziņojumā ir atrodamas tabulas, kas ietver datus par skolotāju un skolu vadītāju algām un piemaksām. Datus kopīgi ir apkopojuši Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkls Eurydice un Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Izglītības indikatoru programmas (INES) Izglītības struktūru, politikas un prakses informācijas apkopošanas tīkls NESLI.
Šo un citus Eurydice ziņojumus var atrast mājaslapas sadaļā Eurydice » Eurydice publikācijas.
Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem. Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA.